civitatis Lemsalia
Lāmmist nin

Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži
Vecais ugunsdzēsēju depo: Torņa iela 3, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs
Trešdiena, ceturdiena, piektdiena 10:00-18:00
Sestdiena, svētdiena 11.00-17.00
Pirmdiena, otrdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50


Vecais ugunsdzēsēju depo

Trešdiena, ceturdiena, piektdiena 13:00-17:00
Sestdiena 11.00-17.00
Svētdiena 11.00-15.00
Pirmdiena, otrdiena SLĒGTS
Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!
Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50

Izstādes "Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939" atklāšana 22.05.2020.

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstina ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus. #TiekamiesTagad


Izstāde "Sapnis par jūru". Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi būs apskatāma līdz 31.maijam!


Sveicam Starptautiskajā Muzeju dienā - 18.maijā!


Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju auto

Limbažu ugunsdzēsēju lielākā problēma pusotra gadsimta garumā bija nespēja laicīgi atvest ūdeni ugunsgrēka vietā. Pēdējos gados pirms neatkarības zaudēšanas pilsētas brīvprātīgie ugunsdzēsēji pūlējās savākt naudu pārvadājamai cisternai, kas ļautu palīdzēt lauku novadiem, taču nepaguva. Padomju varas gados, kad ugunsdzēsību uzskatīja par svarīgu militāru nozari, arī Latvijas ugunsdzēsējus beidzot apgādāja ar tā laika modernākajām autocisternām uz PSRS ražojuma smago automašīnu bāzes. Pilsētas un lielās ražotnes saņēma ZIL modeļa ugunsdzēsības transportu, mazpilsētu un kolhozu ugunsdzēsības organizācijas - GAZ - 53. Lai izgatavotu efektīvu mazo ugunsdzēsības auto, padomju konstruktoriem bija vajadzīgi četri gadi, līdz 1970.gadā sākās AC - 30 (53A) - 106A ražošana. Pirmais un pēdējais cipars šai rindā apzīmēja ugunsdzēsības iekārtu ar 1900 litriem ūdens un 100 litriem putu - pietiekamu daudzumu, lai ātri apdzēstu vietēja mēroga ugunsgrēku. Latvijā vēl ir saglabājusies šāda modeļa automašīna darba kārtība, taču Limbažu muzeja Vecajā ugunsdzēsēju depo tā pārvērsta par interesantu brīvas pieejas eksponātu, kas patiks kā lielajiem tā mazajiem. Visi, kas pie mums bijuši un visi, kas vēl būs, mīļi aicināti nākt un apskatīt šo un citas Vecā depo lietas.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Armijas apbalvojuma pulkstenis

1879.gadā Krievijas impērijas armijā ieviesa apbalvojumus par panākumiem šaušanas sacensībās. Kā balvu piešķīra īpašu krūšu nozīmi, bet pirmo vietu ieguvēji saņēma sudraba pulksteni ar nozīmes attēlu. Pulksteni bija atļauts nēsāt kopā ar kareivja uniformu kā dienesta piederumu. Atkarībā no sacensībās izmantotā ieroča, uz nozīmes un pulksteņa vāka varēja atainot divas pistoles, šautenes, vai, sākot ar 1914.gadu, pat ložmetēju. Pēc būtības šāds pulkstenis vienlaikus bija arī armijas medaļa. Pirmā Pasaules kara laikā balvas pulksteņus sāka izsniegt ne tikai par sporta šaušanu, bet, galvenokārt, ierindas karavīru militāriem nopelniem frontē. Sudraba korpusā parasti ievietoja Krievijas vai Francijas, bet pēc 1914.gada, kā šai gadījumā, arī angļu pulksteņa mehānismu. Ar attēlos redzamo apbalvojumu mājās no pasaules kara atgriezās Andrejs Mangulis no Limbažu pagasta ''Baltgalvjiem'', viens no deviņiem bērniem, ko tēvs bija spējis uzaudzināt pēc pāragras mātes nāves, pierādot, ka latvietis spēj gan savu zemi kopt, gan visus miera un kara darbus labi paveikt.    

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu luterāņu baznīcas ziedojumu trauks

Ticīgs cilvēks pārtiek no ikviena vārda, ko sludina viņa mācība. Taču, lai reliģija varētu pastāvēt uz grēcīgās zemes, naudu jādod ne vien ķeizaram, bet arī augstākam spēkam. Ziedojumu vākšana lūgšanu namos vienmēr bijusi mazliet privāta tēma, jo nav taču pieklājīgi iejaukties brīvprātības un teoloģijas doktrīnu lietās. Lai nekārdinātu negodīgus ļaudis ar pilnu ziedojuma šķīvi, Latvijas luterāņu un vēlāk arī citu protestantu vidū parasti lietoja neuzkrītošu dāvinājuma maku, vai, kā redzat attēlā, īpašu ziedojuma trauku, ko vēlāk pārņēma jaunāko laiku labdarības organizācijas. Visi Limbažu iedzīvotāji, kas pieskaitīja sevi pilsētas luterāņu draudzei, 19.gadsimtā un līdz pat padomju laikiem bieži pagāja garām ziedojuma traukam pirms vai pēc dievkalpojuma un deva pienācīgu artavu, jo savas ticības pabalstīšana bija nerakstīts Limbažu pilsētas vai pagasta kopienas locekļa pienākums. 1994.gadā, pateicoties dāvinājumam, trauks, kopā ar citiem pirmskara draudzes paglābtajiem priekšmetiem, nonāca Limbažu muzejā.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu pagasta ziņojumu stends

1866.gada Baltijas pagastu likums pārveidoja Vidzemes pagastus par īpašām pašvaldību iestādēm, deva tiem juridiskas patstāvības statusu un padarīja zemnieku ''pārstāvjus'' par pilnvarotiem pagasta vecāko un vietniekiem. Par vienu no svarīgākajiem vietējās varas atribūtiem, kas sākumā tika izmantots pagasta tiesās, bet vēlāk arī citās sapulcēs, kļuva trīsstūraina stiklota likumu teksta izstādīšanas vitrīna ar krievu valsts ērgli tās virsotnē, ko pašlaik parasti dēvējam par ziņojumu stendu. Attēlos redzamo priekšmetu 1995.gadā atrada bijušās Limbažu pagasta ēkas bēniņos. Lai arī necils pēc izskata un smagi cietis no laika zoba salīdzinājumā ar 19/20.gadsimta mijas fotogrāfijā redzamo analogu, 1866 - 1917. gadu periodā lietotais pagasta likumu stends ir ļoti svarīga novada vēstures liecība. Visi, kam senči vai nu dzīvoja Limbažu pagastā, vai bija zemnieku kārtas Limbažu pilsētnieki, var būt droši, ka viņu priekšgājēji daudzas reizes stāvēja pagasta runas vīru priekšā un redzēja arī ziņojumu stendu ar ērgli, no kura tagad palicis koka pamats. Šī ir viena no kopīgās pagātnes piemiņas lietām, kuras glabāšanai vajadzīgi muzeji.

Dubultais Pirmais maijs vecajā Valmieras apriņķī

Krietnā daļā Eiropas zemju klimats ir mazliet siltāks kā Latvijā un ar nelielu piespiešanos vasaras sākumu tur var skaitīt ar maiju, dalot gadu divos gadalaikos. Maija mēnesis guvis nosaukumu no seno āriešu auglības dievietes Maijas un tās atnākšanas svinības dažādām ciltīm un vēlākām tautām laika gaitā krietni atšķīrušās. Katoļu baznīca 870.gada pasludināja 1.maiju par svētās Valpurgas dienu un vēlāko gadsimtu māņticības pārdēvēja nakti uz 1.maiju par raganu pulcēšanās Valpurģa nakti. Jautrajiem tautas svētkiem nebūtu sakara ar politiku, ja 1884.gadā amerikāņu arodbiedrību savienība nebūtu pieprasījusi astoņu stundu darbadienas ieviešanu no 1886.gada 1.maija. Pēc prasības ignorēšanas Čikāgā sākās plašs streiks, kas noslēdzās ar asiņainu kauju starp divām labi bruņotām bandām, ko kautrīgi dēvē par ''streikotājiem'' un ''policiju''. Eiropas strādnieku organizācijas izmantoja incidentu, lai pasludinātu 1.maiju par darbaļaužu tiesību dienu un jau 1890.gadā Londonā šai dienā notika pirmā lielā demonstrācija. Lasīt tālāk...

1919. gada 1.maija demonstrācija Limbažos. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Limbažu pirmais torņa pulkstenis

Mēs nekad neuzzināsim, kad Limbažos ienāca pirmais ierēdnis vai ceļotājs ar pulksteni kabatā - tas varēja notikt jau 17.gadsimtā. Limbaži ilgi dzīvoja pēc lauku dienas kārtības, kur nebija īpašas vajadzības zināt katru stundu. Taču baznīcas dievkalpojumiem bija jānotiek precīzi, tādēļ, tikko izdevās savākt pietiekamus līdzekļus, ap 1770.gadu luterāņu baznīcas tornī uzstādīja pulksteņa mehānismu. Visticamāk, laikrādis bieži lūza, taču kā pilsētas progresa un pārticības simbols tas nostāvēja tornī līdz 1846.gadam, kad izcēlās ugunsgrēks un baznīcu atjaunoja jau bez pulksteņa. Šis fakts no pilsētas vēstures bija aizmirsts līdz brīdim, kad 1994.gadā Limbažu muzeja darbinieki atrada baznīcas bēniņos daļu no senā pulksteņa mehānisma. Pašlaik tas atrodas Vecajā ugunsdzēsēju depo. Jaunais pilsētas pulkstenis tika uzstādīts rātsnama fasādē 1882.gadā un pēc divām kapitālām pārbūvēm redzams Baumaņu Kārļa laukumā vēl šodien.

Vidzemes Jurģu dienas 200 gadi

Lielās jubilejas nereti pienāk nemanītas, īpaši, ja to iemesls jau gandrīz zudis no ļaužu atmiņas. Grūti pieņemt šo patiesību, bet Latvijā, izņemot dabu un laika apstākļus, nav nekā mūžīga. Pietiek ar pāris gadsimtiem, lai pārvērstos valoda, paradumi un dzīvesveids, par sīkākām lietām nerunājot. Šā gada 23.aprīlis, vai, ja gribat ņemt vērā kalendāra reformu, 6.maijs, būs divsimt pirmie oficiālie Vidzemes Jurģi, tātad pagājuši jau divsimt gadi, kopš diena ierakstīta likumos. Jurģu darbi un ieražas nekad nav bijuši akmenī kalti, tāpēc no viduslaikiem līdz pēdējiem vācu laikiem latvieši piedzīvojuši piecas dažādas Jurģu dienas, ko te apskatīsim sīkāk. Lasīt tālāk...


Tirgus pie Limbažu pilsmuižas, kur jurģos līga gājējus. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Vidzemes pūra lāde - šķirsts

Latviešu zemnieks zem vācu muižnieka varas nekad nebija drošs, vai paliks savā dzīves vietā nākamgad. Tādēļ mājas inventāra pamatā bija priekšmeti, ko var salīdzinoši viegli iekraut ratos un pārvest. Vērtīgāko personisko mantu glabāšanai latvieši ap 17.gadsimtu pārņēma jūrnieku un ceļojošo zeļļu pieredzi un sāka aizstāt mantu tīnes ar lādēm. Kurzemē, kur mājas manta strikti dalījās muižas un zemnieka īpašumā, pūra lāde it kā pasargāja tās saturu no atņemšanas un tādēļ to izgatavoja greznu un rotājumiem apkaltu. Vidzemē, kur par šķirstiem dēvētās lādes sāka lietot vēlāk, 18.gadsimta beigās, tās bija vienkāršākas, drīzāk krāsotas, nekā apkaltas. Ap 1850.gadu, kad turīgākie zemnieki sajuta, ka paliks uz vietas, lādes aizstāja skapji. Šeit jūs redzat 1826.gada šķirsta pūra lādi no Limbažu novada, kas sākotnēji piederējusi vai nu mērenas rocības saimnieka vai veiksmīga kalpa ģimenei. Lādes izgatavošanas gads sakrīt ar zemnieku atbrīvošanas noslēgumu, kad tā saucamajos klaušu laikos nācās sākt pārcelties bieži, nereti ik Jurģos.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Pīpes galviņa

Trīs gadsimtus smēķēšanu uzskatīja par nervus un vielmaiņu uzlabojošu nodarbi. Vēl 1960.gadā Latvijas Veselības ministrija ieteica smēķēt pīpi. Rituāla nolūkos cilvēki smēķējuši dažādus augus jau tūkstošiem gadu, bet šī nodarbe kļuva par vispārēju aizraušanos tikai pēc tabakas ievešanas no Amerikas. 1619.gadā Londonā reģistrēja pīpju meistara arodu un ap to pašu laiku tabaka un pirmās māla pīpes sasniedza Latviju. Ap 1700.gadu garīdznieki pārstāja apkarot smēķētājus un holandiešu ražojuma angļu vai franču baltā māla pīpe, kuras galviņu greznoja ornaments vai sarežģīta figūra, kļuva par katra moderna pilsētnieka piederumu, tai skaitā arī Limbažos. Šeit jūs redzat ap 1750.gadu izgatavotu pīpes galviņu, kas tika atrasta izrakumos veco Limbažu pašā centrā 2013. gadā. Pati pīpe visticamāk bija ar garo jeb ''ķestera'' kātu, atbilstoši gaumei, ko Krievijas impērijas teritorijās ieviesa Pēteris Pirmais.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Kinokamera Filmo 70 DL

1907.gadā divi Čikāgas kinomehāniķi nolēma dibināt kinoaparatūras firmu. Nākamos 70 gadus Bell & Howell bija viens pazīstamākajiem foto un kino tehnikas zīmoliem pasaulē. 1923.gadā, sadarbībā ar Kodak tapa 16 mm kinokamera Filmo 70, kas pārspēja konkurentus drošumā un izturībā. Ar tās palīdzību kinožurnālisti dokumentēja lielāko daļu pasaules vēstures notikumu līdz 70.gadu vidum. Otrā pasaules kara gados Filmo 70 izmantoja kā aviācijas ložmetēju un kaujas novērošanas kameras. Vēl šodien Rietumos tās lieto daudzi kino romantiķi. 1951.gada modeļa Filmo 70 DL  kļuva par dienesta kameru Minneapolē, ASV iznākošajam latviešu žurnālam ''Tilts'', ko kopā ar izdevniecību dibināja latviešu trimdas kultūras celmlauzis, limbažnieks Hugo Skrastiņš. Šeit redzamā kamera filmēja materiālu, kas vēlāk kļuva par žurnāla ilustrācijām. Kopā ar citām izdevniecības ''Tilts'' piemiņas lietām tagad tā glabājas Limbažu muzejā.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Miniatūrais gludeklis

1915.gadā no Rīgas uz Harkovu aizveda tobrīd jau pasaules slavu ieguvušās fabrikas ''Russo - Balt'' iekārtas. Uz to bāzes jau Padomju Savienībā izveidoja Harkovas elektromehānisko rūpnīcu, kas sākot no četrdesmitajiem gadiem pievērsās sadzīves tehnikas ražošanai. 1955.gadā, šoreiz vienlaikus ar ASV ražotājiem, Harkovas rūpnīcai izdevās konstruēt kvalitatīvu maza izmēra ceļojuma gludekli, kas kļuva pazīstams kā modelis UE - 4. Kā salīdzinoši vienkārša ierīce uz militāro tehnoloģiju bāzes, gludeklis nebija sliktāks par Rietumu paraugiem un kļuva ļoti populārs tā laika komunālo un kopmītņu mitekļu šaurajās telpās. Sešdesmitajos gados gludeklis kļuva brīvi pieejams arī parastam Latvijas pircējam un tā uzlabotais dizains, ko varat redzēt attēlos, lika īpašniekiem paturēt to kā piemiņas lietiņu arī pēc nolietošanas. UE - 4 gludekļus turpināja ražot līdz septiņdesmitajiem gadiem.

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Kosmiskā laikmeta skuveklis

Apdzīvoto vietu elektrifikācija Latvijas teritorijā noslēdzās tikai 1963.gadā. Taču līdz pat mūsu dienām pietiekami daudzās nomaļās vietās nav iespējams pieslēgties strāvai, lai uzlādētu elektroierīces. Lai nodrošinātu ērtības ceļotājiem arī meža vidū, sadzīves aparātus nereti apgādāja nevis ar elektromotoru, bet uzvelkamu mehānismu. To darīja arī tāpēc, ka dažu Rietumu elektropreču kopēšana PSRS rūpnīcās sākotnēji bija neveiksmīga. 1959.gadā Ļeņingradas metālizstrādājumu rūpnīca sāka ražot mehānisko skuvekli, ko, tāpat kā daudzas citas tā laika padomju lietas un ierīcības, nosauca pirmā pavadoņa vārdā par ''Sputņik''. Ierīces elegantais piecdesmito gadu plūdlīnijas dizains atradās zināmā pretrunā ar skūšanās kvalitāti, slikto nazīšu dēļ, taču ceļotājiem šī ierīce iepatikās un to turpināja izlaist gandrīz līdz PSRS sabrukumam, vairākas reizes modificējot. No sešdesmitajiem gadiem skuveklis bija pārdošanā arī Vidzemes rūpniecības preču veikalos.

Priecīgas Lieldienas!


Nobalso par projektu!

Vecajā ugunsdzēsēju depo paredzēti ekspozīcijas papildinājumi. Lai tos veiktu esam uzrakstījuši projektu "Spožās pogās, ķiverēs vecajā ugunsdzēsēju depo" . Aicinām ikvienu, kurš vēlētos mūs atbalstīt, nobalsot!


Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Lieldienu olas no Anglijas

Latviešu etnogrāfijas entuziaste Ērika Vilipsone (1924 - 2018) dzimusi Limbažos, tā saucamajā Cībera namā, ko viņa mantoja un vēlāk novēlēja pilsētai, bērnudārza uzturēšanai. 1944.gadā viņa bija spiesta pamest dzimteni, dodoties vispirms uz Vāciju, bet pēc tam Lielbritāniju. Ē.Vilipsones turpmākais mūžs saistīts ar latviskā gara uzturēšanu angļu vidū dzīvojošajā tautiešu kopienā, kļūstot par tās ievērojamāko latviešu materiālās kultūras mantojuma pazinēju un Anglijas latviešu etnogrāfiskā materiāla krātuves vadītāju. Pateicoties viņas gādībai, Lielbritānijas latviešu deju ansambļi, sākot no pirmās kopas dibināšanas 1953.gadā, vienmēr uzstājās etnogrāfiski pareizos tērpos. Vēl atrodoties bēgļu gaitās Vācijā, Ē.Vilipsone uzzīmēja šeit redzamos latvisko Lieldienu olu ornamentu uzmetumus, ko, kā redzams no 70.gados izdarītas fotogrāfijas, vēlāk pielietoja praksē. To pašu varat darīt arī jūs.

 

Svētku rota pilskalnā

No seniem laikiem ir pierasts, ka ik Lieldienas limbažnieki pulcējas pilskalnā un kopīgi svin dabas un cilvēka atdzimšanas svētkus. Šogad nepārvarami šķēršļi, neļauj to darīt.
Jums visiem - limbažnieki, novadnieki, Latvijas ļaudis, mēs esam sagatavojuši svētku rotu pilskalnā - putna ligzdu, kurā šķilsies olas, kas nesīs jaunu pavasari. No sirmākās senatnes pieņemts, ka ligzda ir dzīvības un lielā pirmssākuma simbols, atnākot pie tās, mēs varam novēlēt sev veselību un jaunus laikus, kuros nebūs pašreizējo grūtību. Tādēļ - visi, visi, visi, mūsu cienītie, mīļotie, dārgie ļaudis, atnāciet uz pilskalnu un atstājiet putna ligzdā rotājumu - lentīti, pūpola zaru, ziedu, krāsotu oliņu - lai kopā radītu un sagaidītu krāsaināku pavasari!

Pēdējo divsimt gadu sērgas Latvijā

Pirmās lielās epidēmijas aizsākās tiklīdz cilvēki sāka dzīvot vienkopus un izveidoja pilsētas. Senākā pasaules mēroga epidēmija, par ko saglabājušās vēstures liecības, izcēlās pirms 1800 gadiem un kļuva par galveno iemeslu Romas impērijas sabrukumam. Nopietnākā, lai arī ne vienīgā senatnes sērga vismaz sākot no 250.gada un līdz pat 1770.gadam bija mēris, kas joprojām sastopams nomaļos Āzijas apvidos. Mūsdienu Latvijas teritorija atradās pietiekami tuvu Eiropas centram un nebija atdalīta no tā ar dabiskām barjerām, tādēļ dažādas Eiropu postījušās slimības samērā viegli sasniedza arī latviešu apdzīvotās zemes. Tieši tāpat, nekādi šķēršļi netraucēja slimību ienākšanai no austrumiem, ja sērga jau bija pārstaigājusi Krieviju. Tā Latviju sasniedza joprojām tautas vēsturiskajā atmiņā palikušais lielais 1710.gada mēris, kura patieso zaudējumu apmēri joprojām nav aprēķināti. Taču pēc 1720.gada Eiropā un 1770.gada Krievijā uz laiku sāka likties, ka lielo epidēmiju laiks ir pagājis un galvenais posts turpmāk gaidāms no kariem. Pilnu raksta versiju lasīt šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Televizors KVN - 49

Televīzijas raidījumi no Rīgas sākās 1954.gada 6.novembrī. Limbažu novadā Pārdaugavas televīzijas torņa signālu bija iespējams uztvert, tāpēc jau 1955.gadā kā pilsētā tā kolhozu centros sākās īsts ''televīzijas trakums''. Par nelaimi, daudzu pieprasītāko preču iegāde Padomju Savienībā bija normēta un televizorus vispirms pārdeva vai nu iestādēm, vai augstu stāvošiem darbiniekiem vismaz kolhoza priekšsēdētāja amatā. Tādēļ sākotnēji televīzijas raidījumu noskatīšanās bija kolektīva nodarbe, vienā istabā pulcējoties vairākiem desmitiem cilvēku. Pieejamākais televizora modelis bija KVN - 49, ko ražoja Maskavā kopš 1949.gada. Vismaz puse aparātu prasīja nopietnu remontu jau pirmajā darba gadā un to ekrāns bija tik niecīgs, tikai 14 uz 10,5 cm, ka televizora priekšā bija jānovieto lēca ar ūdeni. Ļaužu prieku par iespēju pirmo reizi skatīties kino mājās šīs nebūšanas nemazināja.

Limbaži muzeja krājuma priekšmeti. Sarkanā krusta medaļa medicīnas māsām

Sekojot pasaules lielāko muzeju un kultūras centru iniciatīvai, īpašo pasākumu periodā padarīt savus krājumus pieejamus digitālajā vidē, arī Limbažu muzejs uzsāk ierakstu sēriju, kur rādīsim pie mums glabātas lietas ar interesantu izcelsmi un priekšvēsturi. Ņemiet par labu un esiet veseli!

Krievijas impērija iesaistījās Pirmajā pasaules karā nesagatavota un cieta milzu zaudējumus. Lai pabalstītu kara mediķus, ievainoto militārā aprūpe lielā mērā tika uzticēta Krievijas Sarkanā Krusta organizācijas brīvprātīgajiem darbiniekiem. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, 1864.gadā dibinātais Sarkanais Krusts Krievijā tika uzskatīts par valsts iestādēm padotu organizāciju un to mobilizēja tikai īpašās krīzes situācijās. 1916.gadā Krievijas Sarkanajā Krustā bija 2500 ārstu, 20000 medmāsu un 50000 izpalīgu. Organizācijas goda priekšnieces pienākumus uzņēmās imperatrise Aleksandra. Medicīnas darbinieku pazīšanas zīmes, bez labi pazīstamā Šveices krusta, parasti bija nelielas, vienkārši izgatavotas metāla krūšu nozīmītes. Lai arī tiesīgi nēsāt ieroci pašaizsardzībai, Sarkanā Krusta darbinieki netika uzskatīti par militārpersonām un, īpaši sievietes, parasti nevarēja saņemt militāros apbalvojumus. Medaļas medicīnas māsām aizstāja eleganti piekariņi ar organizācijas logo, kas bija izgatavoti 1915.gada Faberžē ''lieldienu olas'' formā. Vienu no šīm medaļām ar numuru 56 saņēma Limbažu aptiekāra Leopolda Veidemaņa sieva Anna, kas strādāja par Sarkanā Krusta medmāsu. Aplūkojiet šos attēlus un padomājiet, vai arī šodienas medmāsas balvai par grūto darbu nav pelnījušas ko līdzīgu. 

Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo apmeklētājiem slēgts līdz 12.05.2020.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta izsludināto ārkārtas situāciju valstī  Limbažu muzejs apmeklētājiem slēgts līdz 12.05.2020., kā arī atcelti visi plānotie pasākumi, izstāžu atklāšanas un izglītojošās nodarbības.
Muzeja darbinieki turpina veikt savus darba pienākumus. Nepieciešamības gadījumā piedāvājam ar mums sazināties pa tālr. 64070632, mob. 28622379 vai e-pastu: limbazu_muzejs@limbazi.lv.
Aicinām sekot tālākai informācijai!

Lekcija atcelta! 2020.gada 17.martā plkst.15.00 Limbažu muzejs aicina apmeklēt vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekciju ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses''.

17.martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943.gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944.gada 17.martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17.martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944.gada 17.marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses'' viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17.martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7.

Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture.

Ieeja bez maksas.

Aicinām apmeklēt Izstādi "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi! Izstāde apskatāma Limbažu muzejā līdz 31.martam.


Izstāde "Sapnis par jūru"

No 2020. gada 6. februāra līdz 2020. gada 3. martam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi. Izstāde pagarināta līdz 31.martam!
Kad Laimonis Veidemanis sāka braukt jūrā, jēdziens nedzirdīgais jūrnieks, skanēja tikpat neparasti kā visur citur pasaulē. Ārstu komisijām galvenais priekšnoteikums darbam jūrā ir dzirde, kuras Laimonim nebija. Taču viņam bija labs krusttēvs – Ernests Krāsons, kurš strādāja par kapteini uz zvejas kutera un nebaidījās uzņemties atbildību par nedzirdīgo radinieku.
Krusttēvs savam zēnam uzticējās, jo abi bija auguši pie jūras. Laimonis palīdzēja visos jūrnieka darbos, ne tikai zvejas tīklu lāpīšanā. Viņš gāja jūrā četrus gadu desmitus un katru reizi, kad ziemā ūdeņi aizsala, klusībā sapņoja savu sapni, kam nebija lemts piepildīties – būt par kapteini uz sava kuģa. Sapņojot par jūru viņš nepārtrauca strādāt un veidoja buru kuģu modeļus. Būdams tikai aizrautīgs entuziasts un nemācījies šo prasmi, viņš tomēr spēja darināt buru kuģu modeļus ar lielu precizitāti, rūpību un mīlestību, nododot savus sapņus nākamajām paaudzēm. Šoreiz sapņus par jūru var aplūkot arī Limbažos
Izstādē izmantoti arī Limbažu muzeja krājuma priekšmeti, kas palīdzēs iepazīties ar Vidzemes piekrastes jūrniecības vēsturi un kuģu būves tradīcijām.
Īpaši aicinām apmeklēt izstādi bērnus un skolas vecuma jauniešus, ar vecākiem vai grupās kopā ar skolotājiem. Visiem, kuri ir jauni kā miesā, tā garā paredzētas rotaļas, spēles un nodarbības, kas ļaus apzināt izstādītos kuģus un jūrniecības lietas kā pagātnes lieciniekus, nevis eksponātus. Būs interesanti un jautri, kā jums, tā mums.
Izstādes atvēršana notiks 5.februārī plkst. 15.00. Laimonis Veidemanis jau kuģo citu pasauļu jūrās, tādēļ stāstu par šo jūrasbraucēju un kuģu būvētāju mēs dzirdēsim no viņa mazmeitas Lauras Kļaviņas. Laipni gaidīti Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7!

LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.


Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcas

Ziemassvētku kartiņa no Limbažu muzeja krājuma

Limbažu muzejs aicina piedalīties Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcās laikā no 2019. gada 17. līdz 20. decembrim.
Darbnīcā gan mazajiem, gan lielajiem dalībniekiem būs iespēja radīt, izmantojot trafaretus un krāsas, unikālu dāvanu sev mīļiem cilvēkiem - personiski gatavotu apsveikuma kartīti, un to turpat no notikuma vietas nosūtīt apsveikuma saņēmējam!
Darbnīcā tiks gaidīts ikviens, kam patīk Ziemassvētkos dāvāt kaut ko paša gatavotu un no sirds.
Iemaņas zīmēšanā nav nepieciešamas.
Dalībniekiem lūdzam sagatavot un ņemt līdzi kartītes saņēmēja adresi (vārds, uzvārds, iela, mājas un dzīvokļa numurs). Neaizmirstiet pievienot arī pasta indeksu!

Nodarbības izmaksas: 0.50 Eur
Skolēnu grupu pieteikšanās: rakstīt uz e-pastu:evalds.butans@gmail.com vai zvanīt pa tālr.: 29514089
Skolēnu grupu nodarbības laiki: Otr. Cet. Pk. 10.00-13.00
Visiem interesentiem: Muzeja darba laikā

Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem

Patriotu nedēļas ietvaros, ceturdien 14.novembrī plkst. 18.00 aicinām uz Jautājumu un atbilžu vakaru saviesīgās biedrības garā “Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem”. Uz jautājumiem atbildēs muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Pavlovičs. Sarunas pie tējas tases notiks Baumaņu Kārļa ekspozīcijas zālē.
Valsts svētkos 18.novembrī Limbažu muzejs būs atvērts no plkst. 10.00-17.00, gaidīsim uz izstādēm “Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" un “Zīļu vainagi”, kā arī patstāvīgajās ekspozīcijās "Pilsēta, novads, jūra” un "Baumaņu Kārlis un viņa laiks”.


Izstāde "Zīļu vainagi"


No 2019. gada 9. novembra līdz 2020. gada 30. janvārim Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Zīļu vainagi".
Meitas godos vienmēr ar īpašu lepnumu greznojas ar vainagiem - gan pašu darinātiem, gan dzimtā mantotiem. Mūsdienās  daļa no senajiem vainagiem glabājas muzeju krājumos, bet top arī jauni -muzeju krājumos esošo vainagu precīzi atdarinājumi, daļēji atdarinājumi ar jaunrades elementiem, kā arī  tautas tērpu iedvesmē radīti darbi. Šādus vainagus - košus, mirdzošus, ar lielu rūpību un mīlestību vairāku mēnešu garumā darinātus, varēs apskatīt Limbažu muzejā.
Izstādē apskatāmi 42 Latvijas Amatniecības Kameras meistares Margaritas Muntagas un viņas audzēkņu vainagi. Izstādi papildinās arī vainagi no Limbažu muzeja krājuma.
Tikties ar meistari Margaritu Muntagu un viņas audzēknēm varēs izstādes atklāšanā 8.novembrī plkst. 17.00.  Visi laipni gaidīti!

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Muzejpedagoģiskā programma “Ar simboliem caur gadsimtiem"

Limbažu muzejs piedāvā Muzejpedagoģisko programmu bērniem un jauniešiem “Ar simboliem caur gadsimtiem”.

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaida krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Tēma: Ar simboliem caur gadsimtiem
Mērķis:
sniegt zināšanas par Latvijas teritorijā sastopamiem simboliem dažādos laikmetos un materiālos
Mācību uzdevums:
Ar iedoto fotogrāfiju fragmentu palīdzību atrast simbolus muzeja eksponātos
Mērķauditorija
: bērni un jaunieši
Nodarbības plāns:
Ievads (5min), iepazīšanās
Teorētiskā nodarbības daļa (10 min):
Iepazīties ar muzeja ekspozīciju, faktiem un vēsturi
Praktiskā nodarbības daļa (30min):
Grupa vai individuāli saņem izdrukas ar fotogrāfijām un mēģina atrast attēlotos simbolus izstādes ekspozīcijā.
Atrodot visus simbolus, tie jāattēlo stellēs ar koka klucīšu palīdzību imitējot rakstu.
Grupas lielums:
līdz 20 bērniem, jauniešiem
Nodarbības ilgums:
45min
Nodarbības vieta:
Burtnieku iela 7, Limbažu muzeja telpas
Darba formas:
grupu darbs, individuālais darbs
Programmas cena:
Viena persona -0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: evalds.butans@limbazi.lv vai zvanīt pa tālr.: 29514089

Eleverijs Vanags. Dzimis 1919. gada Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē.

Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā. Vēlēšanās zīmēt zēnam radusies jau agrā bērnībā. Zīmēšanai bieži izmantojis mātes dziju krāsas, jo veikalā pirktās - eļļas - ilgus gadus bijis tikai sapnis. Vasaras brīvdienas Eleverijs pavadīja brāļa saimniecībā Umurgā pie lauku darbiem. Tur viņš sagaidīja arī liktenīgo 1940. gadu. Atsākot mācības Cēsu ģimnāzijā, jaunietis iesaistījies skolnieku nacionālajā apvienībā, kuras viens no uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar Limbažu ģimnāzistiem. 1941. g. janvārī Eleveriju Vanagu arestēja - it kā par to, ka norāvis no sienas plakātu, kas vēstīja par gaidāmajām PSRS Austākās padomes vēlēšanām. Cēsu Tautas tiesas krimināllietā 1941. gada 17. februārī tas tika kvalificēts kā huligānisms. Spriedums - gads cietumā.  Par šo pārkāpumu Cēsu ģimnāzijas pedagoģiskā padome izslēdza E. Vanagu no skolas.   Realitātē viņš Latvijā  atgriezās tikai 1947. gadā pēc izsūtījumā Gulaga nometnē pavadītajiem 7 gadiem. Taču čeka vēl ilgi un modri sekoja E. Vanaga darbībai, tāpēc viņam bieži nācās mainīt darba vietas. Pamatā darbs bija saistīts ar zīmēšanu un noformēšanu.

Tā nopietnāk gleznošanai E. Vanags, pievērsās Valmierā 20. gs. piecdesmitajos gados, kad sieva Elvīra viņam uzdāvināja krāsas un otas. Lai papildināti zināšanas, tika apmeklēti kursi Mākslas akadēmija pie K. Sūniņa, E. Kalniņa un P. Upīša. Vēlāk Eleverijs Vanags regulāri sadarbojās ar Valmieras Tautas tēlotājas mākslas un Cēsu studijām. Mākslinieks ar saviem darbiem piedalījies vairākās izstādēs. 1989 .g. Valmieras Sīmaņa baznīcā bija apskatāma 25 gadu radošas darbības jubilejas izstāde.  Limbažos sadarbībā ar režisoru Dailoni Vanagu tapušas skatuves dekorācijas vairākām  Tautas teātra izrādēm. Limbažu muzejā E. Vanaga darbi bija apskatāmi 1990. un 1995. g. Mākslinieks Eleverijs Vanags – amatieris, gleznojis vienīgi dabu – ainavas, ziedus. No viņa darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena.

Kopumā izstādē eksponēti 15 darbi, kas būs apskatāmi līdz 2019. gada 5. novembrim.

Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaidīs krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Bagātajā eksponātu klāstā īpaši vēlamies izcelt trimdas latviešu kolekciju, ko veidojusi limbažniece E. Vīlipsone. Anglijas “Latviešu etnogrāfiskā materiāla krā­tuve” apkopoja līdzaizvesto: tautas tērpus, lielos lakatus, dvieļus, u.c., kā arī atmiņu pierakstus, kas nu atraduši mājvietu Limbažu muzejā.

Par laikmetu mainību  krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Mēģināsim pārsteigt pieredzējušos ar augstvērtīgiem darbiem. Zinātkārajiem iespēja salīdzināt reti eksponētus priekšmetus. Radošajiem uzreiz izmēģināt krāsu un simbolu saspēli.

Izstādes idejas autore un veidotāja Aija Brikmane.

Izstādes "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" atklāšana 2019. gada 20. septembrī plkst. 16.00. Visi laipni aicināti!


Mārtiņrožu dejas

Dzejas dienu izskaņā kāds rudenīgs dzejolis no Limbažu muzejnieces Sarmītes Tušinskas.

Mārtiņrožu dejas

Četras dienas un naktis, debesis raud,
Kaimiņš saka, sēņu lietus, lai aug,
Sētas mieti un akmeņi, sēnēs raug.
Dienas četras bez mitas, debesis raud,
Kurpītēs baltās, vasara bēg, uz citu vietu,
Nevajag asaru, atvasara jau klāt.
Dienas četras un naktis,
Degs pīlādzis, saules glāstīts,
Un debesis katram mums stāstīs,
Par ko, par ko, tās asaras,
Četras dienas un naktis.

Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā

2019. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, piedāvājam 16. un 17. septembrī Vecajā Rātsnamā, Burtnieku ielā 4, nodarbību - Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā.
Vecā Rātsnama otrā (mansarda) stāva Pelēkajā, ielas puses zālē būs iespēja piedalīties senu gleznojumu sakopšanā jeb brūču sadakterēšanā. Darbus ierādīs un vadīs restauratore Madara Rasiņa. Tiks apgūta arī dekoratīvā zīmējuma/ornamenta izveide ar trafaretu (gatavie darbiņi kā suvenīrs).
Paralēli šiem darbiem bērni uzzinās ne tikai meistaru/restauratoru knifus, bet arī iepazīs savulaik turīga limbažnieka – tirgotāja Braunšveiga greznās telpas/balles zāles, to iekārtojumu un pilsētas vēstures ainas.

Aicinām pieteikt Limbažu pirmsskolu izglītības iestāžu vecāko grupu bērnus.
Vēlamais laiks no plkst. 9.00 līdz 12.00. Nodarbība ilgs aptuveni 1 stundu.

Lai pieteiktos programmai, zvanīt pa tālr.:  28622379


2019. GADA EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS

Vecā Rātsnama mansarda stāva zālēs, Limbaži, Burtnieku iela 4, 13. septembrī, plkst. 17.00 – Priekšlasījums/ Restaurācijas procesa demonstrēšana (18. gs. beigu sienu gleznojumi), restauratore Madara Rasiņa. Plkst. 18.00 – Kamerkoncerts Laikmeta noskaņas.
No 2019. gada 12.-15. septembrim norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kas Eiropā norisinās kopš 1991. gada, aktualizējot kultūras mantojuma nozīmi sabiedrībai. Šī gada tēma ir “Restaurācija”, kas izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, aicinātu uz dialogu ar plašu sabiedrību, veicinātu oriģinālas, vēsturiskas substances informatīvās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu. Kā arī Lai popularizētu objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija.
Ar Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes finansiālu atbalstu Rātsnama telpās notiek 18. gadsimta gleznojumu sakopšana un restaurācija, kas iekļauj arī apjomīgus vēsturiskā apmetuma nostiprināšanas darbus. Restaurācijas darbus veic restauratore Madara Rasiņa, turpinot iepriekšējo gadu restauratoru veikumu un novēršot ēkas konstrukciju radītās deformācijas sekas.   
Aicinām interesentus apmeklēt Veco Rātsnamu 13. septembrī plkst. 17.00, lai piedalītos restauratores Madaras Rasiņas priekšlasījumā, kā arī restaurācijas procesa demonstrēšanā. 
Pēc tam izbaudīt senās mūzikas koncertu (plkst. 18.00). Tā programmā iekļauta baroka laika populārāko komponistu - Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi mūzika, turpretī Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikas lappuses traversflautai un klavesīnam iezīmēs 18. gadsimta Latvijas teritorijai piederīgas mūzikas tradīcijas. Mūziķi: Anete Viļuma (soprāns), Maija Kļaviņa (traversflauta), Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs, asoc.prof. Māris Kupčs
Vecā Rātsnama Mansarda zāles (Burtnieku iela 4, 3.stāvs) un sienu gleznojumi būs apskatāmi ikvienam interesentam piektdien 13. septembrī no plkst. 10.00 – 17.00 ieeja no Burtnieka ielas pa renovētajām ART DECO stila kāpnēm.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Video: Viduslaiku svētki Limbažu pilskalnā 03.08.2019.


Baltijas ceļam -30

Pirms trīsdesmit gadiem – 1989.gada 23.augustā, aptuveni divi miljoni triju Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās 670 kilometrus garā cilvēku ķēdē no Viļņas līdz Tallinai lai protestētu pret Molotova – Ribentropa paktu un tam sekojušo Baltijas okupāciju. Krietna daļa šīs ķēdes gāja caur Vidzemi un vietējo ļaužu dalība tās veidošanā bija īpaši svarīga. Izteikt savu viedokli devās arī Limbažu novada ļaudis, tai skaitā ne mazāk kā četri tūkstoši toreizējā Limbažu rajona tautfrontiešu, kuru vidū īpaši pamanāmas bija ceļu remonta, mežsaimniecības un sadzīves pakalpojumu darbinieku kopas no Limbažiem. Vēl lielākā mērā kā citur Latvijā, vietējie patrioti izpildīja savu pienākumu pret Dzimteni un tās brīvību, negaidot kādu vadošu pamudinājumu, bet tikai un vienīgi pašu pārliecības vadīti. 1989.gada 23. augusta patriotiskās stājas pieredze deva limbažniekiem spēku jau rudenī Tautas Frontes konferencē pieņemt lēmumus, kuru rezultāti šodien ir Limbažu muzejs pilsētas centrā un Baumaņu Kārļa piemineklis skvērā Cēsu un Dailes ielas stūrī.    

 Foto: 1991. gada 23. augustā  "Liesmojošais Baltijas ceļš" - Limbažu rajona iedzīvotāji pie Valmieras. Ar ģitāru - Normunds Ķietis. Autors: G.Pīlāgs, Limbažu muzeja krājuma materiāls

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā

2019. gada 22.augustā Limbažu muzeja darbinieki viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā, Skolas ielā 6 un šī gada jūlijā atklātajā atvērtajā mākslas krājumā – patstāvīgajā Cēsu pilsētas un novada mākslinieku darbu ekspozīcijā, kas aplūkojama Cēsu Izstāžu nama Piebūvē, Pils laukumā 3. Liels paldies Cēsu Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģei Evitai Muceniecei par uzņemšanu un dalīšanos pieredzē.

Muzikāla pasaku izrāde "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona"

Ar Latvijas valsts atbalstu biedrība "MANTOJUMS" rīko bērnu vasaras nometni Lādezera pamatskolā. Nometnē piedalās 15 bērni no Limbažu 3. vidusskolas folkloras kopas Kamolītis un 30 bērni no latviešu diasporas kopienām 13 valstīs (Krievija, Igaunija, Turcija, Anglija, ASV, Norvēģija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Beļģija, Spānija un Francija). Nometnes laikā bērni apgūst latviešu valodu, iepazīst folkloru un kultūrvēsturiskās vērtības un iestudē muzikālu pasaku izrādi "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona", kas tiks demonstrēta 2019. gada 20. augustā Limbažu viduslaiku pilsdrupu estrādē un pilskalna teritorijā.

Sestdien 3.augustā Limbažu pilsētas svētkos Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo apmeklējums bezmaksas!


Limbažu muzejā smaržo liliju izstāde

No 18. līdz 21. jūlijam Limbažu muzejā bija skatāma liliju izstāde, kas tika veidota sadarbībā ar Liliju audzētāju biedrību „Lilium Balticum”.
Cēlas un graciozas, no baltām līdz tumši sarkanām – tās ir lilijas, vasaras karalienes, kuras krāšņi rotājās Limbažu muzeja izstādē. Dažādas formas, krāsas un smaržas – izstādē bija skatāmas vairāk nekā 60 Latvijas apstākļiem piemērotas liliju šķirnes. Īpaši iecienītas dārzos ir trompetlilijas, jo tās izceļas ar savu bagātīgo ziedēšanu un reibinošo smaržu. Latvijas selekcionāri ir izveidojuši daudz, krāšņu trompetliliju šķirņu, no kurām daļa bija aplūkojamas izstādē. 

Limbažu muzejā liliju ziedus apskatei bija sarūpējuši selekcionāri un kolekcionāri – Antra Balode no Saulkrastiem, Guntis un Ināra Granti no Daugmales, Aivars un Inta Laķi no Ogres, Andris un Ilona Krūmiņi no Blomes, Sondra Riekstiņa no Slampes, Ingrīda Grīna no Ķekavas un citi audzētāji.

Simtgades velobrauciens “Pa brīvības cīņu takām”

Šī gada 15. jūnijā notika velobrauciens no Limbažiem līdz jūras virsleitnanta Viļa Gelbes pēdējai cīņas vietai Vidrižos. Brauciens notika dienā, kurā pirms 100 gadiem 12 gadīgais Jānis Kazaks, kurš kopā ar savu saimnieku no Pociema bija izsaukts šķūtīs,  no V.Gelbes saņēmis rīkojumu ar riteni doties izlūkbraucienā pa maršrutu Limbaži-Vidriži-Bīriņi-Ragana-Murjāņi, lai uzzinātu vācu karspēka atrašanās vietu.  Mūsu maršruta galapunkts bija pēdējā V.Gelbes cīņas vieta Vidrižos, bet braucot, piedomājām par 12 gadīgā zēna uzdevumu, vajadzīgo izturību un varonību veikt uzdoto.


 .