Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži

Vecais ugunsdzēsēju depo: Torņa iela 3, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs
Otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena 10:00-17:00

Svētdiena, pirmdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50

Vecais ugunsdzēsēju depo
Piektdiena, sestdiena 10:00-17:00
Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, svētdiena SLĒGTS
Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 1.00
Skolēni, studenti Eur - 0.50

Limbažu muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo slēgts uz nenoteiktu laiku.

Jaunumi

Muzeju nakts 2021

Atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam un citu Latvijas muzeju gatavībai atzīmēt ikgadējo akciju Muzeju nakts, Limbažu muzejs 15.maija vakarā no 19.00-22.00 uzburs atmosfēru Torņa ielā un Limbažu Viduslaiku pilsdrupu teritorijā.

Birģermeistara Rota nama fasāde, Cēsu ielā 1 tiks iedzīvināta ar krāsu un gaismu. Kopējo atmosfēru papildinās fokstrota, svinga un 20.gs. 30.to gadu mūzikas skaņas no Vecā ugunsdzēsēju depo torņa.

Centra kioskā būs nopērkams Limbažu muzeja izdevums “Ulmaņlaiku Limbaži”, kas tapis gatavojot izstādi par ikdienas dzīvi trīsdesmito gadu Limbažos no dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas brīža līdz neatkarības zaudēšanai.

Pilsdrupās būs skatāma Muzeju nakts retrospekcija attēlos par Muzeju nakti Limbažos 15 gadu laikā, kā arī, atceroties senos laikus, būs nopērkami kazas piena gardumi – saldējums un kazas siers.

2021. gadā Muzeju nakts pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Eiropas akcijas Muzeju nakts norise šī gada 15. maijā plānota ar vienojošu devīzi “Robežas”. Ņemot vērā esošo situāciju, savu piedāvājumu apmeklētājiem muzeji var plānot tikai tiešsaistē vai muzeju brīvdabas teritorijās un muzeju apkārtnē.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Lieldienas gaidot

Gaidot Lieldienas piedāvājam pamācību kā izgatavot svētku rotājumu - pūpolu zaru putnu.

Atzinība Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā

Centra kiosks saņēmis atzinību Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā. Esam gandarīti ka Centra Kiosks tika izvirzīts tieši nominācijai Koka būve, jo koka ēkas vēsturiski ir viens no Limbažu vecpilsētas raksturīgākajiem vaibstiem. Ar koka Kiosku esam vēlējušies akcentēt šo Limbažu vēstures lappusi.

Izstāde "Skolas laiks"

Liela daļa no Limbažu muzeja krājuma priekšmetiem vēsta par Limbažu pilsētas un novada skolēnu ikdienu - mācībām, vaļaspriekiem un brīvo laiku pēc obligātajām nodarbībām. 2021. gadā bija plānota muzeja izstāde, kas iepazīstinātu ar skolēnu darbošanos ārpus stundu laikā, sākot ar 20.gs. 1.ceturksni līdz 20.gs. 90.gadiem. Neliels ieskats no paredzētās izstādes materiāliem būs apskatāms digitāli no 15.februāra vairāku nedēļu garumā. Katru nedēļu piedāvāsim savu tēmu par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Būsim pateicīgi, ja papildināsiet mūsu vēstījumus ar savām fotogrāfijām un stāstiem. Īpaši priecīgi būsim par krājuma papildinājumiem – skolēnu atmiņu kladēm, anketām, skolas laikā savāktajām kolekcijām un spēlēm.

Izstādes “Skolas laiks” pēdējā tēma - Rotaļas un spēles

Kopīga spēle ir lielisks prieka, draudzības un savstarpējas komunikācijas avots. Rotaļās skolēni guva lieliskas emocijas, patīkami pavadīja laiku un saliedējās klases kolektīvs.

Izstādes "Skolas laiks" 20.tēma - Kolekcionēšana

Viens no izplatītākajiem skolēnu vaļaspriekiem izsenis bijusi kolekcionēšana. Jau no 20.gs. 20.-30.gadiem bērni sāka krāt krāsainos papīriņus ar zīmējumiem, ko reizēm pārdevēji iedeva par pirkumu. 30.gados skolēni jau sāka veidot pirmās uzlīmju kolekcijas. Sākot ar 20.gs. 50.gadiem bērni sāka krāt dažādas lietas, ietekmējoties no klases biedriem vai papildinot kādu no tuvinieku esošajām kolekcijām - monētas, pastmarkas, pastkartes, vēlākos gados - telekartes, sportistu attēlus, piespraudes u.c. Viena no iespējām papildināt savu kolekciju bija savākto priekšmetu maiņa. Skolēni ar plašāko un interesantāko kolekciju bieži vien guva popularitāti vienaudžu vidū.

Izstādes "Skolas laiks" 19.tēma - Atmiņu albumi

Ar 19.gadsimtu parādījās vienkārši piemiņas ierakstu albumi, kuri skolēnu vidū Latvijā kļuva populāri sākot ar 19.gs. beigām. Pirmsākumos, greznajos, īpaši tam paredzētajos atmiņu albumos, ierakstus skolēni (visbiežāk pusaudži, jaunieši) veica latviešu, vācu, latīņu pat franču valodā. Reizēm veltījuma tekstus klases biedri, draugi, skolotāji vai vecāki papildināja ar zīmējumiem un fotogrāfijām. II pasaules kara gados un pēckara periodā bērni atmiņu klades iekārtoja vienkāršās burtnīcās, kladēs. Padomju laikā klases biedri ierakstus papildināja ne tikai ar zīmējumiem, bet arī krāsainiem izgriezumiem un uzlīmēm. 20.gs. 80.-90.gados parādās atmiņu burtnīcu vietā parādās anketu klades ar konkrētiem jautājumiem - tava mīļākā filma, krāsa, dziesma u.t.t.

Izstādes "Skolas laiks" 18.tēma - Militāri - patriotiskā audzināšana

Skolu audzēkņu gatavošana karadienestam Krievijas impērijā aizsākās 1910.gadā, kad modē nāca masu vingrošanas nodarbības. 1914.gadā ieviesa skolnieku ierindas. Vispārēja nacionālā militārā apmācība Latvijas skolās, īpaši 5. un 6.klasē, sākās ar 1926/1927. mācību gadu. Sākotnēji tā bija viena mācību stunda nedēļā, bet no 1937.gada jau divas. Mērķis – sagatavot nākamos valsts aizsargus stabilas un drošas valsts attīstībai. Padomju varas gados militārā apmācība, ko ieviesa jau 1945/1946.mācību gadā, kad vecāko klašu skolniekus gatavoja par rezerves karavīriem vēl pirms dienesta. 1962.gadā šo kārtību atcēla, bet ar 1967.gadu militārā apmācība īpaši neatšķīrās no citām mācību stundām. Pionieru organizācijā ieviestā kara spēli ''Kāvi'', kurā rotaļas veidā skolēni sacentās, parādot savas iemaņas dažādās fiziskos sagatavotības un militārās disciplīnās. Īpaša nozīme skolās bija ierindas mācībai, kuras rezultātus vērtēja ierindas skatēs, kas regulāri notika februārī par godu Padomju Armijas dienai.

Izstādes "Skolas laiks" 17.tēma – Pionieri, oktobrēni

Līdz ar Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā tika likvidētas iepriekš pastāvējušās jaunatnes organizācijas - skauti, gaidas un mazpulki. To vietā izveidoja trīs vecuma pakāpju komunistiskās audzināšanas sistēmu - Oktobrēni, pionieri un komjaunieši. Pionieros uzņēma skolnieki no 10 līdz 14 gadu vecumam. Pionieru organizācija bija dibināta, lai aizstātu skautu kustību, tādēļ saglabāja daudzas skautisma iezīmes - dziesmu vakarus pie ugunskura, kopīgas spēles, praktisku iemaņu apguve. Pionieru pulciņi starpā regulāri organizēja sacensības mācību sasniegumos, sportā un citās par padomju cilvēkam piedienīgām uzskatītās aktivitātēs. Latvijā pionieru organizāciju izveidoja 1940.gadā un tā pārtrauca darbību gadu pirms neatkarības atgūšanas.

Izstādes "Skolas laiks" 16. tēma – Mazpulki

Pirmo reizi ideju par mazpulkiem Latvijā 1910.gadā sāka izplatīt K.Ulmanis pēc atgriešanās no mācībām Amerikā. Mazpulks Latvijā dibināts 1929.gadā. Vissenāko mazpulku Limbažu novadā izveidoja Umurgas Lauksaimniecības skolā ar 9 kārtas numuru. Sevišķi strauji mazpulka kustība sāka attīstīties pēc 1934.gada, kļūstot par populārāko bērnu un jauniešu organizāciju Latvijā. 1939.gadā Vidzemē bija 310 no 1085 Latvijas mazpulkiem.

Izstādes "Skolas laiks" 15.tēma - Gaidas

Pēc skautu dibināšanas Beidens - Pouels nolēma radīt analoģiskas ievirzes organizāciju angļu meitenēm. Viņa sieva Olave 1912.gadā kļuva par pasaules Gaidu kustības vadoni. Organizācijas mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu augšanu un izglītošanos, ļaujot meitenēm apgūt dzīvē noderīgas prasmes un iemaņas, vienlaikus kļūstot par apzinīgām savas valsts un pasaules pilsonēm. Gaidu nodarbības notiek mazās grupās, atbilstoši dalībnieču interesēm, mācoties izprast dabu un cilvēku sabiedrību.

Izstādes "Skolas laiks" 14.tēma - Skauti

Skautu kustība radās 20.gs. sākumā, kad angļu ģenerālis Roberts Beiden-Pauels sapulcināja 20 zēnus, kuri nometnes apstākļos apguva dažādas izdzīvošanas mākas. Skautu darbība tiek balstīta uz pašaudzināšanas sistēmu, kuras pamatakmens ir skautu solījumi un likumi -patiess, uzticīgs tēvijai, pašaizliedzīgs un palīdzīgs, draudzīgs un iecietīgs, pieklājīgs, dabas draugs, paklausīgs, možs grūtībās, darbīgs un taupīgs, tīrs domās, vārdos un darbos. 1921.gadā tiek reģistrēta Latvijas Skautu Centrālā organizācija. Skautu organizācija Limbažos darbojās no 1932.gada līdz 1938.gadam skolotāja A.Nusberga, vēlāk M.Kļaviņa vadībā.

Izstādes "Skolas laiks" 13.tēma - Pašapkalpošanās darbi

Skolas pašapkalpošanās darbi ir bijuši obligāts latviešu skolnieku pienākums jau no pirmo skolu laikiem. Audzēkņi apkopa skolai iedalīto teritoriju, rūpējās par tīrību klasēs, palīdzēja klāt un novākt galdus skolu ēdnīcās un veica citus vajadzīgus darbus. Pirms gandrīz simts gadiem pie skolām sāka veidot izmēģinājuma lauciņus, kur varēja apgūt zemes kopšanas iemaņu pamatus. Padomju varas gados dažās skolās ierīkoja dārzus un siltumnīcas, tādā veidā skolēni papildināja kopgaldu ar pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem.

Izstādes "Skolas laiks" 12.tēma - Izejvielu vākšana

Sākot no 20.gs. piecdesmitajiem gadiem, padomju skolu audzēkņi iesaistījās makulatūras un metāllūžņu vākšanas kampaņās, klasēm savstarpēji sacenšoties. Nedaudz vēlāk sāka vākt tādas izejvielas kā čiekuri, ozolzīles, plastmasa un citi dabas materiāli un pārpalikumi. Šādā veidā skolniekiem mācīja cienīt un saudzēt dabu. Vākšanas sacensību uzvarētājus apbalvoja ar bezmaksas ekskursijām, grāmatām vai goda rakstiem.

Izstādes "Skolas laiks" 11.tēma – Talkas

Jau no 19.gadsimta beigām, kad latviešu skolas kļuva par pilnvērtīgām mācību iestādēm, audzēkņu pienākums bija uzkopt apkārtni. 20-30.gados sāka organizēt īpašas Spodrības nedēļas, kur skolnieku pienākums bija uzkopt dārzus, parkus, ceļmalas un palīdzēt apstādījumu ierīkošanā. Padomju varas laikā skolu un darbavietu teritorijas uzkopšana notika aprīlī, tā saucamās Komunistiskās sestdienas talkas laikā. Rudeņos, bet no 70.gadiem arī vasarās, skolnieki devās ravēšanas un ražas novākšanas darbos, lai aizvietotu kolhozos trūkstošo darba spēku.

Izstādes "Skolas laiks" 10.tēma – Pārgājieni

Lai iepazītos ar dzimto novadu, skolnieki devās pārgājienos ar iepriekš noteiktu mācību mērķi. Ceļojuma laikā viņi iepazinās ar ievērojamākajām vietējās dabas ainavām un celtnēm, tikās ar interesantiem cilvēkiem. Padomju varas gados pēc pārgājieniem ''Pretim zelta rudenim'', ''Baltā ziema'' vai ''Pretim pavasarim'' veidoja ilustratīvus aprakstu albumus un izstādes.

Izstādes "Skolas laiks" 9.tēma - Ekskursijas

Sākot ar 20.gs. 20.gadiem skolas programmās tika iekļautas mācību ekskursijas. Ekskursiju laikā skolēni iepazinās ar noteiktiem kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem. Padomju periodā papildus ekskursijas sāka piešķirt par īpašiem sasniegumiem - labām sekmēm mācībās, rezultātiem makulatūras vākšanā, panākumiem sportā u.c. gadījumos.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi –Sports

Skolniekus vienmēr ir interesējušas sportiskās aktivitātes. 20.gs. 20.-30.gados skolēni iesaistījās sporta pulciņu nodarbībās, kuros uzlaboja savas prasmes un iemaņas dažādos sporta veidos, kā arī gatavoja priekšnesumus skolas sarīkojumiem. Padomju periodā bērni brīvajā laikā aktīvi darbojās dažādās sporta sekcijās - vieglatlētikas, peldēšanas, airēšanas u.c.. Sākot ar 20.gs. 50.gadiem obligāta izglītības programmas prasība bija tā saucamo GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) normu kārtošana.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas turpinājums - Rokdarbi

Skolas programmas ietvaros zēniem un meitenēm tika mācītas dažādas dzīvē noderīgas mājas darbu prasmes, kuras viņi papildināja darbmācības pulciņos. Meitenes apguva šūšanu, adīšanu, tamborēšanu un ēdiena gatavošanu, bet zēni - vienkāršākās tehnisko arodu iemaņas, tai skaitā putnu būrīšu un vienkāršu mēbeļu izgatavošanu. Sevišķi veiksmīgi darinātus rokdarbus varēja aplūkot pat valsts mēroga izstādēs.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas – Pulciņi – turpinājums

Protams, ne visiem bērniem piemita muzikālie talanti, taču ar labu gribu un skolotāja pamudinājumu gandrīz katrs atrada, kā izpaust savas spējas. Ārpusstundu pulciņi varēja būt ļoti dažādi - novadpētniecības, zīmēšanas, literatūras - atkarībā no skolas novirziena un pedagogu iniciatīvas.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēmas – Pulciņi turpinājums - Mūzika

Latviešu cilvēks vienmēr gribējis dzīvot starp mūzikas un iemīļoto dziesmu skaņām. Neatkarīgi no laikmeta, varas un valsts valodas, skolēni dziedājuši koros, piedalījušies ansambļos un mācījušies spēlēt dažādus mūzikas instrumentus.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi - turpinājums

Pašdarbības teātris bija varbūt pat galvenais pēcstundu nodarbību veids jau 19.gadsimta vācu skolās un latviešu izglītības iestādes to pārņēma. Piedaloties izrādē, skolniekiem bija iespēja iepriecināt savus vecākus, kas atnāca to noskatīties. Daļa no priekšnesumiem bija audzēkņu iestudētas dejas. Mainoties laikiem, mainījās lugu saturs, taču skolas izrādes neaizliedza neviena no varām. Padomju periodā skolu teātra un deju pulciņiem bija uzlikts papildu pienākums sacensties par labākā priekšnesuma organizētāju vai talantīgākā kolektīva goda nosaukumu savā rajonā vai pat republikā.

Izstādes "Skolas laiks" 8. tēma – Pulciņi

Skolnieku pulciņi bija daļa no skolu ikdienas jau kopš Pirmās Atmodas 19.gadsimta 60 - 80.gados. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijas skolās svarīgu vietu ieņem tā saucamie Cerību pulciņi, kas centās apvienot jaunatni cīņā pret alkohola un citu pārmērību lietošanu. Tie veicināja veselīgas dzīves tradīcijas, organizēja prāta un fiziskās pilnveidošanas nodarbības. Līdzīgā veidā darbojās arī Sarkanā krusta pulciņi, kas aicināja skolniekus piedalīties brīvprātīgajā darbā, apgūt noderīgas prasmes un iesaistīties tautas veselības uzlabošanas pasākumos.

Izstādes "Skolas laiks" 7. tēma - Ziedojumu vākšana

No 20.gadsimta sākuma skolnieki tika mudināti iesaistīties dažādās ziedojumu vākšanas kampaņās. Īpaši aktīvi ziedojumus vāca 1920.-1930.gados, lai pabalstītu tuberkulozes apkarošanu (tā saucamā Baltās puķes diena), Sarkano krustu, Vides aizsardzības fondu un citus derīgus pasākumus. Baltās puķes dienā katrs tautas veselībai savu artavu devušais ziedotājs saņēma svaigi plūktu ziedu vai pašdarinātu nozīmīti, ko piesprauda pie apģērba vai izlika redzamā vietā.

Izstādes "Skolas laiks" 6.tēma – Mežu dienas

Sākot ar 1928.gadu Latvijas Republikā katru pavasari tikušas rīkotas Mežu dienas - īpaši pasākumi, kuru ietvaros stādīti koki un krūmi, kā arī organizētas lekcijas un ekskursijas. Pedagogu uzraudzībā šajos darbos aktīvi iesaistījās arī skolu jaunatne, kas parasti strādāja pie parku, sabiedrisko vietu un mežu jaunaudžu stādīšanas. Kopjot savas pilsētas un skolas apkārtni, audzēkņi mācījās turēt godā dzīvo dabu un saprast tās skaistumu.

Izstādes "Skolas laiks" 5. tēma- Pavasara tradīcijas

Pienākot pavasarim, bija ko darīt gan skolas meitenēm, gan zēniem. Pirms gandrīz simts gadiem meitenes Māras dienas rītā (25.martā) kopā ar skolotājām devās uz kādu no tuvākajiem avotiņiem, kur atbilstoši ticējumam mazgāja mutes, lai būtu skaistas vēl ilgus gadus. Ticējums varēja piepildīties tikai tad, ja uz avotiņu gāja klusējot. Zēni, kuri šai gājienā sekoja meitenēm, parasti centās tās sasmīdināt. Neatņemama pavasara gaidīšanas tradīcija bija putnu būrīšu gatavošana, kurus skolēni novietoja gan skolas, gan savu māju apkārtnē.

Izstādes "Skolas laiks" 4. tēma - Svētki

Dažādajiem skolu svētkiem bija savs laiks un atšķirīgi iemesli. Ar svinībām atzīmēja mācību sākumu un noslēgumu, īpaši rīkotās izstādēs un koncertos vecāki varēja iepazīties ar savu bērnu sasniegumiem un skola, kam šādi pasākumi padevās vislabāk novadā, guva papildus cieņu un prestižu. Bieži mācību gada beigās vairākas skolas apvienoja spēkus, lai organizētu Bērnu svētkus, kuru nosaukums un veidols laika gaitā stipri mainījās, taču jaunatnes radošais prieks vienmēr atrada kā izlauzties caur pieaugušo izliktajiem lozungiem.

Izstāde “Skolas laiks” 3.tēma - Gājieni

Visos laikos un pie visām varām svinīgas parādes vai gājieni demonstrēja patriotismu, pilsonisko kopību un atbalstu pastāvošajai iekārtai. Bija paredzēts, ka pārdzīvotie iespaidi paliks skolnieku atmiņā vēl ilgi pēc pasākuma noslēguma. Skolu jaunatne soļoja cauri pilsētai kā vienots kolektīvs, apliecinot ticību gaišākai nākotnei un gatavību strādāt, lai to uzceltu.

Izstāde “Skolas laiks”  2.tēma - Skolēnu darbu izstādes

Nozīmīgi notikumi skolas dzīvē bija regulāri rīkotās izstādes, kur katrs audzēknis varēja izrādīt savas mākslinieciskās prasmes un talantus. Stundu laikā un pēcpusdienas pulciņos bērni zīmēja, darināja rokdarbus, virpoja un izgrieza koka priekšmetus, mācījās konservēt, pina grozus un apguva daudzas citas noderīgas iemaņas. Par šo darbu rezultātiem priecājās ne tikai paši skolnieki un viņu skolotāji, bet arī vecāki, kam bērni pasniedza izgatavotās lietas kā svētku dāvanas.

Izstāde "Skolas laiks" 1.tēma - Pasākumi

Skolas gaitas vienmēr bijušas bagātas ar jauniem iespaidiem, jautriem notikumiem, pieredzes gūšanu un godā turētām tradīcijām. Skolas bērni ne tikai apguva uzdoto, bet arī pulcējās, spēlējās un mācījās sadzīvot ar citiem. Laiki mainījās, varas nāca un gāja, bet skolnieki turpināja dziedāt, dejot, spēlēt teātri un sportot. Dažas reizes gadā viņu talantus varēja novērtēt arī uz skolas vai pilsētas pasākumiem atnākušie skatītāji. Pirmās republikas laikā īpašā godā turēja gadskārtējos pateicības dievkalpojumus luterāņu baznīcā, kur skolu audzēkņi uzstājās ar iepriekš gatavotiem priekšnesumiem.

No 2020.gada 8.decembra Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"

Gaidot svētkus, aicinām pamanīt visuma harmonijas un kārtības simbolisko atveidu tradicionālajos svētku rotājumos - puzuros. Saskatīt nemainīgo gara pasaules atspulgu, rast iedvesmu un risinājumus savas telpas sakralizēšanai.

Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.

Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.

Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.

Bezmaksas ekskursija "Krāmu īstā vērtība" Vecajā ugunsdzēsēju depo

Šo svētdien, 27. septembrī, kad Limbažos notiks tirgošanās svētki - "Lielais atvasaras tirgus" un Burtnieku kvartālā šīs sezonas noslēdzošais Limbažu krāmu tirgus, Limbažu muzejs piedāvā Vecajā ugunsdzēsēju depo (Torņa iela 3) bezmaksas ekskursiju "Krāmu īstā vērtība". Ekskursijas sākums plkst. 12.00.

“Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšana 2020.gada 1.augustā

2020.gada 1.augustā plkst. 9.00 Limbažu muzejs aicina uz atjaunotā “Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšanu Baumaņu Kārļa, bij. Tirgus laukuma malā, Cēsu un Torņa ielas krustojumā, iepretī TIC un Vecajam ugunsdzēsēju depo.

Objekta rekonstrukcijas projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu domes finansiālu atbalstu kā daudzfunkcionāls vides objekts kultūrvēsturisko norišu atspoguļošanai.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Pēckara gados Kiosks vairākkārtīgi mainīja savu atrašanās vietu, nepametot senā tirgus laukuma tuvumu. Kā notika šīs gandrīz 4 tonnas smagā koka būves pārvietošana nav precīzi zināms. Jau 70.gados Kiosks bija zaudējis būtisku elementu - tornīti un būtībā nonācis avārijas stāvoklī. 20. gadsimta 80.gadu izskaņā tika nolemts vēsturisko būvi vairs neremontēt, bet būvēt jaunu, tā kopiju. Kioska rekonstrukcijas projektu pēc Limbažu raj. Preses apvienības aģentūras pasūtījuma izstrādāja arhitekti A. Jekalis un I. Jekale.

Satiksmes negadījums burtiski kiosku iznīcināja. Tā korpusa, apakšējā daļa tika sadragāta, pārļaužot lielāko daļu karkasa konstrukciju.

Atjaunotā Kioska rekonstrukcijas projekts balstās uz vēsturiskā Kioska ikonogrāfiskā materiāla izpētes un 1989. gadā izstrādātā Projekta datiem. Kioska tonālais risinājums izstrādāts respektējot sākotnējās, vēsturiskās būves tonālo salikumu - tumšas plastiskās detaļas, gaišas pamatplaknes un baltam pietuvināta toņa krāsotas logu vērtnes, kā arī 1989. g. Projekta koncepciju un pilsētas vēsturiskajā apbūvē aprobētu krāsu paleti.

Kiosks uztverams arī kā atraktīvs vides Objekts. Tā apjoms ļoti organiski iekļaujas vēsturiskā centra apbūvē. Kioska oktogonālais plāns un jumta forma ir vēsturisko stilu replika ar atsauci uz pilsētas torņveida būvju barokālajiem jumtiem.

No 2020.gada 1.augusta ārtelpas vitrīnā būs apskatāms Limbažu muzeja veidotās izstādes Ulmaņlaiki Limbažos ilustratīvais materiāls un cita informācija, kas atspoguļo pilsētas kultūras dzīvi, kā arī saimnieciskās norises periodā no 1934. - 1939.gadam.

Darbu veicēji – kokapstrādes uzņēmums ALEWOOD; Skārdnieku darbi, meistars M. Maniks. Apdare un iekārtojums - Limbažu muzeja speciālisti.

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstina ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus. #TiekamiesTagad

Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Vidzemes pūra lāde - šķirsts

Latviešu zemnieks zem vācu muižnieka varas nekad nebija drošs, vai paliks savā dzīves vietā nākamgad. Tādēļ mājas inventāra pamatā bija priekšmeti, ko var salīdzinoši viegli iekraut ratos un pārvest. Vērtīgāko personisko mantu glabāšanai latvieši ap 17.gadsimtu pārņēma jūrnieku un ceļojošo zeļļu pieredzi un sāka aizstāt mantu tīnes ar lādēm. Kurzemē, kur mājas manta strikti dalījās muižas un zemnieka īpašumā, pūra lāde it kā pasargāja tās saturu no atņemšanas un tādēļ to izgatavoja greznu un rotājumiem apkaltu. Vidzemē, kur par šķirstiem dēvētās lādes sāka lietot vēlāk, 18.gadsimta beigās, tās bija vienkāršākas, drīzāk krāsotas, nekā apkaltas. Ap 1850.gadu, kad turīgākie zemnieki sajuta, ka paliks uz vietas, lādes aizstāja skapji. Šeit jūs redzat 1826.gada šķirsta pūra lādi no Limbažu novada, kas sākotnēji piederējusi vai nu mērenas rocības saimnieka vai veiksmīga kalpa ģimenei. Lādes izgatavošanas gads sakrīt ar zemnieku atbrīvošanas noslēgumu, kad tā saucamajos klaušu laikos nācās sākt pārcelties bieži, nereti ik Jurģos.

Svētku rota pilskalnā

No seniem laikiem ir pierasts, ka ik Lieldienas limbažnieki pulcējas pilskalnā un kopīgi svin dabas un cilvēka atdzimšanas svētkus. Šogad nepārvarami šķēršļi, neļauj to darīt.
Jums visiem - limbažnieki, novadnieki, Latvijas ļaudis, mēs esam sagatavojuši svētku rotu pilskalnā - putna ligzdu, kurā šķilsies olas, kas nesīs jaunu pavasari. No sirmākās senatnes pieņemts, ka ligzda ir dzīvības un lielā pirmssākuma simbols, atnākot pie tās, mēs varam novēlēt sev veselību un jaunus laikus, kuros nebūs pašreizējo grūtību. Tādēļ - visi, visi, visi, mūsu cienītie, mīļotie, dārgie ļaudis, atnāciet uz pilskalnu un atstājiet putna ligzdā rotājumu - lentīti, pūpola zaru, ziedu, krāsotu oliņu - lai kopā radītu un sagaidītu krāsaināku pavasari!

Aicinām apmeklēt Izstādi "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi! Izstāde apskatāma Limbažu muzejā līdz 31.martam.

LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.

Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Sestdien 3.augustā Limbažu pilsētas svētkos Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo apmeklējums bezmaksas!