civitatis Lemsalia
Lāmmist nin

Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži
Vecais ugunsdzēsēju depo: Torņa iela 3, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs
Otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena 10:00-17:00

Pirmdiena, svētdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti, pensionāri Eur - 0.50



Vecais ugunsdzēsēju depo

Otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena 10:00-17:00

Pirmdiena, svētdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti, pensionāri Eur - 0.50


Limbažu muzeja panorāmas skatu tornis uz ziemas sezonu slēgts!


Atvadoties no Oļega Auzera

Mēs satiekam tikai tos, kurus mums jāsatiek, tikai tad, kad tam jānotiek...
Šodien atvadāmies no Meistara - Oļega Auzera... Viņu ar gaišām domām atcerēsies daudzi Limbažu puses ļaudis - tie, kuru mājās glabājas pirmklasnieka sudraba bitītes, jaundzimušo ozollapiņas, Meistara gatavotās rotas un protams tie, kuriem bija tas gods redzēt viņa darbus, klausīties viņa stāstījumā, pazīt viņu personīgi.
Mākslinieka ieguldījums kultūrā ir ne tikai viņa mācekļi, bet arī dāvinājumi Melngalvju namam, Rīgas kuģniecības un vēstures muzejam, Šveices valsts muzejam Cīrihē un Limbažu muzejam. Reiz O. Auzers teicis: "Cilvēka augstākais mērķis ir būt par cēloni visam, bet viņa patiesā sūtība un laime ir piepildīt otra vēlēšanos!"
Mēs būtu vēlējušies redzēt arvien jaunus Meistara darbus, klausīties viņa stāstījumos, bet zvaigznēs laikam bija ierakstīts citādi... Piemiņas sveču liesmas pie Sudraba muzeja ar gaišām domām un atmiņām šodien pavadīs Oļegu Auzeru Aizsaules ceļos...

Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo būs atvērti no 16.novembra

Limbažu muzejs atsāk darbu "zaļajā režīmā". Ieeja uzrādot Covid-19 vakcinācijas/ pārslimošanas sertifikātu.
Darba laiks svētku nedēļā:
Limbažu muzejs
16., 17. un 20. novembrī no 10:00 līdz 17:00
18. novembrī no 11:00 līdz 17:00

19., 21. novembrī slēgts

Vecais ugunsdzēsēju depo
16., 17., un 20. novembrī no 10:00 līdz 17:00
18., 19., 21. novembrī slēgts.
Svētku nedēļā Limbažu muzejā būs apskatāma ceļojošā izstāde "Limbažnieki ceļā uz Latvijas neatkarību". 

18. novembrī Limbažu muzeja apmeklējums bez maksas.

Iegādājies muzeja ieejas biļeti lietotnē Mobilly

Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo ieejas biļetes turpmāk iespējams iegādāties arī izmantojot lietotni Mobilly!
Kopā ar 50 Latvijas muzejiem nodrošināsim bezkontakta maksājumus un paātrināsim biļešu pārbaudes procesu, kas šajā laikā ir nozīmīgs aspekts, rūpējoties par epidemioloģiski drošu muzeja apmeklējumu.
Projekts tapis pateicoties: Mobilly, Latvijas Muzeju biedrībai un Valsts kultūrkapitāla fondam.  
Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit: bit.ly/Muzeji_LMB_Mobilly

Limbažu novads - neatkarības stūrakmens

Tuvojoties abām lielajām novembra svētku dienām un ņemot vērā apstākļus, kādos svētkus nākas sagaidīt šogad, Limbažu muzejs vēlas dalīties ar dažām pārdomām par mūsu novada pagātni no nacionālās neatkarības skatupunkta. Turpmāk, līdz pat Neatkarības dienai, mēs publicēsim nelielus rakstus, kur mēģināsim parādīt un pierādīt, cik liela bijusi Limbažu novada nozīme Latvijas nācijas un valsts tapšanā un šī valstiskuma saglabāšanā. Šodien sākam ar nelielu ievadu. Lasiet, izsakiet savus viedokļus un sagaidiet nācijas svētku dienas ar Limbažu muzeju. Ceram, ka drīz atkal varēsim vērt muzeja durvis un aicināt jūs ienākt.

Baumaņu Kārļa pieminekļa atklāšana Limbažos 1920.gadā. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma 

Ievada rakstu "Mazliet par neatkarības pirmsākumiem" lasīt šeit...

Rakstu "Latvietis savā vaļā 1863 - 1884" lasīt šeit...

Rakstu "Divas strāvas 1885 - 1904" lasīt šeit...

Rakstu "Pasaules plašajos ceļos 1905 - 1918" lasīt šeit...

No 11.oktobra Limbažu muzejā un Vecajā ugunsdzēsēju depo ieeja uzrādot Covid-19 vakcinācijas/ pārslimošanas/ testēšanas sertifikātu


No 11. oktobra, Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo pakalpojumi klātienē būs pieejami tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Lai visā sabiedrībā ierobežotu cilvēku fizisko kontaktu skaitu un izvairītos no liekas pulcēšanās, pakalpojumus klātienē varēs saņemt un sniegt tikai epidemioloģiski drošā vidē. Tas nozīmē, ka visiem apmeklētājiem:

✅ jābūt ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai pārslimošanas faktu un personu apliecinošu dokumentu;

✅ jāvalkā pareizi uzliktas sejas maskas;

✅ jāievēro distance no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem.

Miķeļdiena pilskalnā

Šī gada 29.septembrī Limbažu pilskalnā tika svinēta Miķeļdiena. Dažādās aktivitātēs piedalījās Limbažu Valsts ģimnāzijas 1.-3.klašu skolēni un skolotāji. Svētku dalībnieki tika iepazīstināti ar Miķeļdienas tradīcijām un ticējumiem, kā arī iesaistīti dažādu uzdevumu veikšanā.

IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”


NO 2021.GADA 31.JŪLIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”.

Rīgas arhibīskapa pils Limbažos ir viena no senākajām nocietinājumu būvēm Latvijā, kuras celtniecība aizsākta jau 13.gadsimta pirmajā pusē. Arhibīskapa pils piedzīvojusi vairākus celtniecības posmus, pārbūves, kara postījumus un atjaunošanas darbus. Visnopietnākie postījumi pilij tika nodarīti sākot ar 1944.gadu, aviācijas uzlidojuma un vēlākās padomju iestāžu nevērības rezultātā.

Vairāku izrakumu laikā pils drupās atrastas liecības par tās iemītnieku dzīvi viduslaikos – dakstiņi, krāsns podiņi, muskešu un lielgabalu lodes un dažādi vienkārši sadzīves priekšmeti. Muzeja arheoloģijas kolekcija glabā ne tikai lietas, kas iegūtas pilsdrupu izpētes un izrakumu laikā, bet arī nejaušus atradumus pils teritorijā, kas bieži ir ne mazāk interesanti. Izstādes centrā būs muzeja glabātuves skapis, ko mūsu apmeklētāji drīkstēs atvērt un, apskatot atvilknītes ar krājuma priekšmetiem, iepazīties ar senajām lietām, kas palīdzēs saprast, kāda patiesībā bija arhibīskapa svītas un poļu un zviedru garnizonu karavīru dzīve Limbažu pilī pirms vairākiem gadsimtiem. 

Izstāde ”Pils un pelikāns. Arheoloģiskās liecības par dzīvi Limbažu pilskalnā” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 2.oktobrim.

IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”

NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.

Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.

3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.

Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.

Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās

Sestdien, 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažu muzeja teritorijā (Burtnieku ielā 7) norisināsies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”,  veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.

Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret Latvijas iedzīvotājiem. Partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24. teritoriālā korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara spilgtākajām epizodēm, kad 170–180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju jūrnieku vienībām 1941. gada 4./5. jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās ieņemt Limbažus. Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana.

Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām. Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā.  Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941. gada 10. jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941. gada 20. jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju.

1941. gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kas plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku.

Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Jānis Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.

Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941. gads Limbažos”, kā arī apmeklēt novadpētnieka Ulda Bērziņa un gides Ievas Leimanes sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām (sākums plkst. 15.30). Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.

Informāciju sagatavoja Uldis Neiburgs (e-pasts: uldis.neiburgs@lu.lv)

Darba laiks Līgo svētkos 2021

21.06. - 24.06. Slēgts
25.06. Piektdiena 11.00-17.00
26.06. Sestdiena 11.00-17.00
27.06. Svētdiena 11.00-17.00
Limbažu muzejā
• Izstāde “Svētku rotājumi – puzuri”. Izstādē apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos. Līdz 2021.gada 30.jūnijam
• Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20.gs. 20.gadiem”. Līdz 2021.gada beigām
• Latvijas Republikas himnas autoram veltītā ekspozīcija "Baumaņu Kārlis un viņa laiks"
Vecajā ugunsdzēsēju depo
• "Tehnisko ierīču kolekcija", Limbažu muzeja atklātais krājums
• Ekspozīcija "Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība"
Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Pilsdrupu skatu tornis, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3

Rakstu sērija: Neibādes - Saulkrastu novada rašanās un izaugsmes jautājumi

Visi ceļi ved no Limbažiem, fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Atsaucoties laikraksta "Auseklis" lūgumam, Limbažu muzeja speciālists Juris Pavlovičs ir sagatavojis 4 rakstus, kas veltīti Neibādes - Saulkrastu novada rašanās un izaugsmes jautājumiem, apskatot arī Zvejniekciema un Skultes vēsturi.

Raksti tika publicēti laikrakstā "Auseklis" šī gada aprīlī un jūnijā. Tagad piedāvājam tos lasīšanai arī Limbažu muzeja mājaslapā.

Raksts Aģes grīvas liktenis
Raksts Vieta, kur kungi mazgājas
Raksts Latvieši ienāk Jaunpeldētavā
Raksts Lielais smiltāju šķērslis

1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot


Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.
Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.
No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.

NO 2021.GADA 12.JŪNIJA LIMBAŽUMUZEJĀ BŪS APSAKATĀMA IZSTĀDE “KAULS ŠĶĒRSĀM UPEI. MĀKSLĪGIE EZERI UN LAUKUAINAVAS TRANSFORMĀCIJA NO LIVONIJAS PERIODA LĪDZ 20.GS. 20.GADIEM”

Izstādē aplūkoti vairāk kā trīsdesmit objekti - ezeri, kas lielākoties saistīti ar bijušo muižu saimnieciskajām aktivitātēm un dzirnavu uzpludinājumu izveidi Limbažu novada teritorijā. Izstādē dots ezeru izcelsmes laiks, analizēta to lokācijas izvēle un dzirnavu dambju/ aizsprostu ietekme uz novada ceļu struktūru. Skarti arī apkārtējās ainavas pārveides un tās izmaiņu jautājumi.

Šis process,  kas sākās jau no 15.gadsimta, ienesa labā nozīmē drastiskas lauku ainavas izmaiņas. Pie senākiem piemēriem, atzīmējamas - muižas Pālē, Liepupē, Ozolos u.c., kā arī mūsdienās ar pilsētas apbūvi saplūdušās Limbažu pilsmuižas struktūras. Ja apkārtnes reljefs pieļāva, mākslīgie ezeri varēja sasniegt iespaidīgus izmērus, piemēram, Ungurpilī, Bīriņos, Ķirbižos u.c. Liela daļa no dzirnavu ezeriem mūsdienās ir zuduši.

Ezeru dalīšana, slūžu ierīkošana, to uzpludināšana saistīta ar daudziem interesantiem notikumiem arī Livonijas bruņniecības vēsturē, kuru pārstāstus joprojām glabā senās muižnieku dzimtas. Piemēram nostāsts par Āsteres (Poikern) ezera dalīšanu un brāļu Koškuļu (Koszkull) sanaidošanos.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20.gs. 20.gadiem” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada beigām.

Vecais ugunsdzēsēju depo atvērts no 2021.gada 4.jūnija

Vasara pienākusi, pagātnes rūpes atkāpjas un Limbažu muzejs atkal gatavojas uzņemt viesus. Pēc senas Limbažu tradīcijas, īpaši dārgus ciemiņus vispirms sagaidīja pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju goda sardze. Tāpēc, pagājušo gadsimtu piemiņai par godu, aicinām sākt Limbažu apskati ar Veco ugunsdzēsēju depo. Nams ar torni, kas ieņem redzamu vietu pilsētas centrā, tika iesvētīts 1898.gada 15.augustā un sākotnēji dēvējās vācu mēlē par ''špricenhausu''. Depo interjers pārbūvēts 1937.gadā, ar vietējo latviešu ugunsdzēsēju darbu un līdzekļiem, un līdz nesenai pagātnei nams kalpojis Limbažu drošībai. Katrs, kas tur cieņā ugunsdzēsēju arodu un interesējas par ugunsdzēsības vēsturi, ir laipni gaidīts un lūgts apmeklēt pēc pārtraukuma atvērto Depo... 

Muzeju nakts 2021


Atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam un citu Latvijas muzeju gatavībai atzīmēt ikgadējo akciju Muzeju nakts, Limbažu muzejs 15.maija vakarā no 19.00-22.00 uzburs atmosfēru Torņa ielā un Limbažu Viduslaiku pilsdrupu teritorijā.

Birģermeistara Rota nama fasāde, Cēsu ielā 1 tiks iedzīvināta ar krāsu un gaismu. Kopējo atmosfēru papildinās fokstrota, svinga un 20.gs. 30.to gadu mūzikas skaņas no Vecā ugunsdzēsēju depo torņa.

Centra kioskā būs nopērkams Limbažu muzeja izdevums “Ulmaņlaiku Limbaži”, kas tapis gatavojot izstādi par ikdienas dzīvi trīsdesmito gadu Limbažos no dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas brīža līdz neatkarības zaudēšanai.

Pilsdrupās būs skatāma Muzeju nakts retrospekcija attēlos par Muzeju nakti Limbažos 15 gadu laikā, kā arī, atceroties senos laikus, būs nopērkami kazas piena gardumi – saldējums un kazas siers.

2021. gadā Muzeju nakts pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Eiropas akcijas Muzeju nakts norise šī gada 15. maijā plānota ar vienojošu devīzi “Robežas”. Ņemot vērā esošo situāciju, savu piedāvājumu apmeklētājiem muzeji var plānot tikai tiešsaistē vai muzeju brīvdabas teritorijās un muzeju apkārtnē.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Lieldienas gaidot

Gaidot Lieldienas piedāvājam pamācību kā izgatavot svētku rotājumu - pūpolu zaru putnu.

Atzinība Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā

Centra kiosks saņēmis atzinību Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā. Esam gandarīti ka Centra Kiosks tika izvirzīts tieši nominācijai Koka būve, jo koka ēkas vēsturiski ir viens no Limbažu vecpilsētas raksturīgākajiem vaibstiem. Ar koka Kiosku esam vēlējušies akcentēt šo Limbažu vēstures lappusi.

Izstāde "Skolas laiks"


Liela daļa no Limbažu muzeja krājuma priekšmetiem vēsta par Limbažu pilsētas un novada skolēnu ikdienu - mācībām, vaļaspriekiem un brīvo laiku pēc obligātajām nodarbībām. 2021. gadā bija plānota muzeja izstāde, kas iepazīstinātu ar skolēnu darbošanos ārpus stundu laikā, sākot ar  20.gs. 1.ceturksni līdz 20.gs. 90.gadiem. Neliels ieskats no paredzētās izstādes materiāliem būs apskatāms digitāli no 15.februāra vairāku nedēļu garumā. Katru nedēļu piedāvāsim savu tēmu par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Būsim pateicīgi, ja papildināsiet mūsu vēstījumus ar savām fotogrāfijām un stāstiem. Īpaši priecīgi būsim par krājuma papildinājumiem – skolēnu atmiņu kladēm, anketām, skolas laikā savāktajām kolekcijām un spēlēm.

No 2020.gada 8.decembra Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"

Gaidot svētkus, aicinām pamanīt visuma harmonijas un kārtības simbolisko atveidu tradicionālajos svētku rotājumos - puzuros. Saskatīt nemainīgo gara pasaules atspulgu, rast iedvesmu un risinājumus savas telpas sakralizēšanai.

Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.

Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.

Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.

Bezmaksas ekskursija "Krāmu īstā vērtība" Vecajā ugunsdzēsēju depo

Šo svētdien, 27. septembrī, kad Limbažos notiks tirgošanās svētki - "Lielais atvasaras tirgus" un Burtnieku kvartālā šīs sezonas noslēdzošais Limbažu krāmu tirgus, Limbažu muzejs piedāvā Vecajā ugunsdzēsēju depo (Torņa iela 3) bezmaksas ekskursiju "Krāmu īstā vērtība". Ekskursijas sākums plkst. 12.00.


“Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšana 2020.gada 1.augustā


2020.gada 1.augustā plkst. 9.00 Limbažu muzejs aicina uz atjaunotā “Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšanu Baumaņu Kārļa, bij. Tirgus laukuma malā, Cēsu un Torņa ielas krustojumā, iepretī TIC un Vecajam ugunsdzēsēju depo.

Objekta rekonstrukcijas projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu domes finansiālu atbalstu kā daudzfunkcionāls vides objekts kultūrvēsturisko norišu atspoguļošanai.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Pēckara gados Kiosks vairākkārtīgi mainīja savu atrašanās vietu, nepametot senā tirgus laukuma tuvumu. Kā notika šīs gandrīz 4 tonnas smagā koka būves pārvietošana nav precīzi zināms. Jau 70.gados Kiosks bija zaudējis būtisku elementu - tornīti un būtībā nonācis avārijas stāvoklī. 20. gadsimta 80.gadu izskaņā tika nolemts vēsturisko būvi vairs neremontēt, bet būvēt jaunu, tā kopiju. Kioska rekonstrukcijas projektu pēc Limbažu raj. Preses apvienības aģentūras pasūtījuma izstrādāja arhitekti A. Jekalis un I. Jekale.

Satiksmes negadījums burtiski kiosku iznīcināja. Tā korpusa, apakšējā daļa tika sadragāta, pārļaužot lielāko daļu karkasa konstrukciju.

Atjaunotā Kioska rekonstrukcijas projekts balstās uz vēsturiskā Kioska ikonogrāfiskā materiāla izpētes un 1989. gadā izstrādātā Projekta datiem. Kioska tonālais risinājums izstrādāts respektējot sākotnējās, vēsturiskās būves tonālo salikumu - tumšas plastiskās detaļas, gaišas pamatplaknes un baltam pietuvināta toņa krāsotas logu vērtnes, kā arī 1989. g. Projekta koncepciju un pilsētas vēsturiskajā apbūvē aprobētu krāsu paleti.

Kiosks uztverams arī kā atraktīvs vides Objekts. Tā apjoms ļoti organiski iekļaujas vēsturiskā centra apbūvē. Kioska oktogonālais plāns un jumta forma ir vēsturisko stilu replika ar atsauci uz pilsētas torņveida būvju barokālajiem jumtiem.

No 2020.gada 1.augusta ārtelpas vitrīnā būs apskatāms Limbažu muzeja veidotās izstādes Ulmaņlaiki Limbažos ilustratīvais materiāls un cita informācija, kas atspoguļo pilsētas kultūras dzīvi, kā arī saimnieciskās norises periodā no 1934. - 1939.gadam.

Darbu veicēji – kokapstrādes uzņēmums ALEWOOD; Skārdnieku darbi, meistars M. Maniks. Apdare un iekārtojums - Limbažu muzeja speciālisti.

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstina ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus. #TiekamiesTagad


Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Vidzemes pūra lāde - šķirsts

Latviešu zemnieks zem vācu muižnieka varas nekad nebija drošs, vai paliks savā dzīves vietā nākamgad. Tādēļ mājas inventāra pamatā bija priekšmeti, ko var salīdzinoši viegli iekraut ratos un pārvest. Vērtīgāko personisko mantu glabāšanai latvieši ap 17.gadsimtu pārņēma jūrnieku un ceļojošo zeļļu pieredzi un sāka aizstāt mantu tīnes ar lādēm. Kurzemē, kur mājas manta strikti dalījās muižas un zemnieka īpašumā, pūra lāde it kā pasargāja tās saturu no atņemšanas un tādēļ to izgatavoja greznu un rotājumiem apkaltu. Vidzemē, kur par šķirstiem dēvētās lādes sāka lietot vēlāk, 18.gadsimta beigās, tās bija vienkāršākas, drīzāk krāsotas, nekā apkaltas. Ap 1850.gadu, kad turīgākie zemnieki sajuta, ka paliks uz vietas, lādes aizstāja skapji. Šeit jūs redzat 1826.gada šķirsta pūra lādi no Limbažu novada, kas sākotnēji piederējusi vai nu mērenas rocības saimnieka vai veiksmīga kalpa ģimenei. Lādes izgatavošanas gads sakrīt ar zemnieku atbrīvošanas noslēgumu, kad tā saucamajos klaušu laikos nācās sākt pārcelties bieži, nereti ik Jurģos.

Svētku rota pilskalnā

No seniem laikiem ir pierasts, ka ik Lieldienas limbažnieki pulcējas pilskalnā un kopīgi svin dabas un cilvēka atdzimšanas svētkus. Šogad nepārvarami šķēršļi, neļauj to darīt.
Jums visiem - limbažnieki, novadnieki, Latvijas ļaudis, mēs esam sagatavojuši svētku rotu pilskalnā - putna ligzdu, kurā šķilsies olas, kas nesīs jaunu pavasari. No sirmākās senatnes pieņemts, ka ligzda ir dzīvības un lielā pirmssākuma simbols, atnākot pie tās, mēs varam novēlēt sev veselību un jaunus laikus, kuros nebūs pašreizējo grūtību. Tādēļ - visi, visi, visi, mūsu cienītie, mīļotie, dārgie ļaudis, atnāciet uz pilskalnu un atstājiet putna ligzdā rotājumu - lentīti, pūpola zaru, ziedu, krāsotu oliņu - lai kopā radītu un sagaidītu krāsaināku pavasari!

Aicinām apmeklēt Izstādi "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi! Izstāde apskatāma Limbažu muzejā līdz 31.martam.


LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.


Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Sestdien 3.augustā Limbažu pilsētas svētkos Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo apmeklējums bezmaksas!