Izstāde “...no 57711. Unikālas liecības par krājuma kolekcijām”
Ainas Tobes gleznu izstāde "Gaismas kurjers"
Izstāde Sakari - salīdzināmā pieredze starp iespējām un izvēlēm no 2024.gada 1.augusta līdz 2025.gada maijam
Izstāde “Katram sava zvaigzne!” – Sievietes no 19.gs. beigām Limbažu novadā – septiņi dzīves stāsti. No 2024.gada 22.februāra līdz 2024.gada rudenim.
Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtību izstāde “Saimes galds” no 2023.gada 4.oktobra līdz 18.novembrim
Izstāde "Zudušie amati" no 28.jūnija līdz 2024.gada 17.februārim Limbažu muzeja Mazajā zālē
Rakstraudzis šodienai
Izstāde "Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā" no 2023.gada 11.maija
Izstāde "Bijušo muižu centru telpiskās struktūras Limbažu novadā" no 2022.gada 25.novembra līdz 2023.gada 27.aprīlim.
Izstāde "Baudām vasaru" no 2022.gada 29.jūnija līdz 2022.gada 15.septembrim
Izstāde "Kauls šķērsām upei.
Mākslīgie
ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem" no 2021.gada 12.jūnija
Izstāde ”1941.gads Limbažos” no 2021.gada 3.jūlija
IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ” 31.07.-02.10.2021.
Izstāde "Skolas laiks"
Izstāde "Skolas laiks" no 2021.gada 15.februāra
No 2020.gada 8.decembra Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"
Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''
Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstinās jūs ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.
Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot trīsdesmito gadu lokomotīvi.
Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus.
Izstāde "Zīļu vainagi"
No 2019. gada 9. novembra līdz 2020. gada 30. janvārim Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Zīļu vainagi".
Meitas godos vienmēr ar īpašu lepnumu greznojas ar vainagiem - gan pašu darinātiem, gan dzimtā mantotiem. Mūsdienās daļa no senajiem vainagiem glabājas muzeju krājumos, bet top arī jauni -muzeju krājumos esošo vainagu precīzi atdarinājumi, daļēji atdarinājumi ar jaunrades elementiem, kā arī tautas tērpu iedvesmē radīti darbi. Šādus vainagus - košus, mirdzošus, ar lielu rūpību un mīlestību vairāku mēnešu garumā darinātus, varēs apskatīt Limbažu muzejā.Izstādē apskatāmi 42 Latvijas Amatniecības Kameras meistares Margaritas Muntagas un viņas audzēkņu vainagi. Izstādi papildinās arī vainagi no Limbažu muzeja krājuma.
NOVADNIEKA ELEVERIJA VANAGA 100 GADIEM VELTĪTA GLEZNU IZSTĀDE LIMBAŽU MUZEJĀ
Eleverijs Vanags
Dzimis 1919. gada Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē.
Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā. Vēlēšanās zīmēt zēnam radusies jau agrā bērnībā. Zīmēšanai bieži izmantojis mātes dziju krāsas, jo veikalā pirktās - eļļas - ilgus gadus bijis tikai sapnis. Vasaras brīvdienas Eleverijs pavadīja brāļa saimniecībā Umurgā pie lauku darbiem. Tur viņš sagaidīja arī liktenīgo 1940. gadu. Atsākot mācības Cēsu ģimnāzijā, jaunietis iesaistījies skolnieku nacionālajā apvienībā, kuras viens no uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar Limbažu ģimnāzistiem. 1941. g. janvārī Eleveriju Vanagu arestēja - it kā par to, ka norāvis no sienas plakātu, kas vēstīja par gaidāmajām PSRS Austākās padomes vēlēšanām. Cēsu Tautas tiesas krimināllietā 1941. gada 17. februārī tas tika kvalificēts kā huligānisms. Spriedums - gads cietumā. Par šo pārkāpumu Cēsu ģimnāzijas pedagoģiskā padome izslēdza E. Vanagu no skolas. Realitātē viņš Latvijā atgriezās tikai 1947. gadā pēc izsūtījumā Gulaga nometnē pavadītajiem 7 gadiem. Taču čeka vēl ilgi un modri sekoja E. Vanaga darbībai, tāpēc viņam bieži nācās mainīt darba vietas. Pamatā darbs bija saistīts ar zīmēšanu un noformēšanu.
Tā nopietnāk gleznošanai E. Vanags, pievērsās Valmierā 20. gs. piecdesmitajos gados, kad sieva Elvīra viņam uzdāvināja krāsas un otas. Lai papildināti zināšanas, tika apmeklēti kursi Mākslas akadēmija pie K. Sūniņa, E. Kalniņa un P. Upīša. Vēlāk Eleverijs Vanags regulāri sadarbojās ar Valmieras Tautas tēlotājas mākslas un Cēsu studijām. Mākslinieks ar saviem darbiem piedalījies vairākās izstādēs. 1989 .g. Valmieras Sīmaņa baznīcā bija apskatāma 25 gadu radošas darbības jubilejas izstāde. Limbažos sadarbībā ar režisoru Dailoni Vanagu tapušas skatuves dekorācijas vairākām Tautas teātra izrādēm. Limbažu muzejā E. Vanaga darbi bija apskatāmi 1990. un 1995. g. Mākslinieks Eleverijs Vanags – amatieris, gleznojis vienīgi dabu – ainavas, ziedus. No viņa darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena.
Kopumā izstādē eksponēti 15 darbi, kas būs apskatāmi līdz 2019. gada 5. novembrim.
Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu
No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".
Izstādē sagaidīs krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.
Bagātajā eksponātu klāstā īpaši vēlamies izcelt trimdas latviešu kolekciju, ko veidojusi limbažniece E. Vīlipsone. Anglijas “Latviešu etnogrāfiskā materiāla krātuve” apkopoja līdzaizvesto: tautas tērpus, lielos lakatus, dvieļus, u.c., kā arī atmiņu pierakstus, kas nu atraduši mājvietu Limbažu muzejā.
Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.
Mēģināsim pārsteigt pieredzējušos ar augstvērtīgiem darbiem. Zinātkārajiem iespēja salīdzināt reti eksponētus priekšmetus. Radošajiem uzreiz izmēģināt krāsu un simbolu saspēli.
Izstādes idejas autore un veidotāja Aija Brikmane.
Izstāde "Dāvinājums pilsētai"
Izstāde "Dāvinājums pilsētai" atspoguļo daļu no Limbažu muzejā saņemtajiem dāvinājumiem laika posmā no 2014 līdz 2019. gadam. Līdz 2019. gada 1. maijam muzeja krājumā bija 52406 priekšmeti.
Pēdējo 5 gadu laikā muzejs ir kļuvis bagātāks par 3433 vienībām, no kurām neliela daļa ir pirktas - kopā 48 priekšmeti.
Lielākā daļa no krājumā uzņemtajiem priekšmetiem ir fotogrāfijas, dokumenti, rokraksti un iespieddarbi. Krājums papildināts arī ar mēbelēm, darba rīkiem, interjera tekstilijām, apģērbiem u.c. vēstures liecībām.
Katrs no 109 dāvinātājiem devis savu ieguldījumu, lai nākamās paaudzes varētu uzzināt kā esam dzīvojuši pirms 100, 50 vai nieka 2 gadiem, jo arī vakardiena jau ir vēsture.
Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 31. augustam.