IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

NO 2021.GADA 31.JŪLIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

Rīgas arhibīskapa pils Limbažos ir viena no senākajām nocietinājumu būvēm Latvijā, kuras celtniecība aizsākta jau 13.gadsimta pirmajā pusē. Arhibīskapa pils piedzīvojusi vairākus celtniecības posmus, pārbūves, kara postījumus un atjaunošanas darbus. Visnopietnākie postījumi pilij tika nodarīti sākot ar 1944.gadu, aviācijas uzlidojuma un vēlākās padomju iestāžu nevērības rezultātā.

Vairāku izrakumu laikā pils drupās atrastas liecības par tās iemītnieku dzīvi viduslaikos – dakstiņi, krāsns podiņi, muskešu un lielgabalu lodes un dažādi vienkārši sadzīves priekšmeti. Muzeja arheoloģijas kolekcija glabā ne tikai lietas, kas iegūtas pilsdrupu izpētes un izrakumu laikā, bet arī nejaušus atradumus pils teritorijā, kas bieži ir ne mazāk interesanti. Izstādes centrā būs muzeja glabātuves skapis, ko mūsu apmeklētāji drīkstēs atvērt un, apskatot atvilknītes ar krājuma priekšmetiem, iepazīties ar senajām lietām, kas palīdzēs saprast, kāda patiesībā bija arhibīskapa svītas un poļu un zviedru garnizonu karavīru dzīve Limbažu pilī pirms vairākiem gadsimtiem. 

Izstāde ”Pils un pelikāns. Arheoloģiskās liecības par dzīvi Limbažu pilskalnā” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 2.oktobrim.

IZSTĀDE “1941.GADS LIMBAŽOS”

NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.

Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.

3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.

Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.

Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās

Sestdien, 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažu muzeja teritorijā (Burtnieku ielā 7) norisināsies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”,  veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.

Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret Latvijas iedzīvotājiem. Partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24. teritoriālā korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara spilgtākajām epizodēm, kad 170–180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju jūrnieku vienībām 1941. gada 4./5. jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās ieņemt Limbažus. Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana.

Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām. Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā.  Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941. gada 10. jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941. gada 20. jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju.

1941. gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kas plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku.

Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Jānis Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.

Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941. gads Limbažos”, kā arī apmeklēt novadpētnieka Ulda Bērziņa un gides Ievas Leimanes sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām (sākums plkst. 15.30). Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.

Informāciju sagatavoja Uldis Neiburgs (e-pasts: uldis.neiburgs@lu.lv)

1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot

Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.

Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.

No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem”

NO 2021.GADA 12.JŪNIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “KAULS ŠĶĒRSĀM UPEI. MĀKSLĪGIE EZERI UN LAUKU AINAVAS TRANSFORMĀCIJA NO LIVONIJAS PERIODA LĪDZ 20.GS. 20.GADIEM”.

Izstādē aplūkoti vairāk kā trīsdesmit objekti - ezeri, kas lielākoties saistīti ar bijušo muižu saimnieciskajām aktivitātēm un dzirnavu uzpludinājumu izveidi Limbažu novada teritorijā. Izstādē dots ezeru izcelsmes laiks, analizēta to lokācijas izvēle un dzirnavu dambju/ aizsprostu ietekme uz novada ceļu struktūru. Skarti arī apkārtējās ainavas pārveides un tās izmaiņu jautājumi.

Šis process,  kas sākās jau no 15.gadsimta, ienesa labā nozīmē drastiskas lauku ainavas izmaiņas. Pie senākiem piemēriem, atzīmējamas - muižas Pālē, Liepupē, Ozolos u.c., kā arī mūsdienās ar pilsētas apbūvi saplūdušās Limbažu pilsmuižas struktūras. Ja apkārtnes reljefs pieļāva, mākslīgie ezeri varēja sasniegt iespaidīgus izmērus, piemēram, Ungurpilī, Bīriņos, Ķirbižos u.c. Liela daļa no dzirnavu ezeriem mūsdienās ir zuduši.

Ezeru dalīšana, slūžu ierīkošana, to uzpludināšana saistīta ar daudziem interesantiem notikumiem arī Livonijas bruņniecības vēsturē, kuru pārstāstus joprojām glabā senās muižnieku dzimtas. Piemēram nostāsts par Āsteres (Poikern) ezera dalīšanu un brāļu Koškuļu (Koszkull) sanaidošanos.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada beigām.

Muzeju nakts 2021

Atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam un citu Latvijas muzeju gatavībai atzīmēt ikgadējo akciju Muzeju nakts, Limbažu muzejs 15.maija vakarā no 19.00-22.00 uzburs atmosfēru Torņa ielā un Limbažu Viduslaiku pilsdrupu teritorijā.

Birģermeistara Rota nama fasāde, Cēsu ielā 1 tiks iedzīvināta ar krāsu un gaismu. Kopējo atmosfēru papildinās fokstrota, svinga un 20.gs. 30.to gadu mūzikas skaņas no Vecā ugunsdzēsēju depo torņa.

Centra kioskā būs nopērkams Limbažu muzeja izdevums “Ulmaņlaiku Limbaži”, kas tapis gatavojot izstādi par ikdienas dzīvi trīsdesmito gadu Limbažos no dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas brīža līdz neatkarības zaudēšanai.

Pilsdrupās būs skatāma Muzeju nakts retrospekcija attēlos par Muzeju nakti Limbažos 15 gadu laikā, kā arī, atceroties senos laikus, būs nopērkami kazas piena gardumi – saldējums un kazas siers.

2021. gadā Muzeju nakts pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Eiropas akcijas Muzeju nakts norise šī gada 15. maijā plānota ar vienojošu devīzi “Robežas”. Ņemot vērā esošo situāciju, savu piedāvājumu apmeklētājiem muzeji var plānot tikai tiešsaistē vai muzeju brīvdabas teritorijās un muzeju apkārtnē.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Par godu LCP memoranda gada dienai - 17.martam

Vidzemes bēgļi Skultes jūrmalā 1944.gadā

''1943.gada 13.augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās - IV Saeimas četru lielāko politisko partiju - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901-1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934.gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.
Uz demokrātiskām vērtībām orientētā LCP bija viens no nozīmīgākajiem nacionālās pretošanās kustības politiskajiem spēkiem Otrā pasaules kara Latvijā. Objektīvu apstākļu dēļ LCP nespēja kļūt par visas nacionālās pretošanās kustības centru Latvijā nacistu okupācijas laikā un tika iznīcināta 1945.gadā padomju režīma apstākļos.
Otrā pasaules kara laikā izveidojušos apstākļu dēļ LCP vadību pārstāvēja tikai latviešu tautības politiķi, jo Latvijas Republikas laika skaitliski lielāko minoritāšu politiski aktīvais slānis līdz 1943.gadam jau bija sagrauts. Nav ziņu, ka LCP būtu meklējusi sakarus ar Latvijas etniskajām minoritātēm, tomēr tās dalībnieku un atbalstītāju vidū bija minoritāšu pārstāvji.
LCP bija vienīgā no Latvijā pastāvošām nacionālās pretošanās kustības organizācijām, kas uzturēja regulārus sakarus gan ar līdzīga rakstura organizācijām Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijas Republikas diplomātiem Rietumvalstīs. Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. LCP laivu akcijas uzdevums bija pārcelt uz Zviedriju LCP veidojošo politisko partiju pārstāvjus ar viņu ģimenēm, taču izvesti tika arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri par organizācijas eksistenci pat nezināja. Atšķirībā no privāto laivu īpašniekiem LCP laivas bēgļus uz Zviedriju pārcēla bez maksas. LCP pārveda vairāk nekā 2000 cilvēku no 4500 kopumā Zviedrijā nonākušajiem Latvijas bēgļiem."

Izstāde "Skolas laiks"

Izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"

Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.

Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.

Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.

Ulmaņlaiku Limbaži 7. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 7.speciālizlaidums veltīts 1939.gadam.

Rakstu sērijas 7.daļa PDF formātā šeit...

IZSTĀDE “87 LĀČPLĒŠI. AR LĀČPLĒŠA KARA ORDENI APBALVOTIE NOVADNIEKI”

1920. gada 18. septembrī Satversmes sapulce ar likumu apstiprināja  Lāčplēša Kara ordeni, kas bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. Ordeni piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai kā citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotie novadnieki”. Šo varonīgo cilvēku likteņi ir dažādi. Vieni dzimuši Limbažu pusē, citiem šeit piešķirtas jaunsaimniecības, bet daži no viņiem atdusas Limbažu rajona kapsētās.

Bērnu un jauniešu grupām izstādē piedāvājam iepazīt Limbažu novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņus un iegūt zināšanas par ordeņa rašanās vēsturi un nozīmi. Izmantojot iegūtās zināšanas un iedvesmu, bērniem un jauniešiem būs iespēja izveidot sava dizaina medaļas un piemiņas apbalvojumus.

Izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotie novadnieki” būs apskatāma līdz 2020.gada 28.novembrim.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

Pieteikumi bērnu un jauniešu grupām pa tālr.: 29514089, Ēvalds

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

www.limbazumuzejs.lv

Ulmaņlaiku Limbaži 5. speciālizlaidums

Lasīt tālāk »

ROLANDA BRUNO BUTĀNA IZSTĀDE “AR ZĪMULI CAUR LIMBAŽIEM…”

No 2020. gada 16. septembra Limbažu muzejā būs apskatāma Rolanda Bruno Butāna Izstāde “Ar zīmuli caur Limbažiem…”

Izstādē būs aplūkojami vairāk kā 40 mākslinieka darbi. Tajos attēloti Limbažu pilsētas gan zināmākie, gan nomaļākie, bet iedvesmu raisoši arhitektūras un dabas skati.

ROLANDS BRUNO BUTĀNS

Rolanda Bruno Butāna izstāde atspoguļo mākslinieka personīgo skatījumu un sajūtas par savu vidi, savu zemi. Mākslinieks glezno savu tēvzemi – savu pilsētu, savas tuvās vietas, cilvēkus un ainavas. Izstāde ir kā skaists ievads vērtībās, kurām ikdienā netiek pievērsts daudz uzmanības – skaistums, tradīcijas un lepnums par savu valsti – izvirzās priekšplānā. Autora daiļrade šajā kontekstā lieliski iederas ar savu estētiku un klasiski komponētajām ainavām.

Rolands Bruno Butāns izveidojis savu glezniecisko rokrakstu, strādā eļļas, akrila, akvareļu un pasteļa tehnikās. Viņa tematika ir plaša – Latvijas ainavas, pilsētas ainavas, Vecrīgas un Rīgas motīvi, klusās dabas, portreti un ziedi.

Interesanta parādība mākslinieka daiļradē ir „grafiskā glezniecība” – pilsētas ainavas, gleznotas akrila tehnikā, izmantojot tikai grafiskās melnā – baltā attiecības, kā arī pastozā glezniecības maniere. Krāsas reljefs veido akcentu uz telpas izjūtu, kas atkārtojas vairākos gleznotāja darbos. Rolands Butāns ir mākslinieks, kurš redz un veido skaistumu ap sevi. Atspoguļojot ikdienišķo, viņš tam piešķir jaunas kvalitātes un iemūžina savu Latviju tādu, kādu to redz tikai viņš – mākslinieks.

Māksliniekam bijušas personālizstādes Latvijā, ASV, piedalījies grupas izstādēs Vācijā, Krievijā, Tālajos Austrumos. Daudzi viņa darbi ir privātkolekcijās gan pie mūsu tautiešiem, gan viņa daiļrades cienītājiem Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā, Izraēlā un ASV. 2013.gadā notikusi izstāde Limbažu kultūras namā „Mana Tēvzeme – Latvija”.

Apmeklējot izstādi ar bērnu un jauniešu grupām, būs iespēja iepazīties un izmēģināt dažādas ainavu un zīmējumu pārnešanas tehnikas. Uzzināt, kas ir perspektogrāfs, pantogrāfs un epidiaskops. Un vismazākie mākslinieki paši varēs pabeigt pilsētas skices sev vēlamos krāsu toņos!

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

Pieteikumi bērnu un jauniešu grupām pa tālr.: 29514089, Ēvalds

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

“SATIEC SAVU MEISTARU!” 2020.GADA 5.SEPTEMBRĪ LIMBAŽU MUZEJĀ. AICINĀM IEPAZĪT TRADICIONĀLO TELPU ROTĀJUMU VEIDOŠANU - PUZURI, VIRPUĻI, ĶISTI

No 4. līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina gūt praktiskas zināšanas vērienīgākajā tradicionālo prasmju apgūšanas pasākumā “Satiec savu meistaru 2020”. Šogad savā pieredzē dalīsies un rosinās darboties 195 dažādu amatu meistari vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā.

Limbažu muzejā tradicionālo telpu rotājumu veidošanas - puzuri, virpuļi, ķisti meistarklasi vadīs Aija Brikmane. Meistarklases norises laiks no plkst.11.00 – 15.00.

Gūsim iemaņas, kā arī iedvesmu ziemas svētku laikam. Veidosim jaunus darbus ar kuriem kuplināt šī gada decembrī Limbažu muzejā iecerēto puzuru izstādi.

Aicināti gan mazi, gan pieredzējuši darītgribētāji. Materiāli būs pieejami, iepriekš jāpiesakās - tālr. 26550397 Aija Brikmane

Dalība pasākumā bezmaksas.
Pasākums “Satiec savu meistaru” notiks jau divpadsmito reizi. Tas ir kļuvis par gaidītu notikumu un guvis lielu atsaucību no meistaru un apmeklētāju puses.  Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. 2019. gada pasākumā vairāk nekā 159 vietās mācekļus pie sevis aicināja tautas lietišķās mākslas meistari, stāstnieki, teicēji un muzikanti, un pasākumu apmeklēja vairāk nekā 3485 interesenti.
Sīkāk par pasākumu “Satiec savu meistaru!” www.satiecsavumeistaru.lv

Limbažu muzeja programma Limbažu pilsētas svētkos 2020.gada 1.augustā

Veļas diena pilskalnā. Aktivitātes no pl.10.00-16.00.

10.00-16.00 Ekspresizstāde “Baltais krekls”, materiāli no muzeja krājuma

10.00-16.00 Veļas mazgāšana pilskalnā

10.00-16.00 Balto pūķu veidošanas meistarklases

10.00-16.00 Slapjuma aktivitātes: piču paču baļļās, toveros utt.

11.00-14.00 Ziepju burbuļu laišana ar “Mārtiņa burbuļiem”. Aicinām ņemt līdzi mazos burbuļu trauciņus, tos piepildīsim, lai varam burbuļot kopā!

14.00 – 15.30 Senās mūzikas grupas Freska koncerts

Senās mūzikas grupa FRESKA dibināta 2003.gadā. Tās pamatsastāvā ir 4 dziedošas dāmas, kuras spēlē arī dažādus senajai mūzikai raksturīgus instrumentus - lautu, flautas un sitamos instrumentus. Ansamblis pārsvarā atskaņo 15-17.gadsimta mūziku, tās repertuārā ir angļu, vācu, austriešu, itāļu, franču, spāņu un cittautu komponistu mūzika. Spilgtākie vārdi- T.Morlejs, Dž. da Nola, O.Veki, L.Marencio, H.L.Haslers, A.Rauhs, Dž.Bennets, K.Monteverdi, K.Žanekens.

2020.gada 1.augustā ieeja Limbažu muzejā un Vecajā ugunsdzēsēju depo bez maksas. Muzejs un Vecais ugunsdzēsēju depo būs atvērts no plkst. 10.00-17.00.

“Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšana 2020.gada 1.augustā

2020.gada 1.augustā plkst. 9.00 Limbažu muzejs aicina uz atjaunotā “Centra kioska” – ārtelpas vitrīnas atklāšanu Baumaņu Kārļa, bij. Tirgus laukuma malā, Cēsu un Torņa ielas krustojumā, iepretī TIC un Vecajam ugunsdzēsēju depo.

Objekta rekonstrukcijas projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu domes finansiālu atbalstu kā daudzfunkcionāls vides objekts kultūrvēsturisko norišu atspoguļošanai.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Pēckara gados Kiosks vairākkārtīgi mainīja savu atrašanās vietu, nepametot senā tirgus laukuma tuvumu. Kā notika šīs gandrīz 4 tonnas smagā koka būves pārvietošana nav precīzi zināms. Jau 70.gados Kiosks bija zaudējis būtisku elementu - tornīti un būtībā nonācis avārijas stāvoklī. 20. gadsimta 80.gadu izskaņā tika nolemts vēsturisko būvi vairs neremontēt, bet būvēt jaunu, tā kopiju. Kioska rekonstrukcijas projektu pēc Limbažu raj. Preses apvienības aģentūras pasūtījuma izstrādāja arhitekti A. Jekalis un I. Jekale.

Satiksmes negadījums burtiski kiosku iznīcināja. Tā korpusa, apakšējā daļa tika sadragāta, pārļaužot lielāko daļu karkasa konstrukciju.

Atjaunotā Kioska rekonstrukcijas projekts balstās uz vēsturiskā Kioska ikonogrāfiskā materiāla izpētes un 1989. gadā izstrādātā Projekta datiem. Kioska tonālais risinājums izstrādāts respektējot sākotnējās, vēsturiskās būves tonālo salikumu - tumšas plastiskās detaļas, gaišas pamatplaknes un baltam pietuvināta toņa krāsotas logu vērtnes, kā arī 1989. g. Projekta koncepciju un pilsētas vēsturiskajā apbūvē aprobētu krāsu paleti.

Kiosks uztverams arī kā atraktīvs vides Objekts. Tā apjoms ļoti organiski iekļaujas vēsturiskā centra apbūvē. Kioska oktogonālais plāns un jumta forma ir vēsturisko stilu replika ar atsauci uz pilsētas torņveida būvju barokālajiem jumtiem.

No 2020.gada 1.augusta ārtelpas vitrīnā būs apskatāms Limbažu muzeja veidotās izstādes Ulmaņlaiki Limbažos ilustratīvais materiāls un cita informācija, kas atspoguļo pilsētas kultūras dzīvi, kā arī saimnieciskās norises periodā no 1934. - 1939.gadam.

Darbu veicēji – kokapstrādes uzņēmums ALEWOOD; Skārdnieku darbi, meistars M. Maniks. Apdare un iekārtojums - Limbažu muzeja speciālisti.

Ulmaņlaiku Limbaži 3. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 3.speciālizlaidums veltīts 1935.gadam.

Rakstu sērijas 3.daļa PDF formātā šeit...

Ulmaņlaiku Limbaži 2.speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 2.speciālizlaidums veltīts 1934.gadam.

Rakstu sērijas 2.daļa PDF formātā šeit...

Veselības un drošības pasākumi muzejā saistībā ar COVID 19 izplatību

Saistībā ar Covid-19 izplatību pasaulē un Latvijā aicinām būt atbildīgiem un ievērot piesardzības pasākumus.

• Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.

• Muzejs ir atvērts  individuālajiem apmeklētājiem un apmeklētāju grupām (vienas  mājsaimniecības locekļiem), saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par pulcēšanos un publiskajiem pasākumiem.

• Limbažu muzejā un Vecajā ugunsdzēsēju depo maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkās - 25, Limbažu pilsdrupu skatu tornī - 5.

• Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs , kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus.

• Aicinām veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes.

#TiekamiesTagad

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstinās jūs ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus.