civitatis Lemsaliae
Lāmmist nin

Limbažu muzeja, Vecā ugunsdzēsēju depo un Limbažu viduslaiku pils skatu torņa darba laiks svētkos:


22.jūnijā   11:00 - 16:00
23. un 24.jūnijā - slēgts

Kontakti

Limbažu muzejs: Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 28682410
E-pasts: limbazu.muzejs@limbazunovads.lv

Vecais ugunsdzēsēju depo:
Torņa iela 3, Limbaži
Tālrunis: (+371) 26615142
E-pasts: limbazu.muzejs@limbazunovads.lv


Pilsdrupu skatu tornis:

Trešdiena, ceturtdiena, piektdiena 10:00-18:00

Sestdiena, svētdiena 11:00-17:00
Pirmdiena, otrdiena SLĒGTS

Ieejas maksa Eur - 0.30

Darba laiks un cenas

Limbažu muzejs

Trešdiena, ceturtdiena, piektdiena 10:00-18:00

Sestdiena, svētdiena 11:00-17:00
Pirmdiena, otrdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 2.00
Skolēni, studenti, pensionāri Eur - 1.00



Vecais ugunsdzēsēju depo

Trešdiena, ceturtdiena, piektdiena 10:00-18:00

Sestdiena, svētdiena 11:00-17:00
Pirmdiena, otrdiena SLĒGTS

Citā laikā, ar iepriekšēju pieteikšanos!

Pieaugušais Eur - 2.00
Skolēni, studenti, pensionāri Eur - 1.00

Izstāde “Katram sava zvaigzne!” – Sievietes no 19.gs. beigām Limbažu novadā – septiņi dzīves stāsti


Limbažu muzejā no 2024.gada 22.februāra līdz 2024.gada rudenim būs apskatāma izstāde “Katram sava zvaigzne!”. Izstāde vēstīs par sievietēm Limbažu novadā, sākot ar 19.gadsimta beigām. Varēsiet iepazīties ar septiņiem neparastu sieviešu dzīves stāstiem, ieteikumiem par sevis attīstīšanu un bērnu audzināšanu, kas rakstīti vairāk kā pirms 100 gadiem, tomēr aktuāli vēl mūsdienās. Apmeklētājiem būs iespēja redzēt arī pasaulslavenās Karla Faberžē darbnīcas juvelierizstrādājumu - apbalvojumu, ko I pasaules kara laikā pasniedza Krievijas Sarkanā krusta žēlsirdīgajām māsām.

Izstādes atklāšana 2024.gada 22.februārī plkst.16.00 Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos.

Izstādes norises laiks no 2024.gada 22.februāra līdz 2024.gada rudenim.

Teātra spēlēšana


Aicinām iepazīt teātra spēlēšanas prieku Limbažos un apkārtnē 20. gs. sākumā!

Lieli un mazi, pieredzējuši un jauni lomu izpildītāji darbojās Saviesīgās biedrības teātrī, piedalījās apkārtnes visdažādāko biedrību un skolu dramatiskajos uzvedumos. Tapušas vērienīgas izrādes, satriecoši tēli, drosmīgi uzvedumi. Limbažu muzeja ārtelpas vitrīnā – KIOSKĀ gaida pasaku varoņi no skatuves un iedvesma iejusties kādā tēlā. Ticiet vai neticiet! Plinte ir gluži īsta, pulkstenis iet un tu vari būt Rūķis vai Spāre. Un ne tikai pasakās Ezis ir cilvēka augumā!

Kioska ekspozīcijas un digitālas izstādes tapšanā izmantoti Limbažu muzeja un Ausekļa Limbažu teātra materiāli.




Izdevums "Limbaži birģermeistara Heinriha Krūzes laikos, 1879 - 1892"


Heinriha Krūzes laiki Limbažos

Mēs atveram jau trešo izstādi no cikla, kas aptvers Limbažu pilsētas vēsturi pēdējos divsimt gados. Iepriekš stāstījām par Limbažiem Ulmaņa un Brežņeva laikos, šoreiz ieskatāmies krietni senākā 130 - 140 gadu pagātnē, kad beidzot noslēdzās vācu aristokrātu kundzības laiki Baltijā. Līdz tam nomaļajos Limbažos pēkšņi ielauzās lielās pasaules saimnieciskās un politiskās vētras. Pilsēta ieguva vēlētu pašvaldību un beidzot tapa neatkarīga no Rīgas, taču gandrīz tūlīt bija spiesta pāriet uz krievu valodu pierastās vācu lietvedības vietā. Sabiedrisko dzīvi pārņēma trīs ietekmīgas biedrības, amatniecības vietā par noteicošo kļuva rūpniecība. Tikai trīspadsmit gados Limbaži mainījās tik vērienīgi, ka šo laiku izlaidis ceļotājs 1892.gadā ar pūlēm atpazītu 1879.gada pilsētu. Šis stāsts ir tikai papildinājums izstādei - mēs aicinām jūs atnākt uz Limbažu muzeju pēc tā izlasīšanas, lai apskatītu eksponātus, kas rādīs jums laikmeta ainu un ļaus labāk saprast, uz kādiem pamatiem stāv mūsdienu Limbaži.

Lasīt tālāk...

Izstāde ''Limbaži birģermeistara Heinriha Krūzes laikos, 1879 - 1892'' Limbažu muzejā

Limbažu muzejs ir priecīgs paziņot novadniekiem un visiem Latvijas vēstures izzinātājiem, ka esam sagatavojuši jau trešo izstādi no mūsu lielā projekta ''Limbažu laiki'' – izstādi ''Limbaži birģermeistara Heinriha Krūzes laikos, 1879 - 1892''.

Aptiekārs Krūze ieradās Limbažos no Valmieras un jau pēc dažiem gadiem kļuva par pilsētas galvu, paliekot šai amatā trīspadsmit gadus. Limbažiem tas bija neticami strauju pārveidojumu laiks ar mūra namiem pilsētas centrā, jaunuzcelto Tīla fabriku, latviešu Saviesīgās biedrības dibināšanu un visu iestāžu un skolu reformu. Lai uzzinātu, kā limbažnieki pamanījās neapjukt pārmaiņu priekšā un prata tikt pie lielākas turības un patstāvības arī juku laikos, aicinām apmeklēt Limbažu muzeju.

Izstādes ietvaros Limbažu muzejs piedāvās muzejpedagoģisko programmu skolēniem “Limbaži. Kārtu sabiedrība un politiskie procesi 1879.-1892.”

Izstādes atvēršana 2023.gada 29.novembrī plkst.16.00 Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos.

Izstādes norises laiks no 2023.gada 29.novembra līdz 2024.gada maijam.

Muzejpedagoģiskā programma skolēniem “Limbaži. Kārtu sabiedrība un politiskie procesi 1879.-1892.”

No 2023. gada 29. novembra līdz 2024.gada maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde ”Limbaži birģermeistara Krūzes laikā. 1879 - 1892”. Šīs izstādes ietvaros Limbažu muzejs piedāvā muzejpedagoģisko programmu skolēniem.


Tēma: Pārvaldes un sabiedrības procesi Limbažos 1879.-1892.
Mērķis:
Sniegt zināšanas par 1.pašvaldību vēlēšanu norisi Limbažos. Ļaut izprast Krievijas impērijas politisko procesu ietekmi uz notikumiem Limbažos konkrētajā laika posmā.
Mērķauditorija:
3.-8. klase
Nodarbības plāns:
·Ievads (5 min.) -
iepazīšanās
·Teorētiskā un praktiskā nodarbības daļa (35 min.) -
iepazīšanās ar izstādi un faktiem: sabiedrības kārtas; vēlēšanas; skolu reforma; biedrības.
Dalībnieki izspēlē vēlēšanu norisi, tiek apspriesta kārtu sabiedrība; iepazīstas ar trim galvenajām biedrībām, kuras šajā laikā darbojas Limbažos.  Programma tiek pielāgota, katrai klašu grupai (3.-5.klase, 6.-8.klase)


Grupas lielums: 
līdz 20 skolēniem
Nodarbības ilgums:
40 min.
Nodarbības vieta: 
Burtnieku iela 7, Limbažu muzejs
Darba formas:
grupu darbs
Programmas cena:
Viena persona - 0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: laila.krastina@limbazunovads.lv vai zvanīt pa tālr.: 26615142
Darba un programmas realizācijas laiki: otrdiena – piektdiena 10.00 – 17.00

Latvijas valsts svētku nedēļā Limbažu muzejā notiks Valodas tematiskā darbnīca un tikšanās ar tautas mūzikas instrumentu restauratoru, meistaru un muzikantu Valteru Reiznieku

Latvijas Nacionālā kultūras centra Latvijas nemateriālā mantojuma vērtību izstādes “Saimes galds“ ietvaros, aicinām piedalīties divos pasākumos muzejā, kas saistāmi ar Limbažu apvidus nemateriālajām vērtībām – limbažnieku izrunu un tautas mūzikas instrumentu – cītaru un ermoņiku izgatavošanu un spēlēšanu.

16.novembrī plkst. 16.00 aicinām Limbažu, Limbažu novada patriotus, piedalīties Valodas tematiskajā darbnīcā.
Novembris ir īpašs mēnesis ikvienam, kam rūp Latvija un latviešu valoda, tāpēc šajā laikā īpaši aicinām cildināt bagātību, kas slēpjas novadu valodā. Valodas tematiskajā darbnīcā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anete Ozola ne tikai stāstīs, bet arī mācīs, kā pareizi vākt apvidvārdus un vietvārdus un tos reģistrēt pētnieku un nākamo paaudžu labā. Lai to parādītu, pētnieces demonstrēs pašu vāktos vārdu krājumus, bet arī dalībnieki ir aicināti atrast un atvest uz darbnīcu kādu apvidvārdu, vietvārdu vai vietas stāstu.
Ievadot Valodas darbnīcas darbu, aicināsim mūsu novada pētnieci Rasmu Noriņu dalīties ar stāstījumu par Limbažu puses vietvārdiem prezentācijā “Vietvārdi kā mūsu bagātība”.

17.novembrī plkst. 15.00 aicinām uz tikšanos ar tautas mūzikas instrumentu restauratoru, meistaru un muzikantu Valteru Reiznieku, kuram šogad piešķirta Latvijas Nacionālā kultūras centra Izcilības balva. Klausīsimies viņa stāstījumu par cītarām un ermoņikām, to dažādību. Priekšlasījumu bagātinās instrumentu dzīvais skanējums meistara izpildījumā.

2023.gads visā Eiropā tiek atzīmēts kā nemateriālā kultūras mantojuma gads, kā arī šogad aprit 20 gadi, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kurai Latvija pievienojās 2005. g. 14. janvārī.

Izstāde “Saimes galds” būs apskatāma līdz 2023.gada 18.novembrim.

Pasākumi notiek Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos, dalība pasākumos bez maksas.
Sīkāka informācija: tālr.: 28682410, e-pasts: limbazu.muzejs@limbazunovads.lv

Grāmatas ''Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture, 1867 - 1903'' atvēršanas svētki Vecajā ugunsdzēsēju depo


Izdevniecība ''Sava grāmata'' tikko laidusi klajā Limbažu muzeja vēsturnieka Jura Pavloviča grāmatu ''Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture, 1867 - 1903''. Visus, kam interesē Limbažu un brīvprātīgās ugunsdzēsības pagātne, laipni aicinām uz grāmatas atvēršanas svētkiem 2023.gada 2.novembrī plkst.16.00 Vecajā ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3, Limbažos.

Pasākuma laikā būs iespēja izkalt 1892.gada Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25.gadadienas svētkos izlaistās piemiņas medaļas replikas. Ceram, ka līdz ar pārējām pagātnes liecībām tas palīdzēs atsaukt atmiņā vienu no Limbažu ugunsdzēsības ''zvaigžņu stundām''.

Līdz ar rudens sākumu ir noslēgusies Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vecā ugunsdzēsēju depo ekspozīcijas renovācijas projekta īstenošana. Apmeklētājiem tagad pieejams tās rezultāts - ekspozīcija ''Vaktstornis. Špricenhauss. Depo. Limbažu ugunsdzēsēji kopš 1867.gada''.

Attēls: izdevniecība "Sava grāmata"

Izstāde "Zudušie amati" no 28.jūnija Limbažu muzeja Mazajā zālē


Limbaži pirmo Dziesmu svētku gadā

Attēls: Aleksandrs Tīls (sēžot pie galda) ar savas fabrikas strādnieku kori mūža noslēgumā, LžNM 20041

Kopš pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem pagājuši jau 150 gadi. Par lielo dienu un Limbažu novada dalību Vidzemes dziedāšanas tradīciju veidošanā stāsta izstāde “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā”, kas pašlaik apskatāma Limbažu muzejā. Tāpēc šoreiz jūsu uzmanībai tiek piedāvāts stāsts par Limbažu pilsētas un pagasta ikdienas gaitām pirms pusotra gadsimta. Lasiet un neklausiet stāstiem, ka vecajos Limbažos nekad nekas nenotika.

Lasīt tālāk...

 Perpetuum mobiles. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve

Ekspozīcija ataino Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanos 13.-15.gs.; ilustrē saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu; demonstrē industrializācijas un globalizācijas izpausmes Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā. Limbažu muzeja jaunā pamatekspozīcija izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs, aizņemot kopējo platību 56,8 m².
Katrā no 3 ekspozīcijas zālēm izvietotas vairākas apskatāmās tēmas, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā.
Ekspozīcijas izklāsta pamatā ir dinamika visos šī termina veidos un izpausmēs. Akcentējot kustīgus modeļus katrā no ekspozīcijas zālēm, apmeklētāji iepazīstas ar vēsturiskā laika jēdzienu un izjūt vēsturi kā plūsmu, gūstot pamata izpratni par notikumu kontinuitāti un hronoloģisko secību. Šādi tiek izskaidrota ekspozīcijas pamata ideja - Limbažu novada pakāpeniska attīstība pēdējo 800 gadu laikā un šī procesa vairāki posmi.
Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot kustībā vai dinamiskā situācijā tādas formas un priekšmetus kā rats, dzirnakmens, dzirnavu rats, pulksteņa zobrats, vēja roze u.c.. Tādējādi ekspozīcija kļūst par vairāku aktivitāšu zonu secīgu virkni, kur katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.

Izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšana


Baumaņu Kārļa 188 dzimšanas dienā, 2023.gada 11.maijā plkst. 16:18, aicinām uz izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšanu Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7.

Limbažu muzejā rekonstruēta ekspozīcija “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, izveidojot Dziesmu svētkiem veltītu izstādi, kas iekļauj vairākas savstarpēji saistītas tēmas - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi Limbažu novadā un pirmo aktīvāko novada koru darbība, Baumaņu Kārļa sasaiste ar Dziesmu svētku rīkošanu, repertuāra atlasi un citām aktivitātēm, kā arī ieskicēti Baumaņu Kārļa dzīves mazāk zināmie fakti un publiskā tēla atspoguļojums. Baumaņu Kārlis uzģērba laikmetu kā uzvalku.

Izstādes vizuālais ietvars - stilizēts 19. gs. II puses jeb eklektikas perioda interjers, ko var sasaistīt gan ar Baumaņu Kārļa Pēterburgas apartamentiem, gan turīga limbažnieka īres nama dzīvokli. Interjera lielākā mēbele, Baumaņu Kārļa sievas baroneses Marijas fon Vites ģimenes liecība - bufete no Sāruma muižas.

Sestdien, 13.maijā Eiropas muzeju nakts!


Muzeju nakts programma 2023 Limbažos. Proti. Dari. Radi.

Programma PDF formātā šeit...


Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, 19.00-24.00
• 19.00 izstādes “Rakstraudzis šodienai” atklāšana
• 19.30 izstādes “Rakstraudzis šodienai” kuratores A.Brikmanes stāstījums par amatnieku ceļiem
• 20.00 izstādē “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” pie klavierēm muzicē Limbažu Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Gunta Siliņa
• 20.30 G.Pleša stāstījums par Baumaņu Kārļa lomu Dziesmu svētkos
• 21.00 izstādē “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” pie klavierēm muzicē Limbažu Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Gunta Siliņa
• 21.30 izstādes “Rakstraudzis šodienai” kuratores A.Brikmanes stāstījums par amatnieku ceļiem
• 22.00 vēsturnieka J.Pavloviča stāstījums “Baumaņu Kārlis un mode”
• 19.30-22.30 praktiskā darbošanās izstādē “Iniciāļi un monogrammas”. Izmēģini roku savas monogrammas izveidē dažādos paņēmienos
• Vietējo amatnieku mūžīgā izstāde pilsētvidē


Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, 19.00-24.00
• Virtuālā izstāde “Ko lasīja ugunsdzēsēju brandmajors”
• Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”
• Limbažu muzeja tehnisko ierīču kolekcija
• Atmini krustvārdu mīklu “Tehniskās lietas”


Limbažu Viduslaiku pils teritorija, 19.00-23.00
• 19.30 Improvizācijas par bīskapu Albertu, Improvizācijas leļļu teātra studija "ILze"
• 20.30 Improvizācijas par bīskapu Albertu, Improvizācijas leļļu teātra studija "ILze"
• Sejiņu apgleznošana, Arhibīskapa apartamenti
• 20.00-22.00 Meistarklase ar izmēģināšanu “Cirvis un viņa kāts”
• 20.00-22.00 Sveču liešanas meistarklase. Ja ir, ņem līdzi nevajadzīgus sveču galus!
• 20.00-22.00 Kalēja darbnīca, www.smede.lv
• 22.00-23.00 muzicēs tautas muzikantu kopa “Ziemeļmala”
• Zāļu tēja pie ugunskura

• Gogelmogels saldējums  


Centra kiosks, Cēsu iela 1, 19.00-24.00
• Ekspozīcija “Diena, kas gadu baro”
• Sēklu apmaiņas punkts. Ņem līdzi savējās un atrodi tīkamās!


Limbažu Mūzikas un mākslas skola, Parka iela 16, Limbaži, 19.00-21.00
• "Kad mūzas satiekas vakara vīzijās":
I daļa "Krēslas stundā" no pl.19.00-20.00
II daļa "Sikspārņa balle" no pl.20.00-21.00


Limbažu senais “Filcītis”, Mūru iela 21, Limbaži, 19.00-24.00
• 19.00 Vilnas rokdarbu kopas darbu izstāde
• 19.00 Filcēšanas radošā darbnīca. Vilnas velšanas paņēmieni sausajā filcēšanas tehnikā


Muzeju nakts noslēgums
• 24.00 noliksim svecītes pie Baumaņu Kārļa pieminekļa, godinot Baumaņu Kārli 188 dzimšanas dienā! Aicinām pievienoties visus muzeju nakts dalībniekus un organizatorus.

Jauns pētījums Latvijas 20.gadsimta vēsturē


Limbažu muzejam ir prieks pavēstīt lasītājiem, ka pēc daudzu gadu darba Latvijas Universitātes apgādā beidzot iznācis fundamentālā izdevuma ''20.gadsimta Latvijas vēsture'' III. sējums, kurš aptver laika posmu no 1940. līdz 1945.gadam. Trīs grāmatas nodaļas, kas veltītas karadarbībai 1941. un 1944/45.gadā un Latvijas kultūrai šai laikmetā, sagatavojis Limbažu muzeja vēsturnieks Juris Pavlovičs. Tuvākajā laikā iznāks divdesmit pēckara gadiem veltītais IV. sējums, kura uzrakstīšanā arī piedalījies Pavlovičs. Novada ļaudis, kam interesē vēsture, ir laipni aicināti meklēt abas grāmatas Universitātes apgāda veikalā mājas lapā. Pašlaik šis izdevums ir jaunākais un nopietnākais pētījumu un viedokļu apkopojums par Latvijas ne tik seno pagātni un saglabās savu nozīmi arī tuvākajā nākotnē.

Papīra rotājumi

19.gs. II pusē visā Eiropā modē nāca rotājumi no papīra. Tie aizvietoja vai atdarināja senākos, dabas materiālu svētku rotājumus. Izplatītākie motīvi bijušas rozetes un palmetes, kā arī vītnes.
Izmantojiet otrreizēji papīru un nevajadzīgus izdevumus! Lieliski noderēs visi krāsainie papīri ar sīku apdruku, arī dāvanu saiņošanas papīri. Var tonēt ar akvareļkrāsām.
Telpiska zvaigzne
1-1
Izvēlieties stingru, ne pārāk biezu papīru. Lai zvaigzne padotos kupla - labākā būs proporcija augstumam un platumam 1:6. Salociet papīru zigzagā visā garumā.
1-2
Izgrieziet staru galus un rotājumus visām papīra kārtām uzreiz. Lai nenovirzītos no ieceres ir parocīgi fiksēt locījumus ar veļas knaģi.
1-3
Zvaigznes vidusdaļā izveriet stipru pavedienu cauri visām kārtām. Noderēs lāpāmadata, caurumiņus var iepriekš izveidot ar īlenu.
1-4
Atveriet brīvos staru galus pusaplī. Pavediena galus sasieniet mezglā. Ieteicams pavedienu atstāt katru savā pusē aplim – zvaigzne pakarot saglabās līdzsvaru. Salīmējiet pirmo un pēdējo locījuma malu izveidojot pilnu apli.
Brīnums gatavs!

11.novembrī plkst. 16.00 jautājumu un atbilžu vakars "Tūkstotis gadu Ukrainas vēstures"



Muzejpedagoģiskā programma "Tehniskās lietas"


Piedāvājam jaunu muzejpedagoģisko programmu "Tehniskās lietas" Vecajā ugunsdzēsēju depo. Programma paredzēta 3.-5.klases skolniekiem. Tās mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 20.gs. sadzīvē izmantotajiem priekšmetiem. Programmā paredzēta teorētiskā daļa un praktiskā nodarbība.

Programma "Tehniskās lietas" apraksts

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: limbazu.muzejs@limbazunovads.lv vai zvanīt pa tālr.: 26615142.

Programmas realizācijas laiki: otrdiena – piektdiena 10.00 – 17.00

Jaunas muzejpedagoģiskās programmas "Praktiskā fizika" un “Limbažu pilsētas dzīve viduslaikos”

Limbažu muzejs piedāvā divas jaunas muzejpedagoģiskās programmas ekspozīcijā "PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve” dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Programma "Praktiskā fizika" paredzēta 7.-9.klašu skolniekiem. Tās mērķi ir sniegt zināšanas par trīšu veidiem, to vēsturisko pielietojumu, veikt eksperimentu un aprēķinus, kā arī ļaut izprast dzirnavu darbības principu, mūžīgā dzinēja ideju un tā realizācijas neiespējamību.

Programma "Limbažu pilsētas dzīve viduslaikos" paredzēta pirmsskolas un sākumskolas (1.-2.kl.) bērniem. Tās mērķis ir veidot izpratni par viduslaiku pilsētas apbūves principiem, iedzīvotāju ikdienas dzīvi un paradumiem.

Programmās paredzēta teorētiskā daļa un praktiskā nodarbība.

Programma "Praktiskā fizika" apraksts

Programma "Limbažu pilsētas dzīve viduslaikos" apraksts

Limbažu muzejā apskatāma jauna ekspozīcija “PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve”

Foto: Aiga Evertovska

Ekspozīcija ir izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs.

Katrā no  zālēm stāstīts par vairākām tēmām, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā. Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanās 13.-15.gadsimtā. Saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu. Industrializācija Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā.

Ekspozīcijas vienojošais tēls – Rats. Tas ir atpazīstams pilsētas senajā plānojumā, mūžīgo ūdensdzirnavu mehānismā, restaurētajā torņa pulkstenī, tvaika dzinējā un citos mehānismos.

Katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.

Ekspozīcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu novada pašvaldības atbalstu. Koncepcija, dizains: Limbažu muzeja speciālisti. Dekorators: Aija Brikmane. Tehniskie risinājumi: Didzis Bērziņš, Ēvalds Butāns. Koka darbi: Sia Daworks, Dainis Lūsis, Andris Vimba, A.Roze, Sia Wooden Frog. Metālapstrāde, kalumi: Kaspars Auza, SIA FN serviss.

Svētku rotājuma - zvaigznes veidošanas pamācība

Svētku laikam esam sagatavojuši video pamācību, kā izveidot rotājumu - zvaigzni.


Zvaigznes tēls ir simbols cerībai un ticībai,
Tas ir Auseklis, kas rāda ceļu tumšajā naktī,
Tā ir Betlēmes zvaigzne, kas vēsta par dzimšanu,
Lai svētku gaidīšana ar skatu pāri ikdienišķajam, uz augšu!

Vēl Limbažu muzeja kolektīvs

Iegādājies muzeja ieejas biļeti lietotnē Mobilly

Limbažu muzeja un Vecā ugunsdzēsēju depo ieejas biļetes turpmāk iespējams iegādāties arī izmantojot lietotni Mobilly!
Kopā ar 50 Latvijas muzejiem nodrošināsim bezkontakta maksājumus un paātrināsim biļešu pārbaudes procesu, kas šajā laikā ir nozīmīgs aspekts, rūpējoties par epidemioloģiski drošu muzeja apmeklējumu.
Projekts tapis pateicoties: Mobilly, Latvijas Muzeju biedrībai un Valsts kultūrkapitāla fondam.  
Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit: bit.ly/Muzeji_LMB_Mobilly

Limbažu novads - neatkarības stūrakmens

Tuvojoties abām lielajām novembra svētku dienām un ņemot vērā apstākļus, kādos svētkus nākas sagaidīt šogad, Limbažu muzejs vēlas dalīties ar dažām pārdomām par mūsu novada pagātni no nacionālās neatkarības skatupunkta. Turpmāk, līdz pat Neatkarības dienai, mēs publicēsim nelielus rakstus, kur mēģināsim parādīt un pierādīt, cik liela bijusi Limbažu novada nozīme Latvijas nācijas un valsts tapšanā un šī valstiskuma saglabāšanā. Šodien sākam ar nelielu ievadu. Lasiet, izsakiet savus viedokļus un sagaidiet nācijas svētku dienas ar Limbažu muzeju. Ceram, ka drīz atkal varēsim vērt muzeja durvis un aicināt jūs ienākt.

Baumaņu Kārļa pieminekļa atklāšana Limbažos 1920.gadā. Fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma 

Ievada rakstu "Mazliet par neatkarības pirmsākumiem" lasīt šeit...

Rakstu "Latvietis savā vaļā 1863 - 1884" lasīt šeit...

Rakstu "Divas strāvas 1885 - 1904" lasīt šeit...

Rakstu "Pasaules plašajos ceļos 1905 - 1918" lasīt šeit...

Miķeļdiena pilskalnā

Šī gada 29.septembrī Limbažu pilskalnā tika svinēta Miķeļdiena. Dažādās aktivitātēs piedalījās Limbažu Valsts ģimnāzijas 1.-3.klašu skolēni un skolotāji. Svētku dalībnieki tika iepazīstināti ar Miķeļdienas tradīcijām un ticējumiem, kā arī iesaistīti dažādu uzdevumu veikšanā.

IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”

NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.

Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.

3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.

Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.

Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās

Sestdien, 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažu muzeja teritorijā (Burtnieku ielā 7) norisināsies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”,  veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.

Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret Latvijas iedzīvotājiem. Partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24. teritoriālā korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara spilgtākajām epizodēm, kad 170–180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju jūrnieku vienībām 1941. gada 4./5. jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās ieņemt Limbažus. Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana.

Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām. Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā.  Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941. gada 10. jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941. gada 20. jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju.

1941. gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kas plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku.

Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Jānis Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.

Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941. gads Limbažos”, kā arī apmeklēt novadpētnieka Ulda Bērziņa un gides Ievas Leimanes sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām (sākums plkst. 15.30). Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.

Informāciju sagatavoja Uldis Neiburgs (e-pasts: uldis.neiburgs@lu.lv)

Darba laiks Līgo svētkos 2021

21.06. - 24.06. Slēgts
25.06. Piektdiena 11.00-17.00
26.06. Sestdiena 11.00-17.00
27.06. Svētdiena 11.00-17.00
Limbažu muzejā
• Izstāde “Svētku rotājumi – puzuri”. Izstādē apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos. Līdz 2021.gada 30.jūnijam
• Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20.gs. 20.gadiem”. Līdz 2021.gada beigām
• Latvijas Republikas himnas autoram veltītā ekspozīcija "Baumaņu Kārlis un viņa laiks"
Vecajā ugunsdzēsēju depo
• "Tehnisko ierīču kolekcija", Limbažu muzeja atklātais krājums
• Ekspozīcija "Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība"
Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Pilsdrupu skatu tornis, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3

Rakstu sērija: Neibādes - Saulkrastu novada rašanās un izaugsmes jautājumi

Visi ceļi ved no Limbažiem, fotogrāfija no Limbažu muzeja krājuma

Atsaucoties laikraksta "Auseklis" lūgumam, Limbažu muzeja speciālists Juris Pavlovičs ir sagatavojis 4 rakstus, kas veltīti Neibādes - Saulkrastu novada rašanās un izaugsmes jautājumiem, apskatot arī Zvejniekciema un Skultes vēsturi.

Raksti tika publicēti laikrakstā "Auseklis" šī gada aprīlī un jūnijā. Tagad piedāvājam tos lasīšanai arī Limbažu muzeja mājaslapā.

Raksts Aģes grīvas liktenis
Raksts Vieta, kur kungi mazgājas
Raksts Latvieši ienāk Jaunpeldētavā
Raksts Lielais smiltāju šķērslis

1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot


Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.
Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.
No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.

NO 2021.GADA 12.JŪNIJA LIMBAŽUMUZEJĀ BŪS APSAKATĀMA IZSTĀDE “KAULS ŠĶĒRSĀM UPEI. MĀKSLĪGIE EZERI UN LAUKU AINAVAS TRANSFORMĀCIJA NO LIVONIJAS PERIODA LĪDZ 20.GS. 20.GADIEM”

Izstādē aplūkoti vairāk kā trīsdesmit objekti - ezeri, kas lielākoties saistīti ar bijušo muižu saimnieciskajām aktivitātēm un dzirnavu uzpludinājumu izveidi Limbažu novada teritorijā. Izstādē dots ezeru izcelsmes laiks, analizēta to lokācijas izvēle un dzirnavu dambju/ aizsprostu ietekme uz novada ceļu struktūru. Skarti arī apkārtējās ainavas pārveides un tās izmaiņu jautājumi.

Šis process,  kas sākās jau no 15.gadsimta, ienesa labā nozīmē drastiskas lauku ainavas izmaiņas. Pie senākiem piemēriem, atzīmējamas - muižas Pālē, Liepupē, Ozolos u.c., kā arī mūsdienās ar pilsētas apbūvi saplūdušās Limbažu pilsmuižas struktūras. Ja apkārtnes reljefs pieļāva, mākslīgie ezeri varēja sasniegt iespaidīgus izmērus, piemēram, Ungurpilī, Bīriņos, Ķirbižos u.c. Liela daļa no dzirnavu ezeriem mūsdienās ir zuduši.

Ezeru dalīšana, slūžu ierīkošana, to uzpludināšana saistīta ar daudziem interesantiem notikumiem arī Livonijas bruņniecības vēsturē, kuru pārstāstus joprojām glabā senās muižnieku dzimtas. Piemēram nostāsts par Āsteres (Poikern) ezera dalīšanu un brāļu Koškuļu (Koszkull) sanaidošanos.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20.gs. 20.gadiem” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada beigām.

Lieldienas gaidot

Gaidot Lieldienas piedāvājam pamācību kā izgatavot svētku rotājumu - pūpolu zaru putnu.

Atzinība Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā

Centra kiosks saņēmis atzinību Latvijas Būvniecības gada balva 2020 konkursā. Esam gandarīti ka Centra Kiosks tika izvirzīts tieši nominācijai Koka būve, jo koka ēkas vēsturiski ir viens no Limbažu vecpilsētas raksturīgākajiem vaibstiem. Ar koka Kiosku esam vēlējušies akcentēt šo Limbažu vēstures lappusi.

Izstāde "Skolas laiks"


Liela daļa no Limbažu muzeja krājuma priekšmetiem vēsta par Limbažu pilsētas un novada skolēnu ikdienu - mācībām, vaļaspriekiem un brīvo laiku pēc obligātajām nodarbībām. 2021. gadā bija plānota muzeja izstāde, kas iepazīstinātu ar skolēnu darbošanos ārpus stundu laikā, sākot ar  20.gs. 1.ceturksni līdz 20.gs. 90.gadiem. Neliels ieskats no paredzētās izstādes materiāliem būs apskatāms digitāli no 15.februāra vairāku nedēļu garumā. Katru nedēļu piedāvāsim savu tēmu par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Būsim pateicīgi, ja papildināsiet mūsu vēstījumus ar savām fotogrāfijām un stāstiem. Īpaši priecīgi būsim par krājuma papildinājumiem – skolēnu atmiņu kladēm, anketām, skolas laikā savāktajām kolekcijām un spēlēm.

No 2020.gada 8.decembra Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"

Gaidot svētkus, aicinām pamanīt visuma harmonijas un kārtības simbolisko atveidu tradicionālajos svētku rotājumos - puzuros. Saskatīt nemainīgo gara pasaules atspulgu, rast iedvesmu un risinājumus savas telpas sakralizēšanai.

Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.

Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.

Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.

Bezmaksas ekskursija "Krāmu īstā vērtība" Vecajā ugunsdzēsēju depo

Šo svētdien, 27. septembrī, kad Limbažos notiks tirgošanās svētki - "Lielais atvasaras tirgus" un Burtnieku kvartālā šīs sezonas noslēdzošais Limbažu krāmu tirgus, Limbažu muzejs piedāvā Vecajā ugunsdzēsēju depo (Torņa iela 3) bezmaksas ekskursiju "Krāmu īstā vērtība". Ekskursijas sākums plkst. 12.00.


“Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšana 2020.gada 1.augustā


2020.gada 1.augustā plkst. 9.00 Limbažu muzejs aicina uz atjaunotā “Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšanu Baumaņu Kārļa, bij. Tirgus laukuma malā, Cēsu un Torņa ielas krustojumā, iepretī TIC un Vecajam ugunsdzēsēju depo.

Objekta rekonstrukcijas projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu domes finansiālu atbalstu kā daudzfunkcionāls vides objekts kultūrvēsturisko norišu atspoguļošanai.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Pēckara gados Kiosks vairākkārtīgi mainīja savu atrašanās vietu, nepametot senā tirgus laukuma tuvumu. Kā notika šīs gandrīz 4 tonnas smagā koka būves pārvietošana nav precīzi zināms. Jau 70.gados Kiosks bija zaudējis būtisku elementu - tornīti un būtībā nonācis avārijas stāvoklī. 20. gadsimta 80.gadu izskaņā tika nolemts vēsturisko būvi vairs neremontēt, bet būvēt jaunu, tā kopiju. Kioska rekonstrukcijas projektu pēc Limbažu raj. Preses apvienības aģentūras pasūtījuma izstrādāja arhitekti A. Jekalis un I. Jekale.

Satiksmes negadījums burtiski kiosku iznīcināja. Tā korpusa, apakšējā daļa tika sadragāta, pārļaužot lielāko daļu karkasa konstrukciju.

Atjaunotā Kioska rekonstrukcijas projekts balstās uz vēsturiskā Kioska ikonogrāfiskā materiāla izpētes un 1989. gadā izstrādātā Projekta datiem. Kioska tonālais risinājums izstrādāts respektējot sākotnējās, vēsturiskās būves tonālo salikumu - tumšas plastiskās detaļas, gaišas pamatplaknes un baltam pietuvināta toņa krāsotas logu vērtnes, kā arī 1989. g. Projekta koncepciju un pilsētas vēsturiskajā apbūvē aprobētu krāsu paleti.

Kiosks uztverams arī kā atraktīvs vides Objekts. Tā apjoms ļoti organiski iekļaujas vēsturiskā centra apbūvē. Kioska oktogonālais plāns un jumta forma ir vēsturisko stilu replika ar atsauci uz pilsētas torņveida būvju barokālajiem jumtiem.

No 2020.gada 1.augusta ārtelpas vitrīnā būs apskatāms Limbažu muzeja veidotās izstādes Ulmaņlaiki Limbažos ilustratīvais materiāls un cita informācija, kas atspoguļo pilsētas kultūras dzīvi, kā arī saimnieciskās norises periodā no 1934. - 1939.gadam.

Darbu veicēji – kokapstrādes uzņēmums ALEWOOD; Skārdnieku darbi, meistars M. Maniks. Apdare un iekārtojums - Limbažu muzeja speciālisti.

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstina ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus. #TiekamiesTagad


Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

Limbažu muzeja krājuma priekšmeti. Vidzemes pūra lāde - šķirsts

Latviešu zemnieks zem vācu muižnieka varas nekad nebija drošs, vai paliks savā dzīves vietā nākamgad. Tādēļ mājas inventāra pamatā bija priekšmeti, ko var salīdzinoši viegli iekraut ratos un pārvest. Vērtīgāko personisko mantu glabāšanai latvieši ap 17.gadsimtu pārņēma jūrnieku un ceļojošo zeļļu pieredzi un sāka aizstāt mantu tīnes ar lādēm. Kurzemē, kur mājas manta strikti dalījās muižas un zemnieka īpašumā, pūra lāde it kā pasargāja tās saturu no atņemšanas un tādēļ to izgatavoja greznu un rotājumiem apkaltu. Vidzemē, kur par šķirstiem dēvētās lādes sāka lietot vēlāk, 18.gadsimta beigās, tās bija vienkāršākas, drīzāk krāsotas, nekā apkaltas. Ap 1850.gadu, kad turīgākie zemnieki sajuta, ka paliks uz vietas, lādes aizstāja skapji. Šeit jūs redzat 1826.gada šķirsta pūra lādi no Limbažu novada, kas sākotnēji piederējusi vai nu mērenas rocības saimnieka vai veiksmīga kalpa ģimenei. Lādes izgatavošanas gads sakrīt ar zemnieku atbrīvošanas noslēgumu, kad tā saucamajos klaušu laikos nācās sākt pārcelties bieži, nereti ik Jurģos.

Svētku rota pilskalnā

No seniem laikiem ir pierasts, ka ik Lieldienas limbažnieki pulcējas pilskalnā un kopīgi svin dabas un cilvēka atdzimšanas svētkus. Šogad nepārvarami šķēršļi, neļauj to darīt.
Jums visiem - limbažnieki, novadnieki, Latvijas ļaudis, mēs esam sagatavojuši svētku rotu pilskalnā - putna ligzdu, kurā šķilsies olas, kas nesīs jaunu pavasari. No sirmākās senatnes pieņemts, ka ligzda ir dzīvības un lielā pirmssākuma simbols, atnākot pie tās, mēs varam novēlēt sev veselību un jaunus laikus, kuros nebūs pašreizējo grūtību. Tādēļ - visi, visi, visi, mūsu cienītie, mīļotie, dārgie ļaudis, atnāciet uz pilskalnu un atstājiet putna ligzdā rotājumu - lentīti, pūpola zaru, ziedu, krāsotu oliņu - lai kopā radītu un sagaidītu krāsaināku pavasari!

Aicinām apmeklēt Izstādi "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi! Izstāde apskatāma Limbažu muzejā līdz 31.martam.


LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.


Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv