civitatis Lemsalia
Lāmmist nin

Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži
Vecais ugunsdzēsēju depo: Torņa iela 3, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs
Otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena 10:00-17:00
Svētdiena, pirmdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50



Vecais ugunsdzēsēju depo

Piektdiena, sestdiena 10:00-17:00
Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, svētdiena SLĒGTS
Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50

Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo slēgts uz nenoteiktu laiku.

Pilsdrupu skatu tornis slēgts uz rudens/ ziemas sezonu!

Lieldienas gaidot

Gaidot Lieldienas piedāvājam pamācību kā izgatavot svētku rotājumu - pūpolu zaru putnu.

April, april!

25.marts - augstās politikas šausmu diena

Pašas briesmīgākās lietas zemes virsū nav tās, ko dara ar ļaunu nodomu. Labi zināms, ka ļaunums, ko viens cilvēks nodara otram, pie noteiktas apstākļu sakritības var tikt pastrādāts pret veselām valstīm un tautām. Vēlēšanās rīkot kara spēles ar miljonu upuriem un pazudināt kādu cilti dēļ sena privāta strīda ar dažiem no tās ļaudīm, lai cik baisa un nosodāma, vismaz ir aptverama savā izcelsmē, ņemot palīgā ja ne morāles, tad reliģijas mācības. Sliktākās no nelietībām augstās varas pastrādā pat neapjēdzot, kas nodarīts.

19.gadsimtā daži pārgudri angļi un vācieši attiecināja Darvina mācību par dzīvnieku sugām uz cilvēci, citiem vārdiem - nosprieda, ka ļaudis neatšķiras no lopiem un to kvalitāti var uzlabot, atšķirot ''derīgos'' no ''nederīgajiem''. Īsā laikā šī doma iesēdās daudzu kronētu un vēlētu valdnieku galvās. Hitlers vēl tikai nāca pie varas, kad Rietumu demokrātijas zemēs pilnā sparā strādāja pie eksperimentiem, kas neļautu par pārlieku negudriem vai nepietiekami skaistiem atzītiem līdzcilvēkiem radīt pēcnācējus vai saglabāt spriešanas spējas. Šodien vainīgajās zemēs vairāku simtu tūkstošu sakropļošanu nākotnes laimes vārdā atzīst par nejauku un tāpēc noklusējamu pārpratumu. Par tādiem pašiem noziegumiem zemēs, kur vadoņi ņēma varu paši, runāt drīkst. Tomēr tuvojās jau 20.gadsimta vidus un publiski apkaut pat nevēlamus ļaudis bija kļuvis politiski nepiedienīgi. Starptautisko manieru ievērošanas dēļ visas Otrā pasaules kara virzienā slīdošās Eiropas un Amerikas kontinentu valstis viena pēc otras lēma sākt uzlabot savu cilvēku ganāmpulku kvalitāti ar līdzekli, ko 1898-1899.gadā vienlaikus izgudroja spāņi un angļi, apspiežot okupētās tautas - MASU DEPORTĀCIJĀM.

No Umurgas pagasta ''Paukām'' 25.martā izsūtītā Vārsbergu ģimene nometinājuma vietā Amūras apgabalā, 1952.gads

Pirmās deportācijas - ASV pasākumi pret saviem japāņu tautības pilsoņiem, itāļu aizturēšana Lielbritānijā un aresti PSRS rietumu pierobežā, kas skāra Latviju 1941.gada 14.jūnijā, pēc būtības bija ienaidnieka karavīru gūstīšana. Pat aizturētās sievietes un nespējniekus atzina par karagūstekņiem, kas jānovieto apcietinājumā, lai nevarētu palīdzēt pretējai pusei. Šeit ir atšķirība starp 1941. un 1949.gada izvešanām Latvijā. 14.jūnijā aizvesto iznīcināšana tika veicināta vai vismaz atzīta par neizbēgamu. 1949.gadā situācija bija mainījusies. Tiklīdz apklusa pasaules kara lielgabali un tika novilktas jaunās valstu robežas, simtiem tūkstošu ļaužu piespiedu pārvešana no viena apgabala uz otru kļuva par iecienītu politisku problēmu risināšanas līdzekli. Poļi nosūtīja savus ukraiņus apdzīvot bijušās vācu zemes, Dienvidslāvijā maķedonieši pārcēlās uz valsts ziemeļiem. Uz sarukušo Vāciju dzina miljoniem vāciešu no pārējās Eiropas. Neviena varas iestāde neuztraucās par pārceļotāju zaudējumiem vai ceļā mirušajiem - tas piederēja pie lietas kārtības. Tas, ko šodien sauc par cilvēktiesībām, vēl nebija izgudrots. Nav brīnums, ka, vienmēr pārņemot jaunāko pasaules pieredzi paklausības nodrošināšanā, ''modernās'' masu deportācijas pielietoja arī Padomju Savienība.

Izsūtītie latvieši Omskas apgabala Veļikorusku sādžā, 1955.gads. Vidū ar akordeonu - no Limbažiem izsūtītā Velta Gulbe

1949.gada 25.marts ir šaušalīgs ar to, ka rīkotāju acīs bija parasta neliela policejiska operācija drošības uzlabošanai. No Staļina likumdošanas viedokļa tas nebija pat sods, jo izsūtītos turpināja atzīt par PSRS pilsoņiem un viņu formālās tiesības ierobežoja tikai aizliegums pamest izsūtījuma apgabalu Sibīrijā. Nepieciešamība pamest visu mantu un iztikas līdzekļus padomju varas acīs bija tikai neērtība. Kā tādu to vērtēja arī Padomju Latvijas amatpersonas, kad 1956 - 1958.gadā atļāva deportētajiem ar pašu spēkiem un līdzekļiem atgriezties dzimtenē. Tas ir iemesls, kādēļ sveša pasaules uzskata Latvijas iedzīvotāji nekādi nevar saprast, ka notikušais bijis traģēdija un patiešām neliekuļo, kad ņirgājas par 1949.gadā represētajiem. Otrpus robežai starp Eiropu un Āziju pamata uzskats ir - ''valsts ir viss un cilvēks nav nekas'', kamēr šai zemē mēs savā vairākumā, par laimi, domājam jau pilnīgi otrādi. Otrpus robežai cilvēks ir mistiskas ''Dzimtenes'' vergs un sodāms, ja mēģina to ''pārdot'', citiem vārdiem, atteikties no šādas pilsonības. Otrpus robežai jebkurš kārtībnieks arī šodien drīkst sist un kropļot gājējus, kas neizskatās pēc ''priekšniekiem''.

No Tūjas ''Atariem'' izsūtītā Veliņu ģimene Tomskas apgabala Kargasokas sādžā, 1950.gads. Visi atgriezās mājās

Par ko ir runa. Pārāk bieži, diskutējot par 1941. un 1949.gada traģēdijām tiek piesauktas politikas un filozofijas idejas. Viss bija daudz vienkāršāk - zemi vajadzēja attīrīt no nevēlamiem ļaudīm un to attīrīja. Ebreji jau gadu desmitiem skaidro skolās saviem jaunuļiem, ka pasaule pa laikam kļūst traka un slaktē ebrejus. Latviešu skolās sen laiks skaidrot, ka cilvēka manta un dzīvība, kā gadu tūkstošiem mācījuši gudrie, ir pārejošas lietas un var pēkšņi zust. Neviens nevar pārvarēt nepārvaramo, taču katra spēkos ir būt gatavam dzīves nejaušībām un, kamēr pastāv demokrātija, celt amatos prātīgus cilvēkus. Latvju zemi biezi klāj iepriekšējo gadsimtu sapņotāju kauli un represēto ļaužu dzīves stāsts visupirms māca, ka zemes virsū palicis pārāk maz latviešu gaisa piļu celšanai. Pagātni sapratušais ir nākotni pareģojis.

Juris Pavlovičš, Limbažu muzeja speciālists

Par godu LCP memoranda gada dienai - 17.martam

Atkal ir pienācis 17.marts - Latvijas Centrālās padomes memoranda pieņemšanas diena, kas atgādināja pasaulei par latviešu tautas apņēmību cīnīties par neatkarību. Par godu šim notikumam ar autora laipnu atļauju publicējam dažus fragmentus no pašlaik ievērojamākā LCP pētnieka Dzintara Ērgļa raksta, lai atsauktu atmiņā šīs organizācijas nozīmību vēsturē.

Vidzemes bēgļi Skultes jūrmalā 1944.gadā

''1943.gada 13.augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās - IV Saeimas četru lielāko politisko partiju - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901-1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934.gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.
Uz demokrātiskām vērtībām orientētā LCP bija viens no nozīmīgākajiem nacionālās pretošanās kustības politiskajiem spēkiem Otrā pasaules kara Latvijā. Objektīvu apstākļu dēļ LCP nespēja kļūt par visas nacionālās pretošanās kustības centru Latvijā nacistu okupācijas laikā un tika iznīcināta 1945.gadā padomju režīma apstākļos.
Otrā pasaules kara laikā izveidojušos apstākļu dēļ LCP vadību pārstāvēja tikai latviešu tautības politiķi, jo Latvijas Republikas laika skaitliski lielāko minoritāšu politiski aktīvais slānis līdz 1943.gadam jau bija sagrauts. Nav ziņu, ka LCP būtu meklējusi sakarus ar Latvijas etniskajām minoritātēm, tomēr tās dalībnieku un atbalstītāju vidū bija minoritāšu pārstāvji.
LCP bija vienīgā no Latvijā pastāvošām nacionālās pretošanās kustības organizācijām, kas uzturēja regulārus sakarus gan ar līdzīga rakstura organizācijām Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijas Republikas diplomātiem Rietumvalstīs. Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. LCP laivu akcijas uzdevums bija pārcelt uz Zviedriju LCP veidojošo politisko partiju pārstāvjus ar viņu ģimenēm, taču izvesti tika arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri par organizācijas eksistenci pat nezināja. Atšķirībā no privāto laivu īpašniekiem LCP laivas bēgļus uz Zviedriju pārcēla bez maksas. LCP pārveda vairāk nekā 2000 cilvēku no 4500 kopumā Zviedrijā nonākušajiem Latvijas bēgļiem."

Atzinība Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā

Centra kiosks saņēmis atzinību Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā. Esam gandarīti ka Centra Kiosks tika izvirzīts tieši nominācijai Koka būve, jo koka ēkas vēsturiski ir viens no Limbažu vecpilsētas raksturīgākajiem vaibstiem. Ar koka Kiosku esam vēlējušies akcentēt šo Limbažu vēstures lappusi.

Izstāde "Skolas laiks"


Liela daļa no Limbažu muzeja krājuma priekšmetiem vēsta par Limbažu pilsētas un novada skolēnu ikdienu - mācībām, vaļaspriekiem un brīvo laiku pēc obligātajām nodarbībām. 2021. gadā bija plānota muzeja izstāde, kas iepazīstinātu ar skolēnu darbošanos ārpus stundu laikā, sākot ar  20.gs. 1.ceturksni līdz 20.gs. 90.gadiem. Neliels ieskats no paredzētās izstādes materiāliem būs apskatāms digitāli no 15.februāra vairāku nedēļu garumā. Katru nedēļu piedāvāsim savu tēmu par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Būsim pateicīgi, ja papildināsiet mūsu vēstījumus ar savām fotogrāfijām un stāstiem. Īpaši priecīgi būsim par krājuma papildinājumiem – skolēnu atmiņu kladēm, anketām, skolas laikā savāktajām kolekcijām un spēlēm.

Izstādes “Skolas laiks” pēdējā tēma - Rotaļas un spēles

Kopīga spēle ir lielisks prieka, draudzības un savstarpējas komunikācijas avots. Rotaļās skolēni guva lieliskas emocijas, patīkami pavadīja laiku un saliedējās klases kolektīvs.

Izstādes "Skolas laiks" 20.tēma - Kolekcionēšana

Viens no izplatītākajiem skolēnu vaļaspriekiem izsenis bijusi kolekcionēšana. Jau no 20.gs. 20.-30.gadiem bērni sāka krāt krāsainos papīriņus ar zīmējumiem, ko reizēm pārdevēji iedeva par pirkumu. 30.gados skolēni jau sāka veidot pirmās uzlīmju kolekcijas. Sākot ar 20.gs. 50.gadiem bērni sāka krāt dažādas lietas, ietekmējoties no klases biedriem vai papildinot kādu no tuvinieku esošajām kolekcijām - monētas, pastmarkas, pastkartes, vēlākos gados - telekartes, sportistu attēlus, piespraudes u.c. Viena no iespējām papildināt savu kolekciju bija savākto priekšmetu maiņa. Skolēni ar plašāko un interesantāko kolekciju bieži vien guva popularitāti vienaudžu vidū.

Izstādes "Skolas laiks" 19.tēma - Atmiņu albumi

Ar 19.gadsimtu parādījās vienkārši piemiņas ierakstu albumi, kuri skolēnu vidū Latvijā kļuva populāri sākot ar 19.gs. beigām. Pirmsākumos, greznajos, īpaši tam paredzētajos atmiņu albumos, ierakstus skolēni (visbiežāk pusaudži, jaunieši) veica latviešu, vācu, latīņu pat franču valodā. Reizēm veltījuma tekstus klases biedri, draugi, skolotāji vai vecāki papildināja ar zīmējumiem un fotogrāfijām. II pasaules kara gados un pēckara periodā bērni atmiņu klades iekārtoja vienkāršās burtnīcās, kladēs. Padomju laikā klases biedri ierakstus papildināja ne tikai ar zīmējumiem, bet arī krāsainiem izgriezumiem un uzlīmēm. 20.gs. 80.-90.gados parādās atmiņu burtnīcu vietā parādās anketu klades ar konkrētiem jautājumiem - tava mīļākā filma, krāsa, dziesma u.t.t.

Izstādes "Skolas laiks" 18.tēma - Militāri - patriotiskā audzināšana

Skolu audzēkņu gatavošana karadienestam Krievijas impērijā aizsākās 1910.gadā, kad modē nāca masu vingrošanas nodarbības. 1914.gadā ieviesa skolnieku ierindas. Vispārēja nacionālā militārā apmācība Latvijas skolās, īpaši  5. un 6.klasē, sākās ar 1926/1927. mācību gadu. Sākotnēji tā bija viena mācību stunda nedēļā, bet no 1937.gada jau divas.  Mērķis – sagatavot nākamos valsts aizsargus stabilas un drošas valsts attīstībai. Padomju varas gados militārā apmācība, ko ieviesa jau 1945/1946.mācību gadā, kad vecāko klašu skolniekus gatavoja par rezerves karavīriem vēl pirms dienesta. 1962.gadā šo kārtību atcēla, bet ar 1967.gadu militārā apmācība īpaši neatšķīrās no citām mācību stundām. Pionieru  organizācijā ieviestā kara spēli ''Kāvi'', kurā rotaļas veidā skolēni sacentās,  parādot savas iemaņas dažādās fiziskos sagatavotības un militārās disciplīnās. Īpaša nozīme skolās bija ierindas mācībai, kuras rezultātus vērtēja ierindas skatēs, kas regulāri notika februārī  par godu Padomju Armijas dienai.

Izstādes "Skolas laiks" 17.tēma – Pionieri, oktobrēni

Līdz ar Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā tika likvidētas iepriekš pastāvējušās jaunatnes organizācijas - skauti, gaidas un mazpulki. To vietā izveidoja trīs vecuma pakāpju komunistiskās audzināšanas sistēmu - Oktobrēni, pionieri un komjaunieši. Pionieros uzņēma skolnieki  no 10 līdz 14 gadu vecumam. Pionieru organizācija bija dibināta, lai aizstātu skautu kustību, tādēļ saglabāja daudzas skautisma iezīmes - dziesmu vakarus pie ugunskura, kopīgas spēles, praktisku iemaņu apguve. Pionieru pulciņi starpā regulāri organizēja sacensības mācību sasniegumos, sportā un citās par padomju cilvēkam piedienīgām uzskatītās aktivitātēs. Latvijā pionieru organizāciju izveidoja 1940.gadā un tā pārtrauca darbību gadu pirms neatkarības atgūšanas.

Izstādes "Skolas laiks" 16. tēma – Mazpulki

Pirmo reizi ideju par mazpulkiem  Latvijā 1910.gadā sāka izplatīt K.Ulmanis pēc atgriešanās no mācībām Amerikā. Mazpulks Latvijā dibināts 1929.gadā. Vissenāko mazpulku Limbažu novadā izveidoja Umurgas Lauksaimniecības skolā ar 9 kārtas numuru. Sevišķi strauji mazpulka kustība sāka attīstīties pēc 1934.gada, kļūstot par populārāko bērnu un jauniešu organizāciju Latvijā. 1939.gadā Vidzemē bija 310 no 1085 Latvijas mazpulkiem.

Izstādes "Skolas laiks" 15.tēma - Gaidas

Pēc skautu dibināšanas Beidens - Pouels nolēma radīt analoģiskas ievirzes organizāciju angļu meitenēm. Viņa sieva Olave 1912.gadā kļuva par pasaules Gaidu kustības vadoni. Organizācijas mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu augšanu un izglītošanos, ļaujot meitenēm apgūt dzīvē noderīgas prasmes un iemaņas, vienlaikus kļūstot par apzinīgām savas valsts un pasaules pilsonēm. Gaidu nodarbības notiek mazās grupās, atbilstoši dalībnieču interesēm, mācoties izprast dabu un cilvēku sabiedrību.

Izstādes "Skolas laiks" 14.tēma - Skauti

Skautu kustība radās 20.gs. sākumā, kad angļu ģenerālis Roberts Beiden-Pauels sapulcināja 20 zēnus, kuri nometnes apstākļos apguva dažādas izdzīvošanas mākas. Skautu darbība tiek balstīta uz pašaudzināšanas sistēmu, kuras pamatakmens ir skautu solījumi un likumi -patiess, uzticīgs tēvijai, pašaizliedzīgs un palīdzīgs, draudzīgs un iecietīgs, pieklājīgs, dabas draugs, paklausīgs, možs grūtībās, darbīgs un taupīgs, tīrs domās, vārdos un darbos. 1921.gadā tiek reģistrēta Latvijas Skautu Centrālā organizācija. Skautu organizācija Limbažos darbojās no 1932.gada līdz 1938.gadam skolotāja A.Nusberga, vēlāk M.Kļaviņa vadībā.

Izstādes "Skolas laiks" 13.tēma - Pašapkalpošanās darbi

Skolas pašapkalpošanās darbi ir bijuši obligāts latviešu skolnieku pienākums jau no pirmo skolu laikiem. Audzēkņi apkopa skolai iedalīto teritoriju, rūpējās par tīrību klasēs, palīdzēja klāt un novākt galdus skolu ēdnīcās un veica citus vajadzīgus darbus. Pirms gandrīz simts gadiem pie skolām sāka veidot izmēģinājuma lauciņus, kur varēja apgūt zemes kopšanas iemaņu pamatus. Padomju varas gados dažās skolās ierīkoja dārzus un siltumnīcas, tādā veidā skolēni papildināja kopgaldu ar pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem.

Izstādes "Skolas laiks" 12.tēma - Izejvielu vākšana

Sākot no 20.gs. piecdesmitajiem gadiem, padomju skolu audzēkņi iesaistījās makulatūras un metāllūžņu vākšanas kampaņās, klasēm savstarpēji sacenšoties. Nedaudz vēlāk sāka vākt tādas izejvielas kā čiekuri, ozolzīles, plastmasa un citi dabas materiāli un pārpalikumi. Šādā veidā skolniekiem mācīja cienīt un saudzēt dabu. Vākšanas sacensību uzvarētājus apbalvoja ar bezmaksas ekskursijām, grāmatām vai goda rakstiem.

Izstādes "Skolas laiks" 11.tēma – Talkas

Jau no 19.gadsimta beigām, kad latviešu skolas kļuva par pilnvērtīgām mācību iestādēm, audzēkņu pienākums bija uzkopt apkārtni. 20-30.gados sāka organizēt īpašas Spodrības nedēļas, kur skolnieku pienākums bija uzkopt dārzus, parkus, ceļmalas un palīdzēt apstādījumu ierīkošanā. Padomju varas laikā skolu un darbavietu teritorijas uzkopšana notika aprīlī, tā saucamās Komunistiskās sestdienas talkas laikā. Rudeņos, bet no 70.gadiem arī vasarās, skolnieki devās ravēšanas un ražas novākšanas darbos, lai aizvietotu kolhozos trūkstošo darba spēku.

Izstādes "Skolas laiks" 10.tēma – Pārgājieni

Lai iepazītos ar dzimto novadu, skolnieki devās pārgājienos ar iepriekš noteiktu mācību mērķi. Ceļojuma laikā viņi iepazinās ar ievērojamākajām vietējās dabas ainavām un celtnēm, tikās ar interesantiem cilvēkiem. Padomju varas gados pēc pārgājieniem ''Pretim zelta rudenim'', ''Baltā ziema'' vai ''Pretim pavasarim'' veidoja ilustratīvus aprakstu albumus un izstādes.

Izstādes "Skolas laiks" 9.tēma - Ekskursijas

Sākot ar 20.gs. 20.gadiem skolas programmās tika iekļautas mācību ekskursijas. Ekskursiju laikā skolēni iepazinās ar noteiktiem kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem. Padomju periodā papildus ekskursijas sāka piešķirt par īpašiem sasniegumiem - labām sekmēm mācībās, rezultātiem makulatūras vākšanā, panākumiem sportā u.c. gadījumos.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi –Sports

Skolniekus vienmēr ir interesējušas sportiskās aktivitātes. 20.gs. 20.-30.gados skolēni iesaistījās sporta pulciņu nodarbībās, kuros uzlaboja savas prasmes un iemaņas dažādos sporta veidos, kā arī gatavoja priekšnesumus skolas sarīkojumiem. Padomju periodā bērni brīvajā laikā aktīvi darbojās dažādās sporta sekcijās - vieglatlētikas, peldēšanas, airēšanas u.c.. Sākot ar 20.gs. 50.gadiem obligāta izglītības programmas prasība bija tā saucamo GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) normu kārtošana.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas turpinājums - Rokdarbi

Skolas programmas ietvaros zēniem un meitenēm tika mācītas dažādas dzīvē noderīgas mājas darbu prasmes, kuras viņi papildināja darbmācības pulciņos. Meitenes apguva šūšanu, adīšanu, tamborēšanu un ēdiena gatavošanu, bet zēni - vienkāršākās tehnisko arodu iemaņas, tai skaitā putnu būrīšu un vienkāršu mēbeļu izgatavošanu. Sevišķi veiksmīgi darinātus rokdarbus varēja aplūkot pat valsts mēroga izstādēs.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas – Pulciņi – turpinājums

Protams, ne visiem bērniem piemita muzikālie talanti, taču ar labu gribu un skolotāja pamudinājumu gandrīz katrs atrada, kā izpaust savas spējas. Ārpusstundu pulciņi varēja būt ļoti dažādi - novadpētniecības, zīmēšanas, literatūras - atkarībā no skolas novirziena un pedagogu iniciatīvas.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas – Pulciņi turpinājums - Mūzika

Latviešu cilvēks vienmēr gribējis dzīvot starp mūzikas un iemīļoto dziesmu skaņām. Neatkarīgi no laikmeta, varas un valsts valodas, skolēni dziedājuši koros, piedalījušies ansambļos un mācījušies spēlēt dažādus mūzikas instrumentus.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi - turpinājums

Pašdarbības teātris bija varbūt pat galvenais pēcstundu nodarbību veids jau 19.gadsimta vācu skolās un latviešu izglītības iestādes to pārņēma. Piedaloties izrādē, skolniekiem bija iespēja iepriecināt savus vecākus, kas atnāca to noskatīties. Daļa no priekšnesumiem bija audzēkņu iestudētas dejas. Mainoties laikiem, mainījās lugu saturs, taču skolas izrādes neaizliedza neviena no varām. Padomju periodā skolu teātra un deju pulciņiem bija uzlikts papildu pienākums sacensties par labākā priekšnesuma organizētāju vai talantīgākā kolektīva goda nosaukumu savā rajonā vai pat republikā.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi

Skolnieku pulciņi bija daļa no skolu ikdienas jau kopš Pirmās Atmodas 19.gadsimta 60 - 80.gados. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijas skolās svarīgu vietu ieņem tā saucamie Cerību pulciņi, kas centās apvienot jaunatni cīņā pret alkohola un citu pārmērību lietošanu. Tie veicināja veselīgas dzīves tradīcijas, organizēja prāta un fiziskās pilnveidošanas nodarbības. Līdzīgā veidā darbojās arī Sarkanā krusta pulciņi, kas aicināja skolniekus piedalīties brīvprātīgajā darbā, apgūt noderīgas prasmes un iesaistīties tautas veselības uzlabošanas pasākumos.

Izstādes "Skolas laiks" 7. tēma - Ziedojumu vākšana

No 20.gadsimta sākuma skolnieki tika mudināti iesaistīties dažādās ziedojumu vākšanas kampaņās. Īpaši aktīvi ziedojumus vāca 1920.-1930.gados, lai pabalstītu tuberkulozes apkarošanu (tā saucamā Baltās puķes diena), Sarkano krustu, Vides aizsardzības fondu un citus derīgus pasākumus. Baltās puķes dienā katrs tautas veselībai savu artavu devušais ziedotājs saņēma svaigi plūktu ziedu vai pašdarinātu nozīmīti, ko piesprauda pie apģērba vai izlika redzamā vietā.

Izstādes "Skolas laiks" 6.tēma – Mežu dienas

Sākot ar 1928.gadu Latvijas Republikā katru pavasari tikušas rīkotas Mežu dienas - īpaši pasākumi, kuru ietvaros stādīti koki un krūmi, kā arī organizētas lekcijas un ekskursijas. Pedagogu uzraudzībā šajos darbos aktīvi iesaistījās arī skolu jaunatne, kas parasti strādāja pie parku, sabiedrisko vietu un mežu jaunaudžu stādīšanas. Kopjot savas pilsētas un skolas apkārtni, audzēkņi mācījās turēt godā dzīvo dabu un saprast tās skaistumu.

Izstādes "Skolas laiks" 5. tēma- Pavasara tradīcijas

Pienākot pavasarim, bija ko darīt gan skolas meitenēm, gan zēniem. Pirms gandrīz simts gadiem meitenes Māras dienas rītā (25.martā) kopā ar skolotājām devās uz kādu no tuvākajiem avotiņiem, kur atbilstoši ticējumam mazgāja mutes, lai būtu skaistas vēl ilgus gadus. Ticējums varēja piepildīties tikai tad, ja uz avotiņu gāja klusējot. Zēni, kuri šai gājienā sekoja meitenēm, parasti centās tās sasmīdināt. Neatņemama pavasara gaidīšanas tradīcija bija  putnu būrīšu gatavošana, kurus skolēni novietoja gan skolas, gan savu māju apkārtnē.

Izstādes "Skolas laiks" 4. tēma - Svētki

Dažādajiem skolu svētkiem bija savs laiks un atšķirīgi iemesli. Ar svinībām atzīmēja mācību sākumu un noslēgumu, īpaši rīkotās izstādēs un koncertos vecāki varēja iepazīties ar savu bērnu sasniegumiem un skola, kam šādi pasākumi padevās vislabāk novadā, guva papildus cieņu un prestižu. Bieži mācību gada beigās vairākas skolas apvienoja spēkus, lai organizētu Bērnu svētkus, kuru nosaukums un veidols laika gaitā stipri mainījās, taču jaunatnes radošais prieks vienmēr atrada kā izlauzties caur pieaugušo izliktajiem lozungiem.

Izstāde “Skolas laiks” 3.tēma - Gājieni

Visos laikos un pie visām varām svinīgas parādes vai gājieni demonstrēja patriotismu, pilsonisko kopību un atbalstu pastāvošajai iekārtai. Bija paredzēts, ka pārdzīvotie iespaidi paliks skolnieku atmiņā vēl ilgi pēc pasākuma noslēguma. Skolu jaunatne soļoja cauri pilsētai kā vienots kolektīvs, apliecinot ticību gaišākai nākotnei un gatavību strādāt, lai to uzceltu.

Izstāde “Skolas laiks” 2.tēma - Skolēnu darbu izstādes

Nozīmīgi notikumi skolas dzīvē bija regulāri rīkotās izstādes, kur katrs audzēknis varēja izrādīt savas mākslinieciskās prasmes un talantus. Stundu laikā un pēcpusdienas pulciņos bērni zīmēja, darināja rokdarbus, virpoja un izgrieza koka priekšmetus, mācījās konservēt, pina grozus un apguva daudzas citas noderīgas iemaņas. Par šo darbu rezultātiem priecājās ne tikai paši skolnieki un viņu skolotāji, bet arī vecāki, kam bērni pasniedza izgatavotās lietas kā svētku dāvanas.

Izstāde "Skolas laiks" 1.tēma - Pasākumi

Skolas gaitas vienmēr bijušas bagātas ar jauniem iespaidiem, jautriem notikumiem, pieredzes gūšanu un godā turētām tradīcijām. Skolas bērni ne tikai apguva uzdoto, bet arī pulcējās, spēlējās un mācījās sadzīvot ar citiem. Laiki mainījās, varas nāca un gāja, bet skolnieki turpināja dziedāt, dejot, spēlēt teātri un sportot. Dažas reizes gadā viņu talantus varēja novērtēt arī uz skolas vai pilsētas pasākumiem atnākušie skatītāji. Pirmās republikas laikā īpašā godā turēja gadskārtējos pateicības dievkalpojumus luterāņu baznīcā, kur skolu audzēkņi uzstājās ar iepriekš gatavotiem priekšnesumiem. 

Jo tu esi dzīvs, jo tu esi dzīva. Limbaži pirms 50 gadiem

Vēstures gaitā pienāk brīži, kad dzīve ir jauka, viss iet uz augšu un vairs nav tik svarīgi, kā saucas pār tevi valdošā vara un vai tev patīk viņas karogi un lozungi. Tāds Limbažos bija 1971.gads, kas sākās ar lielu atkusni un beidzās ar gandrīz tikpat lielu ziemas vētru. Jau ceturtdaļgadsimtu zemes virsū valdīja miers, baiļu sajūta bija zudusi un katram bija darbs un ar katru gadu biezāks maizes rieciens. Baltijas republikas sāka gūt labumu no PSRS valsts galvas Hruščova kādreiz veiktās armijas samazināšanas, kas novirzīja krietnus līdzekļus civiliem mērķiem un pateicoties Hruščova pēcteča Brežņeva tuvākajam līdzgaitniekam Kosiginam, veicināja celtniecības programmu, kas salīdzināma tikai ar būvdarbiem mūsdienu Ķīnā. Ticiet vai ne, 1960.gados PSRS ekonomika strauji uzplauka un laikā no 1964. līdz 1971.gadam kvalificētu strādnieku algas Latvijā pieauga par 50 procentiem, pagaidām tikpat kā nemazinot preču piedāvājumu valsts veikalos. ''Treknie gadi'' sakrita ar pēkšņām pārmaiņām Limbažu pilsētas statusā. 1967.gadā tika izveidots ''lielais'' Limbažu rajons un Limbaži atkal kļuva par Valmierai un Cēsīm pielīdzināmu reģionālo centru. Trīs gadus vēlāk stājās spēkā Ministru Padomes lēmums par perspektīvajiem ciematiem un viensētu likvidāciju, kas spieda nomaļāk dzīvojošus lauku ļaudis meklēt citu dzīvesvietu. Ja vēl dažus gadus agrāk iekšējā migrācija Latvijā notika Rīgas un vēl dažu lielpilsētu virzienā, tagad pietiekami pievilcīgi kļuva arī rajonu centri. 1971.gadā Limbažos bija gandrīz seši tūkstoši iedzīvotāju un turpmāk šis skaits ik gadu pieauga par 150 - 300 jaunpienācējiem. Lasīt tālāk...

Barikāžu dienām jau trīsdesmit gadu

Pirms 30 gadiem latviešu tauta izlēma pretoties padomju okupācijas varas centieniem apturēt tās ceļu uz neatkarību. Šī lēmuma iznākums bija vēsturisku notikumu virkne Rīgā, ko tagad pazīstam kā Barikāžu laiku. Limbažu pilsētas un novada ļaudīm toreizējos neatkarības aizstāvēšanas pasākumos bija ievērojama un dažbrīd pat izšķiroša loma, jo tieši viņiem bija uzticēta nacionālās valdības štāba - Ministru Padomes ēkas aizstāvēšana Rīgas centrā. Trīsdesmit gadu laika atstarpe ir iemesls īpašam piemiņas brīdim un pietiekami daudzi dižo darbu dalībnieki, pateicoties latviešu Dieva vēlībai, joprojām ir stipri un veseli un spēj paši atcerēties, kā tās lietas tika darītas. Mēs lūdzam viņus dalīties savā pieredzē dodot ziņu muzejam, vai publicējot komentārus pašiem. Vēsturnieku laiks likt pagājību pa plauktiem te vēl nav pienācis, tādēļ Limbažu muzejs šogad ir pagodināts vēlreiz atgādināt par vienas novadnieku paaudzes slavas brīdi ar fotogrāfijām no Barikāžu dienu laikiem.

Pasaules revolūcijas noslēgums. Limbažu novads pirms 100 gadiem

1920. bija gads, kad Vidzemē nekas nebija skaidrs un neviena lieta nelikās droša. Pirmo pusgadu turpinājās kaujas Latgales frontē, sākumā pie Līvāniem un Lubāna, pēc tam aizvien tuvāk etnogrāfiskajai robežai. Krievijas impērijas vairs nebija, taču tās vietā par vietējām lielvalstiņām sevi bija iecēlušas Somija ar Igauniju, kā iespējamo dienvidu provinci, un mēra sajūtu zaudējusī Polija. Līdz Satversmes sapulces vēlēšanām aprīlī valdība darbojās ar tautas piekrišanu, nevis uz likuma pamata. Pilsonības, nacionālās valūtas un zemes ierīcības jautājumi joprojām nebija skaidri. Latvijas armija bija valsts valstī un pati lēma par nodevu ievākšanu un kārtības uzturēšanu, ieskaitot nāvessodu izpildi. Ar 1915.gada evakuācijā ļaužu iztukšoto un vācu izlaupīto Kurzemi un tikko atgūto, vēl pēc Krievijas kārtības dzīvojošo Latgali, Latvijas valstij nebija cita pārtikas un ienākumu avota, kā tā daļa no Vidzemes, ko nekontrolēja igauņu karaspēks un kur bija iespējams ātri piegādāt produktus Rīgai  - apgabals ar Limbažiem, Valmieru un Cēsīm tā centrā. Pēc vēlākajiem aprēķiniem, Valmieras apriņķis Atbrīvošanas karā bija devis vislielākās pārtikas un materiālu nodevas savai zemei un lielā mērā pateicoties Limbažu novadam, ne 1919.gada beigās, ne 1920.gada pirmajos, grūtākajos mēnešos Rīgā neizcēlās bads. Lasīt tālāk...

No 2020.gada 8.decembra Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"

Gaidot svētkus, aicinām pamanīt visuma harmonijas un kārtības simbolisko atveidu tradicionālajos svētku rotājumos - puzuros. Saskatīt nemainīgo gara pasaules atspulgu, rast iedvesmu un risinājumus savas telpas sakralizēšanai.

Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.

Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.

Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18.novembrī Limbažu muzejs būs atvērts individuālajiem apmeklētājiem un ģimenēm no plkst. 10.00 - 17.00.


NO 2020. GADA 3. NOVEMBRA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “87 LĀČPLĒŠI. AR LĀČPLĒŠA KARA ORDENI APBALVOTIE NOVADNIEKI”

1920. gada 18. septembrī Satversmes sapulce ar likumu apstiprināja  Lāčplēša Kara ordeni, kas bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. Ordeni piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai kā citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotie novadnieki”. Šo varonīgo cilvēku likteņi ir dažādi. Vieni dzimuši Limbažu pusē, citiem šeit piešķirtas jaunsaimniecības, bet daži no viņiem atdusas Limbažu rajona kapsētās.

Bērnu un jauniešu grupām izstādē piedāvājam iepazīt Limbažu novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņus un iegūt zināšanas par ordeņa rašanās vēsturi un nozīmi. Izmantojot iegūtās zināšanas un iedvesmu, bērniem un jauniešiem būs iespēja izveidot sava dizaina medaļas un piemiņas apbalvojumus.

Izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotie novadnieki” būs apskatāma līdz 2020.gada 28.novembrim.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

Pieteikumi bērnu un jauniešu grupām pa tālr.: 29514089, Ēvalds

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

www.limbazumuzejs.lv

Novadnieks kurš izglāba Latviju


Literatūras un filozofijas darbi, ko gadsimtu gaitā sacerējušas lielās un slavenās tautas, apgalvo, ka par varoņiem kļūst vai nu pārcilvēki, vai kādas idejas fanātiķi, kas gatavojušies varoņdarbam gandrīz kopš bērnības. Tautām, kas skaita un pasaules slavas ziņā ir pieticīgākas, drīzāk piederīgs rakstnieka Brehta izteikums, ka nelaime tai tautai, kas spiesta varoņus radīt. Latviešu tautas vēsturē ierakstītie varonīgie ļaudis, ticiet vai ne, ir bijuši pavisam parasti cilvēki, kas gribējuši dzīvot vienkāršu dzīvi, un tikai liktenis iesviedis tos pārbaudījumu ugunīs, pēkšņi un viņiem negaidot liekot pieņemt vienīgo izvēli starp mūžību un kaunu. Latvieši nekad nav turējuši sevi par pārcilvēkiem un mūsu izcilākie ļaudis savu diženumu pierādījuši nevis satricinot pasauli, bet godīgi darot darbu un pildot pienākumu pat tur, kur citas tautas nobīstas. Šodien vēlreiz teiksim slavinājuma vārdus nepelnīti aizmirstam novadniekam, kas iespējams deva Latvijas valsts tapšanas labā lielāku artavu, nekā viens otrs augstu stāvošs komandieris. Lasīt tālāk...

Ulmaņlaiku Limbaži 7. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 7.speciālizlaidums veltīts 1939.gadam.

Rakstu sērijas 7.daļa PDF formātā šeit...

Ulmaņlaiku Limbaži 6. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 6.speciālizlaidums veltīts 1938.gadam.

Rakstu sērijas 6.daļa PDF formātā šeit...

Bezmaksas ekskursija "Krāmu īstā vērtība" Vecajā ugunsdzēsēju depo

Šo svētdien, 27. septembrī, kad Limbažos notiks tirgošanās svētki - "Lielais atvasaras tirgus" un Burtnieku kvartālā šīs sezonas noslēdzošais Limbažu krāmu tirgus, Limbažu muzejs piedāvā Vecajā ugunsdzēsēju depo (Torņa iela 3) bezmaksas ekskursiju "Krāmu īstā vērtība". Ekskursijas sākums plkst. 12.00.


Ulmaņlaiku Limbaži 5. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 5.speciālizlaidums veltīts 1937.gadam.

Rakstu sērijas 5.daļa PDF formātā šeit...


“Satiec savu meistaru!” 2020.gada 5.septembrī Limbažu muzejā. aicinām iepazīt tradicionālo telpu rotājumu veidošanu - puzuri, virpuļi, ķisti

No 4. līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina gūt praktiskas zināšanas vērienīgākajā tradicionālo prasmju apgūšanas pasākumā “Satiec savu meistaru 2020”. Šogad savā pieredzē dalīsies un rosinās darboties 195 dažādu amatu meistari vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā.

Limbažu muzejā tradicionālo telpu rotājumu veidošanas - puzuri, virpuļi, ķisti meistarklasi vadīs Aija Brikmane. Meistarklases norises laiks no plkst. 11.00 – 15.00.

Gūsim iemaņas, kā arī iedvesmu ziemas svētku laikam. Veidosim jaunus darbus ar kuriem kuplināt šī gada decembrī Limbažu muzejā iecerēto puzuru izstādi.

Aicināti gan mazi, gan pieredzējuši darītgribētāji. Materiāli būs pieejami, iepriekš jāpiesakās - tālr. 26550397 Aija Brikmane.

Dalība pasākumā bezmaksas.

Pasākums “Satiec savu meistaru” notiks jau divpadsmito reizi. Tas ir kļuvis par gaidītu notikumu un guvis lielu atsaucību no meistaru un apmeklētāju puses.  Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. 2019. gada pasākumā vairāk nekā 159 vietās mācekļus pie sevis aicināja tautas lietišķās mākslas meistari, stāstnieki, teicēji un muzikanti, un pasākumu apmeklēja vairāk nekā 3485 interesenti.
Sīkāk par pasākumu “Satiec savu meistaru!” www.satiecsavumeistaru.lv

Pasaule ar kājām gaisā. Latvija un Limbaži 1940.gada augustā

Tāli un vēl nezināmi 1940.gada vasaras ceļi. Veco Limbažu Cēsu šoseja

Tā vasara, ko vēlāk iesauca par baigo, bija karsta un sausa. Vējš dzina pa laukiem ''sarkanu miglu'' ne tikai dzejas tēlos, bet īstenībā. Visi Limbažu ļaudis, kam bija kaut neliels zemes pleķītis ar zaļumiem, 1940.gada augustā bija aizņemti dārza darbos un, ja apstākļi nespieda, vēl mēnesi nepievērsa uzmanību, ka pasaule ap viņiem mainās vēl nekad nepieredzētā ātrumā. Jūnijs bija sācies ar Latvijas rūpniecības atrašanos uz sabrukuma robežas kara blokādes dēļ, ziepju kartiņu ieviešanu un strādnieku mobilizāciju kūdras rakšanas darbos. Tūlīt pēc tam ienāca padomju armija, kuras karavīrus nu varēja redzēt arī Limbažu apkārtnē, apmeklējot kā dāvanu darba tautai piedāvātos aģitācijas koncertus un padomju filmu bezmaksas izrādes. Kārlis Ulmanis it kā palika savā vietā, bet par Ministru prezidentu kļuva Limbažu novadā labi pazīstamais profesors Kirhenšteins. Limbažu ielās savu viedokli atklāti izteica ļaudis, kam bija pavēlēts turēt muti 1934.gada 15.maijā, un kādu laiku visapkārt iestājās ar naudu un amatiem īpaši neapgrūtinātu ļaužu sajūsmas eiforija, kā vienmēr tādos gadījumos cerot, ka viss viņiem nepatīkamais Ulmaņa laiku mantojums nu zudīs un tā vietā nāks tikai labas lietas. Lasīt tālāk...

Limbažu muzeja programma Limbažu pilsētas svētkos 2020.gada 1.augustā

Veļas diena pilskalnā. Aktivitātes no pl.10.00-16.00.

10.00-16.00 Ekspresizstāde “Baltais krekls”, materiāli no muzeja krājuma

10.00-16.00 Veļas mazgāšana pilskalnā

10.00-16.00 Balto pūķu veidošanas meistarklases

10.00-16.00 Slapjuma aktivitātes: piču paču baļļās, toveros utt.

11.00-14.00 Ziepju burbuļu laišana ar “Mārtiņa burbuļiem”. Aicinām ņemt līdzi mazos burbuļu trauciņus, tos piepildīsim, lai varam burbuļot kopā!

14.00 – 15.30 Senās mūzikas grupas FRESKA koncerts

Senās mūzikas grupa FRESKA dibināta 2003.gadā. Tās pamatsastāvā ir 4 dziedošas dāmas, kuras spēlē arī dažādus senajai mūzikai raksturīgus instrumentus - lautu, flautas un sitamos instrumentus. Ansamblis pārsvarā atskaņo 15-17.gadsimta mūziku, tās repertuārā ir angļu, vācu, austriešu, itāļu, franču, spāņu un cittautu komponistu mūzika. Spilgtākie vārdi- T.Morlejs, Dž. da Nola, O.Veki, L.Marencio, H.L.Haslers, A.Rauhs, Dž.Bennets, K.Monteverdi, K.Žanekens.

2020.gada 1.augustā ieeja Limbažu muzejā un Vecajā ugunsdzēsēju depo bez maksas. Muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo būs atvērts no plkst. 10.00-17.00.

Ulmaņlaiku Limbaži 4. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 4.speciālizlaidums veltīts 1936.gadam.
Rakstu sērijas 4.daļa PDF formātā šeit...


Centra kioska skatlogā no 2020.gada 1.augusta. Tūrisma pastkartes


1931.gada augustā Iekšlietu ministrijas Tūrisma nodaļa lūdza Pasta un telegrāfa departamentu apzīmogot visus Latvijas pasta sūtījumus ar uzaicinājumu ''Pazīsti dzimto zemi''. Kampaņu bija paredzēts turpināt arī nākamajā gadā, taču visu izjauca ekonomiskā krīze. Iestājoties Ulmaņlaikiem, tūrisma propaganda atsākās un kļuva sevišķi aktīva no 1937.gada. Limbaži iesaistījās tūrisma reklāmas un veicināšanas darbos 1935.gadā, pēc dzelzceļa līnijas izbūves. Limbažu kioski un grāmatu veikali sāka tirgot pastkartes ar šeit redzamo lozungu un Latvijas pilsētu un dabas skatiem par 6 santīmiem gabalā. Labākā pastkaršu izvēle bija pirms 1936.gada Ziemassvētkiem Limbažu stacijā atvērtajā tūrisma informācijas stendā.

Centra kioska skatlogā no 2020.gada 1.augusta. Tautas odekolons


Spirta un alkoholisko dzērienu tirdzniecību Ulmaņlaikos stingri kontrolēja valsts. Atbildīgā iestāde - Valsts Spirta monopols, 1936.gada oktobrī sāka ražot lētu odekolonu ''Trīskārtīgais'', kas bija paredzēts kā dezinfekcijas un nepatīkamu aromātu apkarošanas līdzeklis. ''Trīskārtīgais'' tika pirkts lielos daudzumos, taču tā nenoturīgā smarža un augstais alkohola saturs izpelnījās kritiku. Tādēļ 1938.gada jūnijā Spirta monopols izlaida jaunu odekolonu ''Zeltīte'', kura ražošanā izmantoja franču smaržvielas. Šeit redzamais 100 gramu odekolona flakons ar tikai šai šķirnei paredzētu melnu plastmasas vāciņu maksāja 1, 30 latus un 1938 - 39.gadā bija iecienīts kā maza dāvaniņa. 

Centra kioska skatlogā no 2020.gada 1.augusta. Sarkanā krusta spēļu kārtis


1922.gada 31.augustā Ministru prezidents Z.Meierovics piešķīra Latvijas Sarkanajam Krustam spēļu kāršu tirdzniecības monopolu. Līdz pat neatkarības zaudēšanai visi kāršu spēlētāji ar savu kaislību pabalstīja tautas veselības uzlabošanas pasākumus. Viens spēļu kāršu komplekts atkarībā no kāršu skaita un materiāla maksāja no 1,50 līdz 4,50 latiem. Latvijas spēļu kāršu attēli jau no sākuma bija zīmēti atbilstoši nacionālās etnogrāfijas priekšrakstiem. Tos bieži mainīja, pieaicinot pazīstamus māksliniekus un 1936.gada oktobrī arī tradicionāli rūtainais kāršu mugurpuses ornaments tika pārveidots tautiskā garā. Šeit redzams trīsdesmito gadu mazā komplekta ietinums un parastā, jeb Nr.5, lielā komplekta paciņa, ko varēja nopirkt katrā kioskā par, respektīvi, 1,50 un 2,50 latiem.

Centra kioska skatlogā no 2020.gada 1.augusta. Zelteris no Limbažiem


19.gadsimta vidū Eiropā iemācījās ražot gāzēto ūdeni. Vācijā, atbilstoši senajam vietējo minerālūdens avotu nosaukumam, to iedēvēja par zelteri. Kā pilnīgi jauns produkts, gāzētais ūdens sākotnēji tika uzskatīts par ārstniecisku līdzekli, kas īpaši noderīgs paģiru gadījumā. 19.gadsimta 70.gados tika izgudrots parocīgs gāzētā ūdens izgatavošanas aparāts, ko varēja uzstādīt katrā aptiekā. Attēlā jūs redzat Limbažu Lauvas aptiekas farmaceita Teodora Hansena zeltera, jeb ar dažām piedevām papildināta gāzētā ūdens reklāmu, visticamāk no 20.gadsimta divdesmito gadu vidus, kad Hansens pārņēma Lauvas aptiekas vadību no sava nelaiķa radinieka Jēkaba Prūsa.


 

“Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšana 2020.gada 1.augustā


2020.gada 1.augustā plkst. 9.00 Limbažu muzejs aicina uz atjaunotā “Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšanu Baumaņu Kārļa, bij. Tirgus laukuma malā, Cēsu un Torņa ielas krustojumā, iepretī TIC un Vecajam ugunsdzēsēju depo.

Objekta rekonstrukcijas projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu domes finansiālu atbalstu kā daudzfunkcionāls vides objekts kultūrvēsturisko norišu atspoguļošanai.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Pēckara gados Kiosks vairākkārtīgi mainīja savu atrašanās vietu, nepametot senā tirgus laukuma tuvumu. Kā notika šīs gandrīz 4 tonnas smagā koka būves pārvietošana nav precīzi zināms. Jau 70.gados Kiosks bija zaudējis būtisku elementu - tornīti un būtībā nonācis avārijas stāvoklī. 20. gadsimta 80.gadu izskaņā tika nolemts vēsturisko būvi vairs neremontēt, bet būvēt jaunu, tā kopiju. Kioska rekonstrukcijas projektu pēc Limbažu raj. Preses apvienības aģentūras pasūtījuma izstrādāja arhitekti A. Jekalis un I. Jekale.

Satiksmes negadījums burtiski kiosku iznīcināja. Tā korpusa, apakšējā daļa tika sadragāta, pārļaužot lielāko daļu karkasa konstrukciju.

Atjaunotā Kioska rekonstrukcijas projekts balstās uz vēsturiskā Kioska ikonogrāfiskā materiāla izpētes un 1989. gadā izstrādātā Projekta datiem. Kioska tonālais risinājums izstrādāts respektējot sākotnējās, vēsturiskās būves tonālo salikumu - tumšas plastiskās detaļas, gaišas pamatplaknes un baltam pietuvināta toņa krāsotas logu vērtnes, kā arī 1989. g. Projekta koncepciju un pilsētas vēsturiskajā apbūvē aprobētu krāsu paleti.

Kiosks uztverams arī kā atraktīvs vides Objekts. Tā apjoms ļoti organiski iekļaujas vēsturiskā centra apbūvē. Kioska oktogonālais plāns un jumta forma ir vēsturisko stilu replika ar atsauci uz pilsētas torņveida būvju barokālajiem jumtiem.

No 2020.gada 1.augusta ārtelpas vitrīnā būs apskatāms Limbažu muzeja veidotās izstādes Ulmaņlaiki Limbažos ilustratīvais materiāls un cita informācija, kas atspoguļo pilsētas kultūras dzīvi, kā arī saimnieciskās norises periodā no 1934. - 1939.gadam.

Darbu veicēji – kokapstrādes uzņēmums ALEWOOD; Skārdnieku darbi, meistars M. Maniks. Apdare un iekārtojums - Limbažu muzeja speciālisti.

Limbaži mierīgā apvērsuma laikos. Pilsēta, novads un Vidzeme pirms 140 gadiem

Pirmais Limbažu dziedātāju karogs, darināts 1880.gadā. Limbažu muzeja krājuma materiāls

''Ne kas ievērojams šai gadā nenotika'' - tā par 1880.gadu savā pagasta un Vidzemes hronikā ierakstīja Jaunvāles skolotājs Jānis Austriņš. Pēdējos divdesmit gadus pār Vidzemi bija vēlies tik visaptverošs pārmaiņu vilnis, ka pirmais gads bez kāda kara, epidēmijas, svarīga likuma vai jaunas biedrības dibināšanas cienījamajam tautas audzinātājam šķita vienmuļš. Pat laika apstākļi togad bija mēreni, bez lielākām vētrām un ražas zaudējumiem. Labība bija augusi ne labi, ne slikti, tikai liniem 1880.gads izrādījās nedaudz par sausu un tie padevās vāji. Bažas kā muižās tā zemnieku sētās drīzāk izraisīja lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu krišanās pēc lielā peļņas drudža pēdējā Krievu - Turku kara laikā. Taču 1873.gada pasaules ekonomikas krīzes sekas bija pārvarētas un, lai gan vēl neviens to nezināja, Baltijas iedzīvotājiem stāvēja priekšā viena no mierīgākajām un turīgākajām desmitgadēm vēsturē, kas izaudzināja vēl neredzētu industriālā laikmeta latviešu paaudzi. Lasīt tālāk...

Ulmaņlaiku Limbaži 3. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 3.speciālizlaidums veltīts 1935.gadam.

Rakstu sērijas 3.daļa PDF formātā šeit...


Bērnu šujmašīna no PSRS

Pirms 130 gadiem amerikānis Edvards Bellamī publicēja romānu ''Atskatoties pagātnē'', kur aprakstīja savu nākotnes sabiedrības redzējumu. Pēc viņa domām, cilvēcei bija jāpārtop par milzīgu Darba Armiju, kur katrs visu mūžu strādā viņam norādītajā arodā no bērna kājas un visi saņem vienādu, valsts noteiktu iztikas līdzekļu devu. Tieši Bellamī romāns, nevis Marksa, Ļeņina vai Mao idejas ir pamatā dažādajiem 20.gadsimta komunisma kustības strāvojumiem un sabiedrībām, ko tie izveidoja.

Šeit jūs redzat Bellamī Darba Armijas idejas pielietojumu praksē. 1902.gadā Podoļskas pilsētā Krievijā tika uzcelta šujmašīnu firmas Singer fabrika vietējā tirgus nodrošināšanai. Jau 1913.gadā tā ražoja 600 tūkstošus šujmašīnu. Tad notika boļševiku apvērsums un jaunie Krievijas saimnieki nozaga fabriku tās amerikāņu īpašniekiem. 1928.gadā Podoļskas mehāniskā fabrika sāka ražot Singer pakaļdarinājumus no vietējām detaļām. 1935.gadā tapa rīks, ko redzat attēlos - bērnu šujmašīna. Citās zemēs to izgatavoja kā mācību rotaļlietu meitenēm. Staļina PSRS lika pie fabrikas darba no bērnības un bērnu šujmašīna bija instruments, ar kuru pildīja ražošanas normas darbnīcā pie skolas. 1940.gadā te redzamā ''rotaļlieta'' nonāca Latvijā līdz ar padomju okupācijas armiju un pašlaik atrodas Limbažu muzejā.

Padomju bērnu šujmašīna un daudzi citi interesanti priekšmeti no pagājušo laiku bērnu dienām sākot no 3.jūnija apskatāmi Limbažu muzeja jaunajā izstādē ''Rotaļlietas''. Gaidām jūs!

Ulmaņlaiku Limbaži 2.speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 2.speciālizlaidums veltīts 1934.gadam.

Rakstu sērijas 2.daļa PDF formātā šeit...

Izstādes "Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939" atklāšana 22.05.2020.

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstina ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus. #TiekamiesTagad


Izstāde "Sapnis par jūru". Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi būs apskatāma līdz 31.maijam!


Sveicam Starptautiskajā Muzeju dienā - 18.maijā!


Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju auto

Limbažu ugunsdzēsēju lielākā problēma pusotra gadsimta garumā bija nespēja laicīgi atvest ūdeni ugunsgrēka vietā. Pēdējos gados pirms neatkarības zaudēšanas pilsētas brīvprātīgie ugunsdzēsēji pūlējās savākt naudu pārvadājamai cisternai, kas ļautu palīdzēt lauku novadiem, taču nepaguva. Padomju varas gados, kad ugunsdzēsību uzskatīja par svarīgu militāru nozari, arī Latvijas ugunsdzēsējus beidzot apgādāja ar tā laika modernākajām autocisternām uz PSRS ražojuma smago automašīnu bāzes. Pilsētas un lielās ražotnes saņēma ZIL modeļa ugunsdzēsības transportu, mazpilsētu un kolhozu ugunsdzēsības organizācijas - GAZ - 53. Lai izgatavotu efektīvu mazo ugunsdzēsības auto, padomju konstruktoriem bija vajadzīgi četri gadi, līdz 1970.gadā sākās AC - 30 (53A) - 106A ražošana. Pirmais un pēdējais cipars šai rindā apzīmēja ugunsdzēsības iekārtu ar 1900 litriem ūdens un 100 litriem putu - pietiekamu daudzumu, lai ātri apdzēstu vietēja mēroga ugunsgrēku. Latvijā vēl ir saglabājusies šāda modeļa automašīna darba kārtība, taču Limbažu muzeja Vecajā ugunsdzēsēju depo tā pārvērsta par interesantu brīvas pieejas eksponātu, kas patiks kā lielajiem tā mazajiem. Visi, kas pie mums bijuši un visi, kas vēl būs, mīļi aicināti nākt un apskatīt šo un citas Vecā depo lietas.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Armijas apbalvojuma pulkstenis

1879.gadā Krievijas impērijas armijā ieviesa apbalvojumus par panākumiem šaušanas sacensībās. Kā balvu piešķīra īpašu krūšu nozīmi, bet pirmo vietu ieguvēji saņēma sudraba pulksteni ar nozīmes attēlu. Pulksteni bija atļauts nēsāt kopā ar kareivja uniformu kā dienesta piederumu. Atkarībā no sacensībās izmantotā ieroča, uz nozīmes un pulksteņa vāka varēja atainot divas pistoles, šautenes, vai, sākot ar 1914.gadu, pat ložmetēju. Pēc būtības šāds pulkstenis vienlaikus bija arī armijas medaļa. Pirmā Pasaules kara laikā balvas pulksteņus sāka izsniegt ne tikai par sporta šaušanu, bet, galvenokārt, ierindas karavīru militāriem nopelniem frontē. Sudraba korpusā parasti ievietoja Krievijas vai Francijas, bet pēc 1914.gada, kā šai gadījumā, arī angļu pulksteņa mehānismu. Ar attēlos redzamo apbalvojumu mājās no pasaules kara atgriezās Andrejs Mangulis no Limbažu pagasta ''Baltgalvjiem'', viens no deviņiem bērniem, ko tēvs bija spējis uzaudzināt pēc pāragras mātes nāves, pierādot, ka latvietis spēj gan savu zemi kopt, gan visus miera un kara darbus labi paveikt.    

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu luterāņu baznīcas ziedojumu trauks

Ticīgs cilvēks pārtiek no ikviena vārda, ko sludina viņa mācība. Taču, lai reliģija varētu pastāvēt uz grēcīgās zemes, naudu jādod ne vien ķeizaram, bet arī augstākam spēkam. Ziedojumu vākšana lūgšanu namos vienmēr bijusi mazliet privāta tēma, jo nav taču pieklājīgi iejaukties brīvprātības un teoloģijas doktrīnu lietās. Lai nekārdinātu negodīgus ļaudis ar pilnu ziedojuma šķīvi, Latvijas luterāņu un vēlāk arī citu protestantu vidū parasti lietoja neuzkrītošu dāvinājuma maku, vai, kā redzat attēlā, īpašu ziedojuma trauku, ko vēlāk pārņēma jaunāko laiku labdarības organizācijas. Visi Limbažu iedzīvotāji, kas pieskaitīja sevi pilsētas luterāņu draudzei, 19.gadsimtā un līdz pat padomju laikiem bieži pagāja garām ziedojuma traukam pirms vai pēc dievkalpojuma un deva pienācīgu artavu, jo savas ticības pabalstīšana bija nerakstīts Limbažu pilsētas vai pagasta kopienas locekļa pienākums. 1994.gadā, pateicoties dāvinājumam, trauks, kopā ar citiem pirmskara draudzes paglābtajiem priekšmetiem, nonāca Limbažu muzejā.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu pagasta ziņojumu stends

1866.gada Baltijas pagastu likums pārveidoja Vidzemes pagastus par īpašām pašvaldību iestādēm, deva tiem juridiskas patstāvības statusu un padarīja zemnieku ''pārstāvjus'' par pilnvarotiem pagasta vecāko un vietniekiem. Par vienu no svarīgākajiem vietējās varas atribūtiem, kas sākumā tika izmantots pagasta tiesās, bet vēlāk arī citās sapulcēs, kļuva trīsstūraina stiklota likumu teksta izstādīšanas vitrīna ar krievu valsts ērgli tās virsotnē, ko pašlaik parasti dēvējam par ziņojumu stendu. Attēlos redzamo priekšmetu 1995.gadā atrada bijušās Limbažu pagasta ēkas bēniņos. Lai arī necils pēc izskata un smagi cietis no laika zoba salīdzinājumā ar 19/20.gadsimta mijas fotogrāfijā redzamo analogu, 1866 - 1917. gadu periodā lietotais pagasta likumu stends ir ļoti svarīga novada vēstures liecība. Visi, kam senči vai nu dzīvoja Limbažu pagastā, vai bija zemnieku kārtas Limbažu pilsētnieki, var būt droši, ka viņu priekšgājēji daudzas reizes stāvēja pagasta runas vīru priekšā un redzēja arī ziņojumu stendu ar ērgli, no kura tagad palicis koka pamats. Šī ir viena no kopīgās pagātnes piemiņas lietām, kuras glabāšanai vajadzīgi muzeji.

Dubultais Pirmais maijs vecajā Valmieras apriņķī

Krietnā daļā Eiropas zemju klimats ir mazliet siltāks kā Latvijā un ar nelielu piespiešanos vasaras sākumu tur var skaitīt ar maiju, dalot gadu divos gadalaikos. Maija mēnesis guvis nosaukumu no seno āriešu auglības dievietes Maijas un tās atnākšanas svinības dažādām ciltīm un vēlākām tautām laika gaitā krietni atšķīrušās. Katoļu baznīca 870.gada pasludināja 1.maiju par svētās Valpurgas dienu un vēlāko gadsimtu māņticības pārdēvēja nakti uz 1.maiju par raganu pulcēšanās Valpurģa nakti. Jautrajiem tautas svētkiem nebūtu sakara ar politiku, ja 1884.gadā amerikāņu arodbiedrību savienība nebūtu pieprasījusi astoņu stundu darbadienas ieviešanu no 1886.gada 1.maija. Pēc prasības ignorēšanas Čikāgā sākās plašs streiks, kas noslēdzās ar asiņainu kauju starp divām labi bruņotām bandām, ko kautrīgi dēvē par ''streikotājiem'' un ''policiju''. Eiropas strādnieku organizācijas izmantoja incidentu, lai pasludinātu 1.maiju par darbaļaužu tiesību dienu un jau 1890.gadā Londonā šai dienā notika pirmā lielā demonstrācija. Lasīt tālāk...

1919. gada 1.maija demonstrācija Limbažos. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu pirmais torņa pulkstenis

Mēs nekad neuzzināsim, kad Limbažos ienāca pirmais ierēdnis vai ceļotājs ar pulksteni kabatā - tas varēja notikt jau 17.gadsimtā. Limbaži ilgi dzīvoja pēc lauku dienas kārtības, kur nebija īpašas vajadzības zināt katru stundu. Taču baznīcas dievkalpojumiem bija jānotiek precīzi, tādēļ, tikko izdevās savākt pietiekamus līdzekļus, ap 1770.gadu luterāņu baznīcas tornī uzstādīja pulksteņa mehānismu. Visticamāk, laikrādis bieži lūza, taču kā pilsētas progresa un pārticības simbols tas nostāvēja tornī līdz 1846.gadam, kad izcēlās ugunsgrēks un baznīcu atjaunoja jau bez pulksteņa. Šis fakts no pilsētas vēstures bija aizmirsts līdz brīdim, kad 1994.gadā Limbažu muzeja darbinieki atrada baznīcas bēniņos daļu no senā pulksteņa mehānisma. Pašlaik tas atrodas Vecajā ugunsdzēsēju depo. Jaunais pilsētas pulkstenis tika uzstādīts rātsnama fasādē 1882.gadā un pēc divām kapitālām pārbūvēm redzams Baumaņu Kārļa laukumā vēl šodien.

Vidzemes Jurģu dienas 200 gadi

Lielās jubilejas nereti pienāk nemanītas, īpaši, ja to iemesls jau gandrīz zudis no ļaužu atmiņas. Grūti pieņemt šo patiesību, bet Latvijā, izņemot dabu un laika apstākļus, nav nekā mūžīga. Pietiek ar pāris gadsimtiem, lai pārvērstos valoda, paradumi un dzīvesveids, par sīkākām lietām nerunājot. Šā gada 23.aprīlis, vai, ja gribat ņemt vērā kalendāra reformu, 6.maijs, būs divsimt pirmie oficiālie Vidzemes Jurģi, tātad pagājuši jau divsimt gadi, kopš diena ierakstīta likumos. Jurģu darbi un ieražas nekad nav bijuši akmenī kalti, tāpēc no viduslaikiem līdz pēdējiem vācu laikiem latvieši piedzīvojuši piecas dažādas Jurģu dienas, ko te apskatīsim sīkāk. Lasīt tālāk...


Tirgus pie Limbažu pilsmuižas, kur jurģos līga gājējus. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Vidzemes pūra lāde - šķirsts

Latviešu zemnieks zem vācu muižnieka varas nekad nebija drošs, vai paliks savā dzīves vietā nākamgad. Tādēļ mājas inventāra pamatā bija priekšmeti, ko var salīdzinoši viegli iekraut ratos un pārvest. Vērtīgāko personisko mantu glabāšanai latvieši ap 17.gadsimtu pārņēma jūrnieku un ceļojošo zeļļu pieredzi un sāka aizstāt mantu tīnes ar lādēm. Kurzemē, kur mājas manta strikti dalījās muižas un zemnieka īpašumā, pūra lāde it kā pasargāja tās saturu no atņemšanas un tādēļ to izgatavoja greznu un rotājumiem apkaltu. Vidzemē, kur par šķirstiem dēvētās lādes sāka lietot vēlāk, 18.gadsimta beigās, tās bija vienkāršākas, drīzāk krāsotas, nekā apkaltas. Ap 1850.gadu, kad turīgākie zemnieki sajuta, ka paliks uz vietas, lādes aizstāja skapji. Šeit jūs redzat 1826.gada šķirsta pūra lādi no Limbažu novada, kas sākotnēji piederējusi vai nu mērenas rocības saimnieka vai veiksmīga kalpa ģimenei. Lādes izgatavošanas gads sakrīt ar zemnieku atbrīvošanas noslēgumu, kad tā saucamajos klaušu laikos nācās sākt pārcelties bieži, nereti ik Jurģos.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Pīpes galviņa

Trīs gadsimtus smēķēšanu uzskatīja par nervus un vielmaiņu uzlabojošu nodarbi. Vēl 1960.gadā Latvijas Veselības ministrija ieteica smēķēt pīpi. Rituāla nolūkos cilvēki smēķējuši dažādus augus jau tūkstošiem gadu, bet šī nodarbe kļuva par vispārēju aizraušanos tikai pēc tabakas ievešanas no Amerikas. 1619.gadā Londonā reģistrēja pīpju meistara arodu un ap to pašu laiku tabaka un pirmās māla pīpes sasniedza Latviju. Ap 1700.gadu garīdznieki pārstāja apkarot smēķētājus un holandiešu ražojuma angļu vai franču baltā māla pīpe, kuras galviņu greznoja ornaments vai sarežģīta figūra, kļuva par katra moderna pilsētnieka piederumu, tai skaitā arī Limbažos. Šeit jūs redzat ap 1750.gadu izgatavotu pīpes galviņu, kas tika atrasta izrakumos veco Limbažu pašā centrā 2013. gadā. Pati pīpe visticamāk bija ar garo jeb ''ķestera'' kātu, atbilstoši gaumei, ko Krievijas impērijas teritorijās ieviesa Pēteris Pirmais.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Kinokamera Filmo 70 DL

1907.gadā divi Čikāgas kinomehāniķi nolēma dibināt kinoaparatūras firmu. Nākamos 70 gadus Bell & Howell bija viens pazīstamākajiem foto un kino tehnikas zīmoliem pasaulē. 1923.gadā, sadarbībā ar Kodak tapa 16 mm kinokamera Filmo 70, kas pārspēja konkurentus drošumā un izturībā. Ar tās palīdzību kinožurnālisti dokumentēja lielāko daļu pasaules vēstures notikumu līdz 70.gadu vidum. Otrā pasaules kara gados Filmo 70 izmantoja kā aviācijas ložmetēju un kaujas novērošanas kameras. Vēl šodien Rietumos tās lieto daudzi kino romantiķi. 1951.gada modeļa Filmo 70 DL  kļuva par dienesta kameru Minneapolē, ASV iznākošajam latviešu žurnālam ''Tilts'', ko kopā ar izdevniecību dibināja latviešu trimdas kultūras celmlauzis, limbažnieks Hugo Skrastiņš. Šeit redzamā kamera filmēja materiālu, kas vēlāk kļuva par žurnāla ilustrācijām. Kopā ar citām izdevniecības ''Tilts'' piemiņas lietām tagad tā glabājas Limbažu muzejā.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Miniatūrais gludeklis

1915.gadā no Rīgas uz Harkovu aizveda tobrīd jau pasaules slavu ieguvušās fabrikas ''Russo - Balt'' iekārtas. Uz to bāzes jau Padomju Savienībā izveidoja Harkovas elektromehānisko rūpnīcu, kas sākot no četrdesmitajiem gadiem pievērsās sadzīves tehnikas ražošanai. 1955.gadā, šoreiz vienlaikus ar ASV ražotājiem, Harkovas rūpnīcai izdevās konstruēt kvalitatīvu maza izmēra ceļojuma gludekli, kas kļuva pazīstams kā modelis UE - 4. Kā salīdzinoši vienkārša ierīce uz militāro tehnoloģiju bāzes, gludeklis nebija sliktāks par Rietumu paraugiem un kļuva ļoti populārs tā laika komunālo un kopmītņu mitekļu šaurajās telpās. Sešdesmitajos gados gludeklis kļuva brīvi pieejams arī parastam Latvijas pircējam un tā uzlabotais dizains, ko varat redzēt attēlos, lika īpašniekiem paturēt to kā piemiņas lietiņu arī pēc nolietošanas. UE - 4 gludekļus turpināja ražot līdz septiņdesmitajiem gadiem.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Kosmiskā laikmeta skuveklis

Apdzīvoto vietu elektrifikācija Latvijas teritorijā noslēdzās tikai 1963.gadā. Taču līdz pat mūsu dienām pietiekami daudzās nomaļās vietās nav iespējams pieslēgties strāvai, lai uzlādētu elektroierīces. Lai nodrošinātu ērtības ceļotājiem arī meža vidū, sadzīves aparātus nereti apgādāja nevis ar elektromotoru, bet uzvelkamu mehānismu. To darīja arī tāpēc, ka dažu Rietumu elektropreču kopēšana PSRS rūpnīcās sākotnēji bija neveiksmīga. 1959.gadā Ļeņingradas metālizstrādājumu rūpnīca sāka ražot mehānisko skuvekli, ko, tāpat kā daudzas citas tā laika padomju lietas un ierīcības, nosauca pirmā pavadoņa vārdā par ''Sputņik''. Ierīces elegantais piecdesmito gadu plūdlīnijas dizains atradās zināmā pretrunā ar skūšanās kvalitāti, slikto nazīšu dēļ, taču ceļotājiem šī ierīce iepatikās un to turpināja izlaist gandrīz līdz PSRS sabrukumam, vairākas reizes modificējot. No sešdesmitajiem gadiem skuveklis bija pārdošanā arī Vidzemes rūpniecības preču veikalos.

Priecīgas Lieldienas!


Nobalso par projektu!

Vecajā ugunsdzēsēju depo paredzēti ekspozīcijas papildinājumi. Lai tos veiktu esam uzrakstījuši projektu "Spožās pogās, ķiverēs vecajā ugunsdzēsēju depo" . Aicinām ikvienu, kurš vēlētos mūs atbalstīt, nobalsot!


Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Lieldienu olas no Anglijas

Latviešu etnogrāfijas entuziaste Ērika Vilipsone (1924 - 2018) dzimusi Limbažos, tā saucamajā Cībera namā, ko viņa mantoja un vēlāk novēlēja pilsētai, bērnudārza uzturēšanai. 1944.gadā viņa bija spiesta pamest dzimteni, dodoties vispirms uz Vāciju, bet pēc tam Lielbritāniju. Ē.Vilipsones turpmākais mūžs saistīts ar latviskā gara uzturēšanu angļu vidū dzīvojošajā tautiešu kopienā, kļūstot par tās ievērojamāko latviešu materiālās kultūras mantojuma pazinēju un Anglijas latviešu etnogrāfiskā materiāla krātuves vadītāju. Pateicoties viņas gādībai, Lielbritānijas latviešu deju ansambļi, sākot no pirmās kopas dibināšanas 1953.gadā, vienmēr uzstājās etnogrāfiski pareizos tērpos. Vēl atrodoties bēgļu gaitās Vācijā, Ē.Vilipsone uzzīmēja šeit redzamos latvisko Lieldienu olu ornamentu uzmetumus, ko, kā redzams no 70.gados izdarītas fotogrāfijas, vēlāk pielietoja praksē. To pašu varat darīt arī jūs.

 

Svētku rota pilskalnā

No seniem laikiem ir pierasts, ka ik Lieldienas limbažnieki pulcējas pilskalnā un kopīgi svin dabas un cilvēka atdzimšanas svētkus. Šogad nepārvarami šķēršļi, neļauj to darīt.
Jums visiem - limbažnieki, novadnieki, Latvijas ļaudis, mēs esam sagatavojuši svētku rotu pilskalnā - putna ligzdu, kurā šķilsies olas, kas nesīs jaunu pavasari. No sirmākās senatnes pieņemts, ka ligzda ir dzīvības un lielā pirmssākuma simbols, atnākot pie tās, mēs varam novēlēt sev veselību un jaunus laikus, kuros nebūs pašreizējo grūtību. Tādēļ - visi, visi, visi, mūsu cienītie, mīļotie, dārgie ļaudis, atnāciet uz pilskalnu un atstājiet putna ligzdā rotājumu - lentīti, pūpola zaru, ziedu, krāsotu oliņu - lai kopā radītu un sagaidītu krāsaināku pavasari!

Pēdējo divsimt gadu sērgas Latvijā

Pirmās lielās epidēmijas aizsākās tiklīdz cilvēki sāka dzīvot vienkopus un izveidoja pilsētas. Senākā pasaules mēroga epidēmija, par ko saglabājušās vēstures liecības, izcēlās pirms 1800 gadiem un kļuva par galveno iemeslu Romas impērijas sabrukumam. Nopietnākā, lai arī ne vienīgā senatnes sērga vismaz sākot no 250.gada un līdz pat 1770.gadam bija mēris, kas joprojām sastopams nomaļos Āzijas apvidos. Mūsdienu Latvijas teritorija atradās pietiekami tuvu Eiropas centram un nebija atdalīta no tā ar dabiskām barjerām, tādēļ dažādas Eiropu postījušās slimības samērā viegli sasniedza arī latviešu apdzīvotās zemes. Tieši tāpat, nekādi šķēršļi netraucēja slimību ienākšanai no austrumiem, ja sērga jau bija pārstaigājusi Krieviju. Tā Latviju sasniedza joprojām tautas vēsturiskajā atmiņā palikušais lielais 1710.gada mēris, kura patieso zaudējumu apmēri joprojām nav aprēķināti. Taču pēc 1720.gada Eiropā un 1770.gada Krievijā uz laiku sāka likties, ka lielo epidēmiju laiks ir pagājis un galvenais posts turpmāk gaidāms no kariem. Pilnu raksta versiju lasīt šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Televizors KVN - 49

Televīzijas raidījumi no Rīgas sākās 1954.gada 6.novembrī. Limbažu novadā Pārdaugavas televīzijas torņa signālu bija iespējams uztvert, tāpēc jau 1955.gadā kā pilsētā tā kolhozu centros sākās īsts ''televīzijas trakums''. Par nelaimi, daudzu pieprasītāko preču iegāde Padomju Savienībā bija normēta un televizorus vispirms pārdeva vai nu iestādēm, vai augstu stāvošiem darbiniekiem vismaz kolhoza priekšsēdētāja amatā. Tādēļ sākotnēji televīzijas raidījumu noskatīšanās bija kolektīva nodarbe, vienā istabā pulcējoties vairākiem desmitiem cilvēku. Pieejamākais televizora modelis bija KVN - 49, ko ražoja Maskavā kopš 1949.gada. Vismaz puse aparātu prasīja nopietnu remontu jau pirmajā darba gadā un to ekrāns bija tik niecīgs, tikai 14 uz 10,5 cm, ka televizora priekšā bija jānovieto lēca ar ūdeni. Ļaužu prieku par iespēju pirmo reizi skatīties kino mājās šīs nebūšanas nemazināja.

Limbaži muzeja krājuma priekšmeti. Sarkanā krusta medaļa medicīnas māsām

Sekojot pasaules lielāko muzeju un kultūras centru iniciatīvai, īpašo pasākumu periodā padarīt savus krājumus pieejamus digitālajā vidē, arī Limbažu muzejs uzsāk ierakstu sēriju, kur rādīsim pie mums glabātas lietas ar interesantu izcelsmi un priekšvēsturi. Ņemiet par labu un esiet veseli!

Krievijas impērija iesaistījās Pirmajā pasaules karā nesagatavota un cieta milzu zaudējumus. Lai pabalstītu kara mediķus, ievainoto militārā aprūpe lielā mērā tika uzticēta Krievijas Sarkanā Krusta organizācijas brīvprātīgajiem darbiniekiem. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, 1864.gadā dibinātais Sarkanais Krusts Krievijā tika uzskatīts par valsts iestādēm padotu organizāciju un to mobilizēja tikai īpašās krīzes situācijās. 1916.gadā Krievijas Sarkanajā Krustā bija 2500 ārstu, 20000 medmāsu un 50000 izpalīgu. Organizācijas goda priekšnieces pienākumus uzņēmās imperatrise Aleksandra. Medicīnas darbinieku pazīšanas zīmes, bez labi pazīstamā Šveices krusta, parasti bija nelielas, vienkārši izgatavotas metāla krūšu nozīmītes. Lai arī tiesīgi nēsāt ieroci pašaizsardzībai, Sarkanā Krusta darbinieki netika uzskatīti par militārpersonām un, īpaši sievietes, parasti nevarēja saņemt militāros apbalvojumus. Medaļas medicīnas māsām aizstāja eleganti piekariņi ar organizācijas logo, kas bija izgatavoti 1915.gada Faberžē ''lieldienu olas'' formā. Vienu no šīm medaļām ar numuru 56 saņēma Limbažu aptiekāra Leopolda Veidemaņa sieva Anna, kas strādāja par Sarkanā Krusta medmāsu. Aplūkojiet šos attēlus un padomājiet, vai arī šodienas medmāsas balvai par grūto darbu nav pelnījušas ko līdzīgu. 

Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo apmeklētājiem slēgts līdz 12.05.2020.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta izsludināto ārkārtas situāciju valstī  Limbažu muzejs apmeklētājiem slēgts līdz 12.05.2020., kā arī atcelti visi plānotie pasākumi, izstāžu atklāšanas un izglītojošās nodarbības.
Muzeja darbinieki turpina veikt savus darba pienākumus. Nepieciešamības gadījumā piedāvājam ar mums sazināties pa tālr. 64070632, mob. 28622379 vai e-pastu: limbazu_muzejs@limbazi.lv.
Aicinām sekot tālākai informācijai!

Lekcija atcelta! 2020.gada 17.martā plkst.15.00 Limbažu muzejs aicina apmeklēt vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekciju ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses''.

17.martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943.gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944.gada 17.martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17.martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944.gada 17.marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses'' viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17.martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7.

Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture.

Ieeja bez maksas.

Aicinām apmeklēt Izstādi "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi! Izstāde apskatāma Limbažu muzejā līdz 31.martam.


Izstāde "Sapnis par jūru"

No 2020. gada 6. februāra līdz 2020. gada 3. martam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi. Izstāde pagarināta līdz 31.martam!
Kad Laimonis Veidemanis sāka braukt jūrā, jēdziens nedzirdīgais jūrnieks, skanēja tikpat neparasti kā visur citur pasaulē. Ārstu komisijām galvenais priekšnoteikums darbam jūrā ir dzirde, kuras Laimonim nebija. Taču viņam bija labs krusttēvs – Ernests Krāsons, kurš strādāja par kapteini uz zvejas kutera un nebaidījās uzņemties atbildību par nedzirdīgo radinieku.
Krusttēvs savam zēnam uzticējās, jo abi bija auguši pie jūras. Laimonis palīdzēja visos jūrnieka darbos, ne tikai zvejas tīklu lāpīšanā. Viņš gāja jūrā četrus gadu desmitus un katru reizi, kad ziemā ūdeņi aizsala, klusībā sapņoja savu sapni, kam nebija lemts piepildīties – būt par kapteini uz sava kuģa. Sapņojot par jūru viņš nepārtrauca strādāt un veidoja buru kuģu modeļus. Būdams tikai aizrautīgs entuziasts un nemācījies šo prasmi, viņš tomēr spēja darināt buru kuģu modeļus ar lielu precizitāti, rūpību un mīlestību, nododot savus sapņus nākamajām paaudzēm. Šoreiz sapņus par jūru var aplūkot arī Limbažos
Izstādē izmantoti arī Limbažu muzeja krājuma priekšmeti, kas palīdzēs iepazīties ar Vidzemes piekrastes jūrniecības vēsturi un kuģu būves tradīcijām.
Īpaši aicinām apmeklēt izstādi bērnus un skolas vecuma jauniešus, ar vecākiem vai grupās kopā ar skolotājiem. Visiem, kuri ir jauni kā miesā, tā garā paredzētas rotaļas, spēles un nodarbības, kas ļaus apzināt izstādītos kuģus un jūrniecības lietas kā pagātnes lieciniekus, nevis eksponātus. Būs interesanti un jautri, kā jums, tā mums.
Izstādes atvēršana notiks 5.februārī plkst. 15.00. Laimonis Veidemanis jau kuģo citu pasauļu jūrās, tādēļ stāstu par šo jūrasbraucēju un kuģu būvētāju mēs dzirdēsim no viņa mazmeitas Lauras Kļaviņas. Laipni gaidīti Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7!

LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.


Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcas

Ziemassvētku kartiņa no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzejs aicina piedalīties Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcās laikā no 2019. gada 17. līdz 20. decembrim.
Darbnīcā gan mazajiem, gan lielajiem dalībniekiem būs iespēja radīt, izmantojot trafaretus un krāsas, unikālu dāvanu sev mīļiem cilvēkiem - personiski gatavotu apsveikuma kartīti, un to turpat no notikuma vietas nosūtīt apsveikuma saņēmējam!
Darbnīcā tiks gaidīts ikviens, kam patīk Ziemassvētkos dāvāt kaut ko paša gatavotu un no sirds.
Iemaņas zīmēšanā nav nepieciešamas.
Dalībniekiem lūdzam sagatavot un ņemt līdzi kartītes saņēmēja adresi (vārds, uzvārds, iela, mājas un dzīvokļa numurs). Neaizmirstiet pievienot arī pasta indeksu!

Nodarbības izmaksas: 0.50 Eur
Skolēnu grupu pieteikšanās: rakstīt uz e-pastu:evalds.butans@gmail.com vai zvanīt pa tālr.: 29514089
Skolēnu grupu nodarbības laiki: Otr. Cet. Pk. 10.00-13.00
Visiem interesentiem: Muzeja darba laikā

Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem

Patriotu nedēļas ietvaros, ceturdien 14.novembrī plkst. 18.00 aicinām uz Jautājumu un atbilžu vakaru saviesīgās biedrības garā “Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem”. Uz jautājumiem atbildēs muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Pavlovičs. Sarunas pie tējas tases notiks Baumaņu Kārļa ekspozīcijas zālē.
Valsts svētkos 18.novembrī Limbažu muzejs būs atvērts no plkst. 10.00-17.00, gaidīsim uz izstādēm “Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" un “Zīļu vainagi”, kā arī patstāvīgajās ekspozīcijās "Pilsēta, novads, jūra” un "Baumaņu Kārlis un viņa laiks”.


Izstāde "Zīļu vainagi"


No 2019. gada 9. novembra līdz 2020. gada 30. janvārim Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Zīļu vainagi".
Meitas godos vienmēr ar īpašu lepnumu greznojas ar vainagiem - gan pašu darinātiem, gan dzimtā mantotiem. Mūsdienās  daļa no senajiem vainagiem glabājas muzeju krājumos, bet top arī jauni -muzeju krājumos esošo vainagu precīzi atdarinājumi, daļēji atdarinājumi ar jaunrades elementiem, kā arī  tautas tērpu iedvesmē radīti darbi. Šādus vainagus - košus, mirdzošus, ar lielu rūpību un mīlestību vairāku mēnešu garumā darinātus, varēs apskatīt Limbažu muzejā.
Izstādē apskatāmi 42 Latvijas Amatniecības Kameras meistares Margaritas Muntagas un viņas audzēkņu vainagi. Izstādi papildinās arī vainagi no Limbažu muzeja krājuma.
Tikties ar meistari Margaritu Muntagu un viņas audzēknēm varēs izstādes atklāšanā 8.novembrī plkst. 17.00.  Visi laipni gaidīti!

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Muzejpedagoģiskā programma “Ar simboliem caur gadsimtiem"

Limbažu muzejs piedāvā Muzejpedagoģisko programmu bērniem un jauniešiem “Ar simboliem caur gadsimtiem”.

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaida krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Tēma: Ar simboliem caur gadsimtiem
Mērķis:
sniegt zināšanas par Latvijas teritorijā sastopamiem simboliem dažādos laikmetos un materiālos
Mācību uzdevums:
Ar iedoto fotogrāfiju fragmentu palīdzību atrast simbolus muzeja eksponātos
Mērķauditorija
: bērni un jaunieši
Nodarbības plāns:
Ievads (5min), iepazīšanās
Teorētiskā nodarbības daļa (10 min):
Iepazīties ar muzeja ekspozīciju, faktiem un vēsturi
Praktiskā nodarbības daļa (30min):
Grupa vai individuāli saņem izdrukas ar fotogrāfijām un mēģina atrast attēlotos simbolus izstādes ekspozīcijā.
Atrodot visus simbolus, tie jāattēlo stellēs ar koka klucīšu palīdzību imitējot rakstu.
Grupas lielums:
līdz 20 bērniem, jauniešiem
Nodarbības ilgums:
45min
Nodarbības vieta:
Burtnieku iela 7, Limbažu muzeja telpas
Darba formas:
grupu darbs, individuālais darbs
Programmas cena:
Viena persona -0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: evalds.butans@limbazi.lv vai zvanīt pa tālr.: 29514089

Eleverijs Vanags. Dzimis 1919. gada Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē.

Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā. Vēlēšanās zīmēt zēnam radusies jau agrā bērnībā. Zīmēšanai bieži izmantojis mātes dziju krāsas, jo veikalā pirktās - eļļas - ilgus gadus bijis tikai sapnis. Vasaras brīvdienas Eleverijs pavadīja brāļa saimniecībā Umurgā pie lauku darbiem. Tur viņš sagaidīja arī liktenīgo 1940. gadu. Atsākot mācības Cēsu ģimnāzijā, jaunietis iesaistījies skolnieku nacionālajā apvienībā, kuras viens no uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar Limbažu ģimnāzistiem. 1941. g. janvārī Eleveriju Vanagu arestēja - it kā par to, ka norāvis no sienas plakātu, kas vēstīja par gaidāmajām PSRS Austākās padomes vēlēšanām. Cēsu Tautas tiesas krimināllietā 1941. gada 17. februārī tas tika kvalificēts kā huligānisms. Spriedums - gads cietumā.  Par šo pārkāpumu Cēsu ģimnāzijas pedagoģiskā padome izslēdza E. Vanagu no skolas.   Realitātē viņš Latvijā  atgriezās tikai 1947. gadā pēc izsūtījumā Gulaga nometnē pavadītajiem 7 gadiem. Taču čeka vēl ilgi un modri sekoja E. Vanaga darbībai, tāpēc viņam bieži nācās mainīt darba vietas. Pamatā darbs bija saistīts ar zīmēšanu un noformēšanu.

Tā nopietnāk gleznošanai E. Vanags, pievērsās Valmierā 20. gs. piecdesmitajos gados, kad sieva Elvīra viņam uzdāvināja krāsas un otas. Lai papildināti zināšanas, tika apmeklēti kursi Mākslas akadēmija pie K. Sūniņa, E. Kalniņa un P. Upīša. Vēlāk Eleverijs Vanags regulāri sadarbojās ar Valmieras Tautas tēlotājas mākslas un Cēsu studijām. Mākslinieks ar saviem darbiem piedalījies vairākās izstādēs. 1989 .g. Valmieras Sīmaņa baznīcā bija apskatāma 25 gadu radošas darbības jubilejas izstāde.  Limbažos sadarbībā ar režisoru Dailoni Vanagu tapušas skatuves dekorācijas vairākām  Tautas teātra izrādēm. Limbažu muzejā E. Vanaga darbi bija apskatāmi 1990. un 1995. g. Mākslinieks Eleverijs Vanags – amatieris, gleznojis vienīgi dabu – ainavas, ziedus. No viņa darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena.

Kopumā izstādē eksponēti 15 darbi, kas būs apskatāmi līdz 2019. gada 5. novembrim.

Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaidīs krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Bagātajā eksponātu klāstā īpaši vēlamies izcelt trimdas latviešu kolekciju, ko veidojusi limbažniece E. Vīlipsone. Anglijas “Latviešu etnogrāfiskā materiāla krā­tuve” apkopoja līdzaizvesto: tautas tērpus, lielos lakatus, dvieļus, u.c., kā arī atmiņu pierakstus, kas nu atraduši mājvietu Limbažu muzejā.

Par laikmetu mainību  krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Mēģināsim pārsteigt pieredzējušos ar augstvērtīgiem darbiem. Zinātkārajiem iespēja salīdzināt reti eksponētus priekšmetus. Radošajiem uzreiz izmēģināt krāsu un simbolu saspēli.

Izstādes idejas autore un veidotāja Aija Brikmane.

Izstādes "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" atklāšana 2019. gada 20. septembrī plkst. 16.00. Visi laipni aicināti!


Mārtiņrožu dejas

Dzejas dienu izskaņā kāds rudenīgs dzejolis no Limbažu muzejnieces Sarmītes Tušinskas.

Mārtiņrožu dejas

Četras dienas un naktis, debesis raud,
Kaimiņš saka, sēņu lietus, lai aug,
Sētas mieti un akmeņi, sēnēs raug.
Dienas četras bez mitas, debesis raud,
Kurpītēs baltās, vasara bēg, uz citu vietu,
Nevajag asaru, atvasara jau klāt.
Dienas četras un naktis,
Degs pīlādzis, saules glāstīts,
Un debesis katram mums stāstīs,
Par ko, par ko, tās asaras,
Četras dienas un naktis.

Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā

2019. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, piedāvājam 16. un 17. septembrī Vecajā Rātsnamā, Burtnieku ielā 4, nodarbību - Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā.
Vecā Rātsnama otrā (mansarda) stāva Pelēkajā, ielas puses zālē būs iespēja piedalīties senu gleznojumu sakopšanā jeb brūču sadakterēšanā. Darbus ierādīs un vadīs restauratore Madara Rasiņa. Tiks apgūta arī dekoratīvā zīmējuma/ornamenta izveide ar trafaretu (gatavie darbiņi kā suvenīrs).
Paralēli šiem darbiem bērni uzzinās ne tikai meistaru/restauratoru knifus, bet arī iepazīs savulaik turīga limbažnieka – tirgotāja Braunšveiga greznās telpas/balles zāles, to iekārtojumu un pilsētas vēstures ainas.

Aicinām pieteikt Limbažu pirmsskolu izglītības iestāžu vecāko grupu bērnus.
Vēlamais laiks no plkst. 9.00 līdz 12.00. Nodarbība ilgs aptuveni 1 stundu.

Lai pieteiktos programmai, zvanīt pa tālr.:  28622379


2019. GADA EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS

Vecā Rātsnama mansarda stāva zālēs, Limbaži, Burtnieku iela 4, 13. septembrī, plkst. 17.00 – Priekšlasījums/ Restaurācijas procesa demonstrēšana (18. gs. beigu sienu gleznojumi), restauratore Madara Rasiņa. Plkst. 18.00 – Kamerkoncerts Laikmeta noskaņas.
No 2019. gada 12.-15. septembrim norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kas Eiropā norisinās kopš 1991. gada, aktualizējot kultūras mantojuma nozīmi sabiedrībai. Šī gada tēma ir “Restaurācija”, kas izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, aicinātu uz dialogu ar plašu sabiedrību, veicinātu oriģinālas, vēsturiskas substances informatīvās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu. Kā arī Lai popularizētu objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija.
Ar Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes finansiālu atbalstu Rātsnama telpās notiek 18. gadsimta gleznojumu sakopšana un restaurācija, kas iekļauj arī apjomīgus vēsturiskā apmetuma nostiprināšanas darbus. Restaurācijas darbus veic restauratore Madara Rasiņa, turpinot iepriekšējo gadu restauratoru veikumu un novēršot ēkas konstrukciju radītās deformācijas sekas.   
Aicinām interesentus apmeklēt Veco Rātsnamu 13. septembrī plkst. 17.00, lai piedalītos restauratores Madaras Rasiņas priekšlasījumā, kā arī restaurācijas procesa demonstrēšanā. 
Pēc tam izbaudīt senās mūzikas koncertu (plkst. 18.00). Tā programmā iekļauta baroka laika populārāko komponistu - Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi mūzika, turpretī Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikas lappuses traversflautai un klavesīnam iezīmēs 18. gadsimta Latvijas teritorijai piederīgas mūzikas tradīcijas. Mūziķi: Anete Viļuma (soprāns), Maija Kļaviņa (traversflauta), Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs, asoc.prof. Māris Kupčs
Vecā Rātsnama Mansarda zāles (Burtnieku iela 4, 3.stāvs) un sienu gleznojumi būs apskatāmi ikvienam interesentam piektdien 13. septembrī no plkst. 10.00 – 17.00 ieeja no Burtnieka ielas pa renovētajām ART DECO stila kāpnēm.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Video: Viduslaiku svētki Limbažu pilskalnā 03.08.2019.


Baltijas ceļam -30

Pirms trīsdesmit gadiem – 1989.gada 23.augustā, aptuveni divi miljoni triju Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās 670 kilometrus garā cilvēku ķēdē no Viļņas līdz Tallinai lai protestētu pret Molotova – Ribentropa paktu un tam sekojušo Baltijas okupāciju. Krietna daļa šīs ķēdes gāja caur Vidzemi un vietējo ļaužu dalība tās veidošanā bija īpaši svarīga. Izteikt savu viedokli devās arī Limbažu novada ļaudis, tai skaitā ne mazāk kā četri tūkstoši toreizējā Limbažu rajona tautfrontiešu, kuru vidū īpaši pamanāmas bija ceļu remonta, mežsaimniecības un sadzīves pakalpojumu darbinieku kopas no Limbažiem. Vēl lielākā mērā kā citur Latvijā, vietējie patrioti izpildīja savu pienākumu pret Dzimteni un tās brīvību, negaidot kādu vadošu pamudinājumu, bet tikai un vienīgi pašu pārliecības vadīti. 1989.gada 23. augusta patriotiskās stājas pieredze deva limbažniekiem spēku jau rudenī Tautas Frontes konferencē pieņemt lēmumus, kuru rezultāti šodien ir Limbažu muzejs pilsētas centrā un Baumaņu Kārļa piemineklis skvērā Cēsu un Dailes ielas stūrī.    

 Foto: 1991. gada 23. augustā  "Liesmojošais Baltijas ceļš" - Limbažu rajona iedzīvotāji pie Valmieras. Ar ģitāru - Normunds Ķietis. Autors: G.Pīlāgs, Limbažu muzeja krājuma materiāls

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā

2019. gada 22.augustā Limbažu muzeja darbinieki viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā, Skolas ielā 6 un šī gada jūlijā atklātajā atvērtajā mākslas krājumā – patstāvīgajā Cēsu pilsētas un novada mākslinieku darbu ekspozīcijā, kas aplūkojama Cēsu Izstāžu nama Piebūvē, Pils laukumā 3. Liels paldies Cēsu Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģei Evitai Muceniecei par uzņemšanu un dalīšanos pieredzē.

Muzikāla pasaku izrāde "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona"

Ar Latvijas valsts atbalstu biedrība "MANTOJUMS" rīko bērnu vasaras nometni Lādezera pamatskolā. Nometnē piedalās 15 bērni no Limbažu 3. vidusskolas folkloras kopas Kamolītis un 30 bērni no latviešu diasporas kopienām 13 valstīs (Krievija, Igaunija, Turcija, Anglija, ASV, Norvēģija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Beļģija, Spānija un Francija). Nometnes laikā bērni apgūst latviešu valodu, iepazīst folkloru un kultūrvēsturiskās vērtības un iestudē muzikālu pasaku izrādi "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona", kas tiks demonstrēta 2019. gada 20. augustā Limbažu viduslaiku pilsdrupu estrādē un pilskalna teritorijā.

Sestdien 3.augustā Limbažu pilsētas svētkos Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo apmeklējums bezmaksas!


Limbažu muzejā smaržo liliju izstāde

No 18. līdz 21. jūlijam Limbažu muzejā bija skatāma liliju izstāde, kas tika veidota sadarbībā ar Liliju audzētāju biedrību „Lilium Balticum”.
Cēlas un graciozas, no baltām līdz tumši sarkanām – tās ir lilijas, vasaras karalienes, kuras krāšņi rotājās Limbažu muzeja izstādē. Dažādas formas, krāsas un smaržas – izstādē bija skatāmas vairāk nekā 60 Latvijas apstākļiem piemērotas liliju šķirnes. Īpaši iecienītas dārzos ir trompetlilijas, jo tās izceļas ar savu bagātīgo ziedēšanu un reibinošo smaržu. Latvijas selekcionāri ir izveidojuši daudz, krāšņu trompetliliju šķirņu, no kurām daļa bija aplūkojamas izstādē. 

Limbažu muzejā liliju ziedus apskatei bija sarūpējuši selekcionāri un kolekcionāri – Antra Balode no Saulkrastiem, Guntis un Ināra Granti no Daugmales, Aivars un Inta Laķi no Ogres, Andris un Ilona Krūmiņi no Blomes, Sondra Riekstiņa no Slampes, Ingrīda Grīna no Ķekavas un citi audzētāji.

Simtgades velobrauciens “Pa brīvības cīņu takām”

Šī gada 15. jūnijā notika velobrauciens no Limbažiem līdz jūras virsleitnanta Viļa Gelbes pēdējai cīņas vietai Vidrižos. Brauciens notika dienā, kurā pirms 100 gadiem 12 gadīgais Jānis Kazaks, kurš kopā ar savu saimnieku no Pociema bija izsaukts šķūtīs,  no V.Gelbes saņēmis rīkojumu ar riteni doties izlūkbraucienā pa maršrutu Limbaži-Vidriži-Bīriņi-Ragana-Murjāņi, lai uzzinātu vācu karspēka atrašanās vietu.  Mūsu maršruta galapunkts bija pēdējā V.Gelbes cīņas vieta Vidrižos, bet braucot, piedomājām par 12 gadīgā zēna uzdevumu, vajadzīgo izturību un varonību veikt uzdoto.

 .