Muzejpedagoģiskā programma skolēniem “Limbaži. Kārtu sabiedrība un politiskie procesi 1879.-1892.”

No 2023. gada 29. novembra līdz 2024.gada maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde ”Limbaži birģermeistara Krūzes laikā. 1879 - 1892”. Šīs izstādes ietvaros Limbažu muzejs piedāvā muzejpedagoģisko programmu skolēniem.

Tēma: Pārvaldes un sabiedrības procesi Limbažos 1879.-1892.

Mērķis: Sniegt zināšanas par 1.pašvaldību vēlēšanu norisi Limbažos. Ļaut izprast Krievijas impērijas politisko procesu ietekmi uz notikumiem Limbažos konkrētajā laika posmā.

Mērķauditorija: 3.-8. klase

Nodarbības plāns:

·         Ievads (5 min.) - iepazīšanās

·         Teorētiskā un praktiskā nodarbības daļa (35 min.) - iepazīšanās ar izstādi un faktiem:

sabiedrības kārtas; vēlēšanas; skolu reforma; biedrības.

Dalībnieki izspēlē vēlēšanu norisi, tiek apspriesta kārtu sabiedrība; iepazīstas ar trim galvenajām biedrībām, kuras šajā laikā darbojas Limbažos.  Programma tiek pielāgota, katrai klašu grupai (3.-5.klase, 6.-8.klase)

Grupas lielums:  līdz 20 skolēniem

Nodarbības ilgums: 40 min.

Nodarbības vieta:  Burtnieku iela 7, Limbažu muzejs

Darba formas: grupu darbs

Programmas cena: Viena persona - 0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: laila.krastina@limbazunovads.lv vai zvanīt pa tālr.: 26615142

Darba un programmas realizācijas laiki: otrdiena – piektdiena 10.00 – 17.00

Izstāde ''Limbaži birģermeistara Heinriha Krūzes laikos, 1879 - 1892''

Limbažu muzejs ir priecīgs paziņot novadniekiem un visiem Latvijas vēstures izzinātājiem, ka esam sagatavojuši jau trešo izstādi no mūsu lielā projekta ''Limbažu laiki'' – izstādi ''Limbaži birģermeistara Heinriha Krūzes laikos, 1879 - 1892''.

Aptiekārs Krūze ieradās Limbažos no Valmieras un jau pēc dažiem gadiem kļuva par pilsētas galvu, paliekot šai amatā trīspadsmit gadus. Limbažiem tas bija neticami strauju pārveidojumu laiks ar mūra namiem pilsētas centrā, jaunuzcelto Tīla fabriku, latviešu Saviesīgās biedrības dibināšanu un visu iestāžu un skolu reformu. Lai uzzinātu, kā limbažnieki pamanījās neapjukt pārmaiņu priekšā un prata tikt pie lielākas turības un patstāvības arī juku laikos, aicinām apmeklēt Limbažu muzeju.

Izstādes ietvaros Limbažu muzejs piedāvās muzejpedagoģisko programmu skolēniem “Limbaži. Kārtu sabiedrība un politiskie procesi 1879.-1892.”

Izstādes atvēršana 2023.gada 29.novembrī plkst.16.00 Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos.

Izstādes norises laiks no 2023.gada 29.novembra līdz 2024.gada maijam.

Latvijas valsts svētku nedēļā Limbažu muzejā notiks Valodas tematiskā darbnīca un tikšanās ar tautas mūzikas instrumentu restauratoru, meistaru un muzikantu Valteru Reiznieku

Latvijas Nacionālā kultūras centra Latvijas nemateriālā mantojuma vērtību izstādes “Saimes galds“ ietvaros, aicinām piedalīties divos pasākumos muzejā, kas saistāmi ar Limbažu apvidus nemateriālajām vērtībām – limbažnieku izrunu un tautas mūzikas instrumentu – cītaru un ermoņiku izgatavošanu un spēlēšanu.

16.novembrī plkst. 16.00 aicinām Limbažu, Limbažu novada patriotus, piedalīties Valodas tematiskajā darbnīcā.
Novembris ir īpašs mēnesis ikvienam, kam rūp Latvija un latviešu valoda, tāpēc šajā laikā īpaši aicinām cildināt bagātību, kas slēpjas novadu valodā. Valodas tematiskajā darbnīcā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anete Ozola ne tikai stāstīs, bet arī mācīs, kā pareizi vākt apvidvārdus un vietvārdus un tos reģistrēt pētnieku un nākamo paaudžu labā. Lai to parādītu, pētnieces demonstrēs pašu vāktos vārdu krājumus, bet arī dalībnieki ir aicināti atrast un atvest uz darbnīcu kādu apvidvārdu, vietvārdu vai vietas stāstu.
Ievadot Valodas darbnīcas darbu, aicināsim mūsu novada pētnieci Rasmu Noriņu dalīties ar stāstījumu par Limbažu puses vietvārdiem prezentācijā “Vietvārdi kā mūsu bagātība”.

17.novembrī plkst. 15.00 aicinām uz tikšanos ar tautas mūzikas instrumentu restauratoru, meistaru un muzikantu Valteru Reiznieku, kuram šogad piešķirta Latvijas Nacionālā kultūras centra Izcilības balva. Klausīsimies viņa stāstījumu par cītarām un ermoņikām, to dažādību. Priekšlasījumu bagātinās instrumentu dzīvais skanējums meistara izpildījumā.

2023.gads visā Eiropā tiek atzīmēts kā nemateriālā kultūras mantojuma gads, kā arī šogad aprit 20 gadi, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kurai Latvija pievienojās 2005. g. 14. janvārī.

Izstāde “Saimes galds” būs apskatāma līdz 2023.gada 18.novembrim.

Pasākumi notiek Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos, dalība pasākumos bez maksas.
Sīkāka informācija: tālr.: 28682410, e-pasts: limbazu.muzejs@limbazunovads.lv

Grāmatas ''Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture, 1867 - 1903'' atvēršanas svētki Vecajā ugunsdzēsēju depo

Attēls: izdevniecība "Sava grāmata"

Izdevniecība ''Sava grāmata'' tikko laidusi klajā Limbažu muzeja vēsturnieka Jura Pavloviča grāmatu ''Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture, 1867 - 1903''. Visus, kam interesē Limbažu un brīvprātīgās ugunsdzēsības pagātne, laipni aicinām uz grāmatas atvēršanas svētkiem 2023.gada 2.novembrī plkst.16.00 Vecajā ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3, Limbažos.

Pasākuma laikā būs iespēja izkalt 1892.gada Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25.gadadienas svētkos izlaistās piemiņas medaļas replikas. Ceram, ka līdz ar pārējām pagātnes liecībām tas palīdzēs atsaukt atmiņā vienu no Limbažu ugunsdzēsības ''zvaigžņu stundām''.

Līdz ar rudens sākumu ir noslēgusies Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vecā ugunsdzēsēju depo ekspozīcijas renovācijas projekta īstenošana. Apmeklētājiem tagad pieejams tās rezultāts - ekspozīcija ''Vaktstornis. Špricenhauss. Depo. Limbažu ugunsdzēsēji kopš 1867.gada''.

Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtību izstāde “Saimes galds” Limbažu muzejā

Limbažu muzejā no 4. oktobra būs apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde “Saimes galds”.

Scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas radītajā ekspozīcijā pie viena saimes galda sapulcinātas 34 tradīcijas, atklājot to daudzveidību un unikalitāti. Tās ir tradīcijas, kuras vēl arvien Latvijā iespējams izzināt un piedzīvot. Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts katru gadu aug arvien lielāks un bagātīgāks, to veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Līdzi sarakstam turpmāk augs un paplašināsies arī izstāde.

Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere stāsta, ka izstādes ideja iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas  Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti. Pateicoties LMA Scenogrāfijas katedras atbalstam, jo īpaši Artūram Arnim, Gita Lancere atzīst, ka uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti: “Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā – pasēžot, palasot, apskatot attēlus. Un paņemot līdzi tās kartītes, kas ieinteresējušas vai iepatikušās.”

2023.gada oktobra sākumā tiks lemts par jaunu vērtību iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tātad, Saimes galds kļūs vēl garāks.

Izstāde “Saimes galds” apskatāma:
Limbažu muzejā no 4. oktobra līdz 18. novembrim.

Plašāka informācija par Nacionālo nemateriālo kultūras mantojumu ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985; 29181396
Linda.Ertmane@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Muzeju nakts programma 2023 Limbažos

Izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšana

Baumaņu Kārļa 188 dzimšanas dienā, 2023.gada 11.maijā plkst. 16:18, aicinām uz izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšanu Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7.

Limbažu muzejā rekonstruēta ekspozīcija “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, izveidojot Dziesmu svētkiem veltītu izstādi, kas iekļauj vairākas savstarpēji saistītas tēmas - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi Limbažu novadā un pirmo aktīvāko novada koru darbība, Baumaņu Kārļa sasaiste ar Dziesmu svētku rīkošanu, repertuāra atlasi un citām aktivitātēm, kā arī ieskicēti Baumaņu Kārļa dzīves mazāk zināmie fakti un publiskā tēla atspoguļojums. Baumaņu Kārlis uzģērba laikmetu kā uzvalku.

Izstādes vizuālais ietvars - stilizēts 19. gs. II puses jeb eklektikas perioda interjers, ko var sasaistīt gan ar Baumaņu Kārļa Pēterburgas apartamentiem, gan turīga limbažnieka īres nama dzīvokli. Interjera lielākā mēbele, Baumaņu Kārļa sievas baroneses Marijas fon Vites ģimenes liecība - bufete no Sāruma muižas.

Jāņa Steika atgriešanās

1923.gada martā Limbažu luterāņu draudze ievēlēja par savu mācītāju nesen no Amerikas pārbraukušo novadnieku Jāni Steiku. Uz turpmākajiem diviem gadiem Steiks kļuva par ja ne slavenāko, tad vismaz visvairāk aprunāto Limbažu novada iedzīvotāju un vēl tagad tiek turēts vietējo ļaužu atmiņā. Šodien piedāvājam jums pirmo pārbaudīto Jāņa Steika dzīves stāstu līdz 1923.gada pavasarim un viņa ievērojamāko dīvainību iespējamo izskaidrojumu.

Foto: J.Steiks - mācītāja palīgs Limbažos 1887.g.

Šie kauli, šī miesa

Visās pasaules ciltīs un tautās pa laikam dzimst ļaudis, kas veltī savu mūžu lai plēstu jokus un sprediķotu tikai viņiem saprotamas lietas. Ja šādi cilvēki zina mēru un apvalda kaislības, viņi kļūst par saviesīgās dzīves dvēselēm un to izdarības tiek atzītas par mīļām anekdotēm. Diemžēl, pārāk bieži tie izrādās ņirgas, kas pagūst ļauni apvainot vai pusi pasaules. Kā vieni tā otri atšķiras no nervu un gara slimniekiem, kam šādas izdarības ir nekontrolējamas lēkmes, ar to, ka lieliski apzinās ko dara. Tāds ievads bija vajadzīgs, lai paskaidrotu - Jānis Steiks vismaz līdz Limbažu mācītāja gaitu noslēgumam bija garīgi vesels cilvēks kaut vai tiktāl, ka viņa rīcībspēja nav apstrīdama. Laikmetā, kad milzums latviešu sirga ar juku gados iemantotām nervu kaitēm, Steika prāta stāvoklis bija vismaz ne sliktāks kā citiem. Kā redzēsim turpmāk, viņš bija augsti mācīts vīrs, ko vienu brīdi dēvēja par gudrāko latvieti Amerikā, un pārspēja izglītībā daudzus sava laika tautas darbiniekus. Drīzāk ir iemesls šaubīties, ka Steiks uzskatīja sevi par dzejnieku. Viņš prata dzejot, taču ļoti drīz rindas ar atskaņām kļuva par piedēkli aizvien dīvainākajām runām. Ja mūsdienu valodnieki vēlas redzēt šo vārdu kaudzi par savu laiku apsteigušu abstrakto dzeju, nevaram viņiem to liegt, taču nekas neliecina, ka Steiks kaut daļu dzīves ziedotu tikai rīmju kalšanai, kā īstam ''poētam'' pienākas.

Kas dara Jānim Steikam godu un nekad nav ticis ņemts vērā, ir viņa spēja no jaunības pašam pelnīt savu iztiku. Ne mazums izcilāko latviešu pa laikam dzīvojuši žēlastības maizē, tādēļ Steiks izceļas ne tikai ar prasmi vienmēr turēt pie rokas naudu pieticīgai izdzīvošanai, bet arī ar apņēmību pabalstīt un ievest dzīvē savus pusbrāļus Pēteri un Kārli. Par paša finansēm viņš centās nerunāt. Divas Jāņa Steika vājās vietas bija reliģija un politika. Liktenis bija lēmis Steikam būt par luterāņu mācītāju un nav šaubu, ka viņš prata veikt šī darba rituālo un saimniecisko pusi. Taču nekas neliecina, ka viņš bija kristietis vismaz tai mērā, kādu no Dieva kalpiem prasa Lutera baznīca, un pat kā senlatviešu pagāns visticamāk gadu gaitā bija radījis prātā pats savu gara pasauli. Tomēr, ja bezdievīgais 20.gadsimta sākums spēja piedot gandrīz visus ticības maldus, pavisam cita lieta bija politika. Steikam pilnībā trūka mācītājam tik nepieciešamās pūļa izjūtas un izpratnes, ka vienlaikus būt par un pret nav iespējams. No vienas puses, savos saietos viņš pieļāva pilnīgi atšķirīgu un pat naidīgu uzskatu ļaužu uzaicināšanu, apsteidzot savu laiku par gadiem piecdesmit. No otras, vismaz četras reizes mūžā nonāca nepatikšanās, izsakot radikālus vai pretvalstiskus politiskos apvainojumus. Domāju, Jāņa Steika dzīves lielākā nelaime bija talants iepatikties aci pret aci, ja viņš to gribēja, kopā ar pilnīgu neprasmi paveikt to pašu auditorijas priekšā.  

Savāds rīts

Jānis Steiks piedzima 1855.gada 29.jūnijā Tiegažu Piķu (Pikke) māju apsaimniekotāja Pētera ģimenē. Zēns bija stiprs un vesels un varētu viegli strādāt arī zemes darbus, taču, pēc nostāsta, Umurgas mācītājs Juris Neikens ap 1868.gadu esot pamudinājis viņu skoloties. Par laimi, vecāku rīcībā tam bija pietiekami līdzekļi un pēc Limbažu pilsētas skolas nobeigšanas Jānis devās uz Valku, kur mācījās Cimzes skolotāju seminārā. No 1876.gada viņš sāka strādāt par palīgskolotāju Skultes lielmātes Leokadijas fon Freitāg - Loringhofenas privātskolā, kas gatavoja jauniešus ģimnāzijai. Šeit viņu ņem gādībā vietējais mācītājs Jānis Neilands un Steiks izmanto iespēju arī pašam apgūt ģimnāzijas kursu, bez kura augstākā izglītība tolaik nav iespējama. Lai cik dīvaini tas nebūtu, šķietamais nacionālists Jānis Steiks visu mūžu atbalstīja vāciešus, ja vien tie bija luterāņi. 1879.gada decembrī viņš Rīgā nokārtoja ļoti sarežģītos ģimnāzijas eksterna eksāmenus, ko togad neizturēja gandrīz puse censoņu, un no nākamā gada sāka studēt teoloģiju Tērbatā. 1880.gada septembrī Steiks Tērbatā iestājas latviešu rakstniecības vakaru biedrībā, kas divus gadus vēlāk saņem no vācu studentiem atļauju kļūt par korporāciju Lettonia līdz ar tiesībām publiski iedzert un paukoties. Jānis Steiks nejaušības dēļ kļūst par vienu no galvenās latviešu korporācijas dibinātājiem un tā ir viņa mūža lielākā veiksme. Piedaloties letoņu pasākumos tikai kā dziesmu krājuma sastādītājs, viņš iegūst milzumu vēlāk ietekmīgu draugu un paziņu, kas pabalsta Steiku viņa mūža beigu grūtajos brīžos.

Jāņa Steika sabiedriskā darbība sākas 1881.gada oktobrī, kad viņu uzaicina par vienu no galvenajiem runātājiem Jāņa Cimzes bērēs. Nākamajā gadā pirmais latviešu žurnāls ''Pagalms'' publicē viņa dzejoli ''Šie kauli, šī miesa'', ar kuru Steiks tiek atzīts par dzejnieku. 1885.gada oktobrī viņš nokārto Vidzemes konsistorijas palīgmācītāja eksāmenu un ap to pašu laiku saņem Tērbatas teoloģijas diplomu, kas atbilstu mūsdienu bakalauram. Te sākas Steika problēmas. Viņš vēlas būt pilntiesīgs mācītājs, taču mācīties par kandidātu (maģistru) vairs nav spēka. Kārdinājums kļūst vēl lielāks, kad, strādājot par palīgmācītāju jeb adjunktu Limbažos un Mazsalacā, Steiks nereti aizvieto novada mācītājus visā amata godībā. No 1887.gada beigām, ar Kokneses latviešu vadoņa Jāņa Stučkas atbalstu, viņš cenšas iegūt atbrīvojušos mācītāja vietu šai novadā, taču lieta nonāk strupceļā. Beidzot, 1889.gada jūnijā, Steiku ieceļ par mācītāju latviešu zemnieku Lauru kolonijā pie Pleskavas. Viņš uzsāk ļoti aktīvu darbību, ieskaitot vietējās skolas veidošanu, taču saduras ar tiešā priekšnieka nevēlēšanos uzskatīt viņu par ko vairāk kā palīgmācītāju un krievu ierēdņu apsūdzībām. Starp 1891. un 1897. gadu Steiks dzīvo Lauros un Pleskavā, atcelts vispirms no mācītāja, pēc tam skolotāja pienākumiem. Tikai Krievijas ģenerālkonsistorijas viceprezidenta Konrāda Freifelda atbalsts ļauj Steikam kļūt par pagaidu mācītāju Tbilisi, kur viņš kopā ar vienu no brāļiem nodzīvo līdz 1902. gadam.

Savāds vakars

1902.gadā Jānim Steikam, kurš Latvijā jau tiek uzskatīts par Pirmās atmodas cīnītāju, izdodas atgriezties un sākt strādāt par privātskolas pārzini Tukumā, pa laikam noturot dievkalpojumus Jelgavā. Nekādu ziņu par viņa dīvainībām šai laikā nav. 1905.gada pavasarī, atsaucoties uz Bostonas, ASV latviešu uzaicinājumu, Steiks dodas emigrācijā pirms sākušies nopietnākie Piektā gada nemieri. Gadu vēlāk viņam Bostonā piebiedrojas abi Tērbatā studējušie pusbrāļi - 1879.gadā dzimušais Pēteris un 1884.gadā dzimušais Kārlis. Kā izrādījās, Bostonā 1901.gadā bija notikusi latviešu luterāņu šķelšanās un Steiks nonāca pa vidu divu kopienu sadzīviskajiem kašķiem, tiklīdz uzņēmās vadīt atdalījušos draudzi. Gribēdams būt īsti amerikānisks, Steiks sāka vārda tiešā nozīmē trakot, izdodot dīvainu avīzi ''Dieva Sveiksme'' un noturot lekcijas ar vārdu spēlēm. Par nelaimi viņam, reliģija ASV jau toreiz bija drīzāk bizness un tajā darbojās īsti lielmeistari, ko Steikam nebija cerību pārspēt. 1906.gada maijā viņu neatzina par mācītāju un neuzņēma Misūrī luterāņu sinodē. Steikam izdevās salīgt ar daudz pieticīgāko Pensilvānijas vācu sinodi un turpmāk nācās dēvēties necilajā reverenda (sludinātāja) titulā. Jau 1908.gadā sākās runas par viņa draudzes sarukšanu un 1910.gada vasarā Steiks izgāzās Čikāgā, kur bija mēģinājis veidot jaunu draudzi no latviešu baptistiem. Ap 1918.gadu Bostonas draudzē bija palikuši ne vairāk par 10 locekļu un tiek apgalvots, ka jau togad Steiks to pametis. Pa to laiku ASV bija iestājusies karā pret Vāciju un 1918.gada 30.augustā Steiks tika apcietināts kā vācu piekritējs.

Foto: Atbrīvošanas kara cīnītāju pieminekļa atklāšana 1923.gada 1.jūlijā. Pieminekli iesvētīja Jānis Steiks

Turpmāk Steikam nācās darboties kā brīvmācītājam Bostonas un Ņujorkas apkārtnē. Vienīgās dzīves gaišās puses bija brāļa Kārļa ķīmiķa karjera un Pensilvānijas sinodes iestāšanās Apvienotajā baznīcā, kas kļuva par lielāko luterāņu organizāciju ASV. Pēdējos piecos gados Amerikā viņš paguva ieviest Latvijas karogu ar Lettonijas krāsām, sacerēt tekstu ko dēvēja par operu, dziesmu prezidentam Vilsonam, un pieprasīt, lai Jānis Čakste iekļauj viņa pantus Satversmē. Būdams apdomīgs, Steiks izbrauca uz Latviju 1922.gada augustā, tūlīt pēc Latvijas atzīšanas no ASV puses. Pēc ierašanās Liepājā viņš paziņoja divus lielus melus - ka ir Apvienotās luterāņu baznīcas oficiāls pārstāvis un uztur attiecības ar bagātiem ASV uzņēmējiem, kas gatavi pabalstīt Latviju. Sajūsminātie Rīgas kungi 24.septembrī ļāva ASV luterāņu ''sūtnim'' teikt īpašu dievkalpojumu Jēkaba baznīcā. Vēl esot Amerikā, Steiks bija pieprasījis, lai Lauru un Pečoru zemes Igaunija atdod Latvijai, tādēļ viņa brauciens pie igauņiem pēc nostāstiem esot beidzies nepatīkami. Kā zināms, naudu no ārzemju tautiešiem latvieši gatavi gaidīt pat gadiem, tādēļ Steika ākstības Rīgā apnika tikai ap 1923.gada februāri, pēc diviem priekšnesumiem Lielajā ģildē par visas cilvēces izcelšanos no latviešiem. Limbažos, turpretim, vajadzība pēc naudas un dzelzceļa bija krietni spiedīgāka un 1923.gada 26.martā Latvija uzzināja par Jāņa Steika ievēlēšanu Limbažu luterāņu mācītāja godā. 13.maijā Valmieras prāvests Eduards Pavasars ievadīja viņu amatā un 1.jūlijā Steiks, kopā ar priekšgājēju Ludi Bērziņu un prezidentu Čaksti stāvēja kopā pie Atbrīvošanas cīņās kritušo pieminekļa tā atklāšanas dienā. Tā bija Jāņa Steika zvaigžņu stunda Limbažos pirms ilga un sāpīga norieta.   

Vēsturnieks Juris Pavlovičš

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" IV daļa

IV daļa Pdf formātā

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" III daļa

III daļa Pdf formātā

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" II daļa

II daļa Pdf formātā

Lasīt tālāk »

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" I daļa

I daļa Pdf formātā

Lasīt tālāk »

Muzejā apskatāma jauna izstāde “Brežņeva laiki Limbažos, 1965-1982”

Kā otrā daļa no pētījuma par ikdienas dzīvi Limbažos pēdējo divsimt gadu laikā, Limbažu muzejā tikko atvērta izstāde par Brežņeva laikiem - periodu no 1965. līdz 1982.gadam.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīties gan ar Limbažu pilsētas vēstures faktiem un attēliem, gan arī materiāliem par pusgadsimtu senu pagātni, kas piemēroti visdažādāko interešu ļaudīm, bērniem un pieaugušajiem. Jums būs iespēja ieskatīties tā laika pastā, frizētavā un sadzīves pakalpojumu kombinātā, aplūkot modes apģērbu un dzīvokļu iekārtojumu.

Īpašu limbažnieku interesi un sajūsmu jau izraisījusi izstādē demonstrētā 1972.gada satīriskā īsfilma ''Jūlis Mūlis Limbažos'' un tās turpinājums, ko var vērot īsta padomju laika televizora ekrānā. Jums būs iespēja redzēt, par ko toreiz smējās Limbažos, kas pilsētā mainījies un kas palicis pa vecam.

Vienlaicīgi ar izstādi, muzeja mājas lapā tiks publicēta neliela grāmata par šo tēmu, kas sākotnēji būs pieejama digitālā, bet no rudens arī papīra izdevumā.

Izstāde ''Brežņeva laiki Limbažos'' būs apskatāma līdz 2022.gada rudenim.

Muzeju nakts 2022

Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00

Programma

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

·         19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)

·         19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”

·         20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”

·         20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”

·         21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”

Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija

·         Tematiskās skices “Rati un riteņi”

·         Panorāmas skatu tornis

·         18.00 Gogelmogels saldējums

·         20.00 Skābeņzup’, lai ir spēks. Paņem mak’ līdz’ ar.

·         22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”

·         23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.

Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži

·         Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”

·         Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”

·         Depo torņa apmeklējums

18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.

Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.

Plecu lakati no muzeja krājuma

2022. gada 8. maijā - Mātes dienā LIELO LAKATU FESTIVĀLA ietvaros Limbažu muzejs piedāvā ekskluzīvu iespēju ekspresizstādē apskatīt plecu lakatus no muzeja krājuma, kas izgatavoti vai lietoti Limbažu novadā no 20. gs. sākuma līdz 20. gs. beigām. Muzeja darba laiks 8. maijā no plkst. 11.00 – 16.00.

Vakance - Ekskursiju gids

LIMBAŽU MUZEJS izsludina amata vakanci – EKSKURSIJU GIDS/-E (uz laiku no 17.05.2022.-17.10.2022, pilna slodze, bruto mēnešalga 614,00,-EUR) ar darba vietu Torņa iela 3, Limbaži (Vecais ugunsdzēsēju depo).

Galvenie amata pienākumi:

·         Laipni un kulturāli sagaidīt apmeklētājus, vadīt ekskursijas izstādēs, ekspozīcijā, torņa un atklātā krājuma telpās;

·         Savas kompetences ietvaros atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem un sniegt papildus informāciju par izstādēm un ekspozīcijām;

·         Pārzināt Limbažu muzeja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas un pārdot apmeklētājiem ieejas biļetes;

·         Sekot tīrībai, sakārtot telpas pasākumiem.

Prasības pretendentam/-tei:

·         Vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, vai augstākā izglītība;

·         Valsts valodas prasme un vismaz viena svešvaloda;

·         Spēja patstāvīgi organizēt savu darbu un uzņemties atbildību.

Piedāvājam:

·         Iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu kultūras mantojuma nozarē;

·         Iespēju papildināt zināšanas un profesionālās iemaņas tālākizglītības kursos;

·         Sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu.

Pieteikuma vēstuli, CV, lūdzam iesniegt līdz 2022.gada 12.maija plkst.12.00 Limbažu muzejā Burtnieku ielā 7 slēgtā aploksnē ar norādi “Ekskursiju gida amata vakancei”, vai nosūtīt pa pastu (Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbažu novads, LV-4001) vai, uz e-pastu limbazu.muzejs@limbazunovads.lv

Tālrunis uzziņām 64070632

Muzeju nakts 2022 programma

Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00

Programma

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

·         19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)

·         19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”

·         20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”

·         20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”

·         21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”

Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija

·         Tematiskās skices “Rati un riteņi”

·         Panorāmas skatu tornis

·         22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”

·         23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.

Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži

·         Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”

·         Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”

·         Depo torņa apmeklējums

18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.

Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.

PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve

LIMBAŽU MUZEJĀ APSKATĀMA JAUNA EKSPOZĪCIJA “PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve”

Ekspozīcija ir izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs.

Katra no ekspozīcijas zālēm stāsta par vairākām tēmām, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā. Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanās 13.-15.gadsimtā. Saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu. Industrializācija Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā.

Ekspozīcijas vienojošais tēls – Rats. Tas ir atpazīstams pilsētas senajā plānojumā, mūžīgo ūdensdzirnavu mehānismā, restaurētajā torņa pulkstenī, tvaika dzinējā un citos mehānismos.

Katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.

Ekspozīcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu novada pašvaldības atbalstu. Koncepcija, dizains: Limbažu muzeja speciālisti. Dekorators: Aija Brikmane. Tehniskie risinājumi: Didzis Bērziņš, Ēvalds Butāns. Koka darbi: Sia Daworks, Dainis Lūsis, Andris Vimba, A.Roze, Sia Wooden Frog. Metālapstrāde, kalumi: Kaspars Auza, SIA FN serviss.

IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

NO 2021.GADA 31.JŪLIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

Rīgas arhibīskapa pils Limbažos ir viena no senākajām nocietinājumu būvēm Latvijā, kuras celtniecība aizsākta jau 13.gadsimta pirmajā pusē. Arhibīskapa pils piedzīvojusi vairākus celtniecības posmus, pārbūves, kara postījumus un atjaunošanas darbus. Visnopietnākie postījumi pilij tika nodarīti sākot ar 1944.gadu, aviācijas uzlidojuma un vēlākās padomju iestāžu nevērības rezultātā.

Vairāku izrakumu laikā pils drupās atrastas liecības par tās iemītnieku dzīvi viduslaikos – dakstiņi, krāsns podiņi, muskešu un lielgabalu lodes un dažādi vienkārši sadzīves priekšmeti. Muzeja arheoloģijas kolekcija glabā ne tikai lietas, kas iegūtas pilsdrupu izpētes un izrakumu laikā, bet arī nejaušus atradumus pils teritorijā, kas bieži ir ne mazāk interesanti. Izstādes centrā būs muzeja glabātuves skapis, ko mūsu apmeklētāji drīkstēs atvērt un, apskatot atvilknītes ar krājuma priekšmetiem, iepazīties ar senajām lietām, kas palīdzēs saprast, kāda patiesībā bija arhibīskapa svītas un poļu un zviedru garnizonu karavīru dzīve Limbažu pilī pirms vairākiem gadsimtiem. 

Izstāde ”Pils un pelikāns. Arheoloģiskās liecības par dzīvi Limbažu pilskalnā” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 2.oktobrim.

IZSTĀDE “1941.GADS LIMBAŽOS”

NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.

Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.

3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.

Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.