Jau no 19.gadsimta beigām, kad latviešu skolas kļuva par pilnvērtīgām mācību iestādēm, audzēkņu pienākums bija uzkopt apkārtni. 20-30.gados sāka organizēt īpašas Spodrības nedēļas, kur skolnieku pienākums bija uzkopt dārzus, parkus, ceļmalas un palīdzēt apstādījumu ierīkošanā. Padomju varas laikā skolu un darbavietu teritorijas uzkopšana notika aprīlī, tā saucamās Komunistiskās sestdienas talkas laikā. Rudeņos, bet no 70.gadiem arī vasarās, skolnieki devās ravēšanas un ražas novākšanas darbos, lai aizvietotu kolhozos trūkstošo darba spēku.