Skolu audzēkņu gatavošana karadienestam Krievijas impērijā aizsākās 1910.gadā, kad modē nāca masu vingrošanas nodarbības. 1914.gadā ieviesa skolnieku ierindas. Vispārēja nacionālā militārā apmācība Latvijas skolās, īpaši  5. un 6.klasē, sākās ar 1926/1927. mācību gadu. Sākotnēji tā bija viena mācību stunda nedēļā, bet no 1937.gada jau divas.  Mērķis – sagatavot nākamos valsts aizsargus stabilas un drošas valsts attīstībai. Padomju varas gados militārā apmācība, ko ieviesa jau 1945/1946.mācību gadā, kad vecāko klašu skolniekus gatavoja par rezerves karavīriem vēl pirms dienesta. 1962.gadā šo kārtību atcēla, bet ar 1967.gadu militārā apmācība īpaši neatšķīrās no citām mācību stundām. Pionieru  organizācijā ieviestā kara spēli ''Kāvi'', kurā rotaļas veidā skolēni sacentās,  parādot savas iemaņas dažādās fiziskos sagatavotības un militārās disciplīnās. Īpaša nozīme skolās bija ierindas mācībai, kuras rezultātus vērtēja ierindas skatēs, kas regulāri notika februārī  par godu Padomju Armijas dienai.