civitatis Lemsalia
Lāmmist nin

Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži
Vecais ugunsdzēsēju depo: Torņa iela 3, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs
O., T., C., P., S., Sv. 10:00 – 18:00
Pirmdienās SLĒGTS
Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50


Vecais ugunsdzēsēju depo

T., C., P., S., Sv. 10:00 – 18:00
Pirmdienās, otrdienās SLĒGTS
Pieaugušais Eur - 0.60
Skolēni, studenti Eur - 0.30

Mārtiņrožu dejas

Dzejas dienu izskaņā kāds rudenīgs dzejolis no Limbažu muzejnieces Sarmītes Tušinskas.

Mārtiņrožu dejas

Četras dienas un naktis, debesis raud,
Kaimiņš saka, sēņu lietus, lai aug,
Sētas mieti un akmeņi, sēnēs raug.
Dienas četras bez mitas, debesis raud,
Kurpītēs baltās, vasara bēg, uz citu vietu,
Nevajag asaru, atvasara jau klāt.
Dienas četras un naktis,
Degs pīlādzis, saules glāstīts,
Un debesis katram mums stāstīs,
Par ko, par ko, tās asaras,
Četras dienas un naktis.

Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā

2019. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, piedāvājam 16. un 17. septembrī Vecajā Rātsnamā, Burtnieku ielā 4, nodarbību - Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā.
Vecā Rātsnama otrā (mansarda) stāva Pelēkajā, ielas puses zālē būs iespēja piedalīties senu gleznojumu sakopšanā jeb brūču sadakterēšanā. Darbus ierādīs un vadīs restauratore Madara Rasiņa. Tiks apgūta arī dekoratīvā zīmējuma/ornamenta izveide ar trafaretu (gatavie darbiņi kā suvenīrs).
Paralēli šiem darbiem bērni uzzinās ne tikai meistaru/restauratoru knifus, bet arī iepazīs savulaik turīga limbažnieka – tirgotāja Braunšveiga greznās telpas/balles zāles, to iekārtojumu un pilsētas vēstures ainas.

Aicinām pieteikt Limbažu pirmsskolu izglītības iestāžu vecāko grupu bērnus.
Vēlamais laiks no plkst. 9.00 līdz 12.00. Nodarbība ilgs aptuveni 1 stundu.

Lai pieteiktos programmai, zvanīt pa tālr.:  28622379


2019. GADA EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS

Vecā Rātsnama mansarda stāva zālēs, Limbaži, Burtnieku iela 4, 13. septembrī, plkst. 17.00 – Priekšlasījums/ Restaurācijas procesa demonstrēšana (18. gs. beigu sienu gleznojumi), restauratore Madara Rasiņa. Plkst. 18.00 – Kamerkoncerts Laikmeta noskaņas.
No 2019. gada 12.-15. septembrim norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kas Eiropā norisinās kopš 1991. gada, aktualizējot kultūras mantojuma nozīmi sabiedrībai. Šī gada tēma ir “Restaurācija”, kas izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, aicinātu uz dialogu ar plašu sabiedrību, veicinātu oriģinālas, vēsturiskas substances informatīvās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu. Kā arī Lai popularizētu objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija.
Ar Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes finansiālu atbalstu Rātsnama telpās notiek 18. gadsimta gleznojumu sakopšana un restaurācija, kas iekļauj arī apjomīgus vēsturiskā apmetuma nostiprināšanas darbus. Restaurācijas darbus veic restauratore Madara Rasiņa, turpinot iepriekšējo gadu restauratoru veikumu un novēršot ēkas konstrukciju radītās deformācijas sekas.   
Aicinām interesentus apmeklēt Veco Rātsnamu 13. septembrī plkst. 17.00, lai piedalītos restauratores Madaras Rasiņas priekšlasījumā, kā arī restaurācijas procesa demonstrēšanā. 
Pēc tam izbaudīt senās mūzikas koncertu (plkst. 18.00). Tā programmā iekļauta baroka laika populārāko komponistu - Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi mūzika, turpretī Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikas lappuses traversflautai un klavesīnam iezīmēs 18. gadsimta Latvijas teritorijai piederīgas mūzikas tradīcijas. Mūziķi: Anete Viļuma (soprāns), Maija Kļaviņa (traversflauta), Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs, asoc.prof. Māris Kupčs
Vecā Rātsnama Mansarda zāles (Burtnieku iela 4, 3.stāvs) un sienu gleznojumi būs apskatāmi ikvienam interesentam piektdien 13. septembrī no plkst. 10.00 – 17.00 ieeja no Burtnieka ielas pa renovētajām ART DECO stila kāpnēm.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Baltijas ceļam -30

Pirms trīsdesmit gadiem – 1989.gada 23.augustā, aptuveni divi miljoni triju Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās 670 kilometrus garā cilvēku ķēdē no Viļņas līdz Tallinai lai protestētu pret Molotova – Ribentropa paktu un tam sekojušo Baltijas okupāciju. Krietna daļa šīs ķēdes gāja caur Vidzemi un vietējo ļaužu dalība tās veidošanā bija īpaši svarīga. Izteikt savu viedokli devās arī Limbažu novada ļaudis, tai skaitā ne mazāk kā četri tūkstoši toreizējā Limbažu rajona tautfrontiešu, kuru vidū īpaši pamanāmas bija ceļu remonta, mežsaimniecības un sadzīves pakalpojumu darbinieku kopas no Limbažiem. Vēl lielākā mērā kā citur Latvijā, vietējie patrioti izpildīja savu pienākumu pret Dzimteni un tās brīvību, negaidot kādu vadošu pamudinājumu, bet tikai un vienīgi pašu pārliecības vadīti. 1989.gada 23. augusta patriotiskās stājas pieredze deva limbažniekiem spēku jau rudenī Tautas Frontes konferencē pieņemt lēmumus, kuru rezultāti šodien ir Limbažu muzejs pilsētas centrā un Baumaņu Kārļa piemineklis skvērā Cēsu un Dailes ielas stūrī.    

 Foto: 1991. gada 23. augustā  "Liesmojošais Baltijas ceļš" - Limbažu rajona iedzīvotāji pie Valmieras. Ar ģitāru - Normunds Ķietis. Autors: G.Pīlāgs, Limbažu muzeja krājuma materiāls

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā

2019. gada 22.augustā Limbažu muzeja darbinieki viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā, Skolas ielā 6 un šī gada jūlijā atklātajā atvērtajā mākslas krājumā – patstāvīgajā Cēsu pilsētas un novada mākslinieku darbu ekspozīcijā, kas aplūkojama Cēsu Izstāžu nama Piebūvē, Pils laukumā 3. Liels paldies Cēsu Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģei Evitai Muceniecei par uzņemšanu un dalīšanos pieredzē.

Muzikāla pasaku izrāde "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona"

Ar Latvijas valsts atbalstu biedrība "MANTOJUMS" rīko bērnu vasaras nometni Lādezera pamatskolā. Nometnē piedalās 15 bērni no Limbažu 3. vidusskolas folkloras kopas Kamolītis un 30 bērni no latviešu diasporas kopienām 13 valstīs (Krievija, Igaunija, Turcija, Anglija, ASV, Norvēģija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Beļģija, Spānija un Francija). Nometnes laikā bērni apgūst latviešu valodu, iepazīst folkloru un kultūrvēsturiskās vērtības un iestudē muzikālu pasaku izrādi "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona", kas tiks demonstrēta 2019. gada 20. augustā Limbažu viduslaiku pilsdrupu estrādē un pilskalna teritorijā.

Sestdien 3.augustā Limbažu pilsētas svētkos Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo apmeklējums bezmaksas!


Limbažu muzejā smaržo liliju izstāde

No 18. līdz 21. jūlijam Limbažu muzejā bija skatāma liliju izstāde, kas tika veidota sadarbībā ar Liliju audzētāju biedrību „Lilium Balticum”.
Cēlas un graciozas, no baltām līdz tumši sarkanām – tās ir lilijas, vasaras karalienes, kuras krāšņi rotājās Limbažu muzeja izstādē. Dažādas formas, krāsas un smaržas – izstādē bija skatāmas vairāk nekā 60 Latvijas apstākļiem piemērotas liliju šķirnes. Īpaši iecienītas dārzos ir trompetlilijas, jo tās izceļas ar savu bagātīgo ziedēšanu un reibinošo smaržu. Latvijas selekcionāri ir izveidojuši daudz, krāšņu trompetliliju šķirņu, no kurām daļa bija aplūkojamas izstādē. 

Limbažu muzejā liliju ziedus apskatei bija sarūpējuši selekcionāri un kolekcionāri – Antra Balode no Saulkrastiem, Guntis un Ināra Granti no Daugmales, Aivars un Inta Laķi no Ogres, Andris un Ilona Krūmiņi no Blomes, Sondra Riekstiņa no Slampes, Ingrīda Grīna no Ķekavas un citi audzētāji.

Simtgades velobrauciens “Pa brīvības cīņu takām”

Šī gada 15. jūnijā notika velobrauciens no Limbažiem līdz jūras virsleitnanta Viļa Gelbes pēdējai cīņas vietai Vidrižos. Brauciens notika dienā, kurā pirms 100 gadiem 12 gadīgais Jānis Kazaks, kurš kopā ar savu saimnieku no Pociema bija izsaukts šķūtīs,  no V.Gelbes saņēmis rīkojumu ar riteni doties izlūkbraucienā pa maršrutu Limbaži-Vidriži-Bīriņi-Ragana-Murjāņi, lai uzzinātu vācu karspēka atrašanās vietu.  Mūsu maršruta galapunkts bija pēdējā V.Gelbes cīņas vieta Vidrižos, bet braucot, piedomājām par 12 gadīgā zēna uzdevumu, vajadzīgo izturību un varonību veikt uzdoto.


 .