2020.gada 17.martā plkst. 15.00 vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekcija ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses''

4. mar. 2020, Nav komentāru

17.martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943.gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944.gada 17.martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17.martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944.gada 17.marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses'' viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17.martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7.

Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture.

Ieeja bez maksas.

Izstāde "Sapnis par jūru"

31. jan. 2020, Nav komentāru

No 2020. gada 6. februāra līdz 2020. gada 3. martam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Sapnis par jūru" - Rojas nedzirdīgā zvejnieka - meistara Laimoņa Veidemaņa veidotie kuģu modeļi.

Kad Laimonis Veidemanis sāka braukt jūrā, jēdziens nedzirdīgais jūrnieks, skanēja tikpat neparasti kā visur citur pasaulē. Ārstu komisijām galvenais priekšnoteikums darbam jūrā ir dzirde, kuras Laimonim nebija. Taču viņam bija labs krusttēvs – Ernests Krāsons, kurš strādāja par kapteini uz zvejas kutera un nebaidījās uzņemties atbildību par nedzirdīgo radinieku.
Krusttēvs savam zēnam uzticējās, jo abi bija auguši pie jūras. Laimonis palīdzēja visos jūrnieka darbos, ne tikai zvejas tīklu lāpīšanā. Viņš gāja jūrā četrus gadu desmitus un katru reizi, kad ziemā ūdeņi aizsala, klusībā sapņoja savu sapni, kam nebija lemts piepildīties – būt par kapteini uz sava kuģa. Sapņojot par jūru viņš nepārtrauca strādāt un veidoja buru kuģu modeļus. Būdams tikai aizrautīgs entuziasts un nemācījies šo prasmi, viņš tomēr spēja darināt buru kuģu modeļus ar lielu precizitāti, rūpību un mīlestību, nododot savus sapņus nākamajām paaudzēm. Šoreiz sapņus par jūru var aplūkot arī Limbažos
Izstādē izmantoti arī Limbažu muzeja krājuma priekšmeti, kas palīdzēs iepazīties ar Vidzemes piekrastes jūrniecības vēsturi un kuģu būves tradīcijām.
Īpaši aicinām apmeklēt izstādi bērnus un skolas vecuma jauniešus, ar vecākiem vai grupās kopā ar skolotājiem. Visiem, kuri ir jauni kā miesā, tā garā paredzētas rotaļas, spēles un nodarbības, kas ļaus apzināt izstādītos kuģus un jūrniecības lietas kā pagātnes lieciniekus, nevis eksponātus. Būs interesanti un jautri, kā jums, tā mums.

Izstādes atvēršana notiks 5.februārī plkst. 15.00. Laimonis Veidemanis jau kuģo citu pasauļu jūrās, tādēļ stāstu par šo jūrasbraucēju un kuģu būvētāju mēs dzirdēsim no viņa mazmeitas Lauras Kļaviņas. Laipni gaidīti Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7!

Gadu miju gaidot

18. dec. 2019, Nav komentāru

LIMBAŽU MUZEJS AICINA SAGAIDĪT GADU MIJU VECAJĀ RĀTSNAMĀ 31.DECEMBRĪ PLKST. 22.00 - 23.45.

Vecgada vakarā, kad nesteidzīgi atvelkam elpu un atskatāmies uz pavadīto gadu, esat laipni aicināti Vecajā Rātsnamā. Te dzirdēsiet mūziku, kāda varētu būt skanējusi šajā namā un tā apkārtnē senākos un nesenākos laiku lokos.

Muzicēs tradicionālās mūzikas ansamblis “VIRŠU MEDUS”, kas izpildīs dažādu tautu un komponistu mūziku no viduslaikiem līdz XX gadsimta sākumam. Mūziķi: Evija Filipsone (balss, kokle, perkusijas), Marianna Puriņa (vijole), Arnis Neretnieks (ģitāra, balss, darabuka), Einārs Kvilis (mandolīna, oktāvmandolīna, ģitāra, stabule).

Pasākuma laikā, vienreizēja iespēja skatīt rātsnama sienu gleznojumus, Limbažu muzeja krājumā esošo seno gaismekļu gaismā.

Ieejas maksa: 3 EUR
Limbaži, Burtnieku iela 4, 3.stāvs, ieeja no Burtnieku ielas no plkst. 21.30.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcas

2. dec. 2019, Nav komentāru

Limbažu muzejs aicina piedalīties Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcās laikā no 2019. gada 17. līdz 20. decembrim.

Ziemassvētku kartiņa no Limbažu muzeja krājuma

Darbnīcā gan mazajiem, gan lielajiem dalībniekiem būs iespēja radīt, izmantojot trafaretus un krāsas, unikālu dāvanu sev mīļiem cilvēkiem - personiski gatavotu apsveikuma kartīti, un to turpat no notikuma vietas nosūtīt apsveikuma saņēmējam!

Darbnīcā tiks gaidīts ikviens, kam patīk Ziemassvētkos dāvāt kaut ko paša gatavotu un no sirds.

Iemaņas zīmēšanā nav nepieciešamas.

Dalībniekiem lūdzam sagatavot un ņemt līdzi kartītes saņēmēja adresi (vārds, uzvārds, iela, mājas un dzīvokļa numurs). Neaizmirstiet pievienot arī pasta indeksu!

Nodarbības izmaksas: 0.50 Eur

Skolēnu grupu pieteikšanās: rakstīt uz e-pastu:evalds.butans@gmail.com vai zvanīt pa tālr.: 299514089

Skolēnu grupu nodarbības laiki: Otr. Cet. Pk. 10.00-13.00

Visiem interesentiem: Muzeja darba laikā.

Māris Subačs. Adventa tikšanās

20. nov. 2019, Nav komentāru

Mākslinieks Māris Subačs dzimis Rīgā 1963. gadā. 1988. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, ir Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1997. gada raksta grāmatas un ilustrē. Tās tapušas sadarbībā ar izcilo teologu un rakstnieku Juri Rubeni. Bez tam, grafiķis Māris Subačs uzskatāms arī par gleznotāju, plakātistu un vairāku citu tēlotājmākslas žanru adeptu.
Mākslinieks un literāts Māris Subačs ir domātājs, kuru var saprast tikai pēc kāda laika. Viņa šķietami vienkāršos domu graudus, pasakas un tēlojumus par Dieva un cilvēka attiecībām spēj izlasīt ikviens, tomēr vēlāk atklājas, ka šķietami bērnišķīgajos teikumos atrodami vēl kādi noslēpumi un dimensijas. Māris savos stāstos un zīmējumos strādā ar ļoti ierastiem simboliem - mājas, tētis, mamma, pagalms, zvaigznes, Saule, Ēģipte, ceļojums u.c. Tam visam līdztekus it kā spēlējas un piedalās Dievs, Dievmāte, Kristus, eņģeļi, kas ir pašsaprotami tēli tad, kad runājam par ticības lietām.
Mākslinieks Māris Subačs saskarsmē ir ārkārtīgi vienkāršs, dziļi pazemīgs un pat askētisks. Viņš manās acīs ir tāds kā mūsdienu mistiķa paraugs. Viņa domas tiešums trāpa pat tiem, kuri varbūt nekad nav dziļāk aizdomājušies par Mūžības lietām. Meistara īpašais, šķietami bērnišķīgais rokraksts ļauj viņu atpazīt starp daudziem citiem māksliniekiem. Šie un varbūt vēl citi aspekti, - piemēram, Dieva ikoniska attēlošana ārpus dogmatiskiem rāmjiem un Viņa attēlošana pasaku žanrā mākslinieku Māri Subaču ir konfrontējusi ar tradicionālo baznīcu. Katoļu baznīca viņu salīdzinoši nesen izslēgusi no sava vidus. Gan filozofiski teoloģiskā, gan institucionālā izpratnē. Tāpēc es atļaujos mākslinieku uztvert ne tikai kā vienu no pašiem redzamākajiem modernās mākslas jomā, bet arī brīvticīgās latviešu inteliģences vidū, ja ar vārdu “brīvticība” saprotam ticīgu cilvēku kopienu ārpus jebkādām reliģiskām organizācijām, kas apzināti nevēlas tādās iestāties, un ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kas pazīst Dieva klātbūtni savā dzīvē. Jo tikai Dieva pa īstam piemeklētie spēj pa īstam pretī stāvēt pūlim un reizē būt neatdarinoši radoši un mierīgi.

Māris Subačs manā skatījumā ir ne tikai Latvijas, bet pasaules klases mākslinieks, bez kura nebūtu iedomājam šī laikmeta mākslas un filozofiskās vai pat teoloģiskās domas vēsture.
Mācītājs VALTERS KORĀLIS

Limbažu muzejs sadarbībā ar mācītāju Valteru Korāli piedāvā satikšanos ar mākslinieku Māri Subaču I Adventā - 1. decembrī plkst. 12:00 Vecajā Rātsnamā, 2.stāvā Limbažos, Burtnieku ielā 4.
Pirmajā daļā lekcija un saruna ar mākslinieku, bet otrajā - praktiska iespēja pamēģināt zīmēt pašiem mākslinieka vadībā. Aicināti lieli un mazi klausītāji un zīmētāji, neatkarīgi no reliģiskās piederības un neatkarīgi no prasmes zīmēt vai gleznot. Mācīsimies kopā! Un kopā ar vecākiem īpaši gaidīti bērni!

Dalības maksa no personas: EUR 3,- (piesakoties un apmaksājot dalību līdz 30.novembrim), pasākuma dienā EUR 5,-

Pieteikšanās rakstot uz e-pastu: limbazu_muzejs@limbazi.lv vai zvanot pa tālruni: (+371) 64070632, (+371) 28622379, vai Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbaži

Īpašā akcijā par ļoti pieejamām cenām būs iespēja iegādāties arī mākslinieka Māra Subača darbus.

Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem

11. nov. 2019, Nav komentāru

Patriotu nedēļas ietvaros, ceturdien 14.novembrī plkst. 18.00 aicinām uz Jautājumu un atbilžu vakaru saviesīgās biedrības garā “Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem”. Uz jautājumiem atbildēs muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Pavlovičs. Sarunas pie tējas tases notiks Baumaņu Kārļa ekspozīcijas zālē.
Valsts svētkos 18.novembrī Limbažu muzejs būs atvērts no plkst. 10.00-17.00, gaidīsim uz izstādēm “Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" un “Zīļu vainagi”, kā arī patstāvīgajās ekspozīcijās "Pilsēta, novads, jūra” un "Baumaņu Kārlis un viņa laiks”.

Izstāde "Zīļu vainagi"

5. nov. 2019, Nav komentāru

No 2019. gada 9. novembra līdz 2020. gada 30. janvārim Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Zīļu vainagi".

Meitas godos vienmēr ar īpašu lepnumu greznojas ar vainagiem - gan pašu darinātiem, gan dzimtā mantotiem. Mūsdienās daļa no senajiem vainagiem glabājas muzeju krājumos, bet top arī jauni -muzeju krājumos esošo vainagu precīzi atdarinājumi, daļēji atdarinājumi ar jaunrades elementiem, kā arī tautas tērpu iedvesmē radīti darbi. Šādus vainagus - košus, mirdzošus, ar lielu rūpību un mīlestību vairāku mēnešu garumā darinātus, varēs apskatīt Limbažu muzejā.
Izstādē apskatāmi 42 Latvijas Amatniecības Kameras meistares Margaritas Muntagas un viņas audzēkņu vainagi. Izstādi papildinās arī vainagi no Limbažu muzeja krājuma.
Tikties ar meistari Margaritu Muntagu un viņas audzēknēm varēs izstādes atklāšanā 8.novembrī plkst. 17.00. Visi laipni aicināti!

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Muzejpedagoģiskā programma “Ar simboliem caur gadsimtiem"

15. okt. 2019, Nav komentāru

Limbažu muzejs piedāvā muzejpedagoģisko programmu bērniem un jauniešiem “Ar simboliem caur gadsimtiem” izstādē "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaida krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Tēma: Ar simboliem caur gadsimtiem

Mērķis: sniegt zināšanas par Latvijas teritorijā sastopamiem simboliem dažādos laikmetos un materiālos

Mācību uzdevums: Ar iedoto fotogrāfiju fragmentu palīdzību atrast simbolus muzeja eksponātos

Mērķauditorija: bērni un jaunieši

Nodarbības plāns: Ievads (5min), iepazīšanās

Teorētiskā nodarbības daļa (10 min): Iepazīties ar muzeja ekspozīciju, faktiem un vēsturi.

Praktiskā nodarbības daļa (30min): Grupa vai individuāli saņem izdrukas ar fotogrāfijām un mēģina atrast attēlotos simbolus izstādes ekspozīcijā.

Atrodot visus simbolus, tie jāattēlo stellēs ar koka klucīšu palīdzību imitējot rakstu.

Grupas lielums: līdz 20 bērniem, jauniešiem

Nodarbības ilgums: 45min

Nodarbības vieta: Burtnieku iela 7, Limbažu muzeja telpas

Darba formas: grupu darbs, individuālais darbs

Programmas cena: Viena persona -0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: evalds.butans@limbazi.lv vai zvanīt pa tālr.: 29514089

NOVADNIEKA ELEVERIJA VANAGA 100 GADIEM VELTĪTA GLEZNU IZSTĀDE LIMBAŽU MUZEJĀ

1. okt. 2019, Nav komentāru

Eleverijs Vanags

Dzimis 1919. gada Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē.
Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā. Vēlēšanās zīmēt zēnam radusies jau agrā bērnībā. Zīmēšanai bieži izmantojis mātes dziju krāsas, jo veikalā pirktās - eļļas - ilgus gadus bijis tikai sapnis. Vasaras brīvdienas Eleverijs pavadīja brāļa saimniecībā Umurgā pie lauku darbiem. Tur viņš sagaidīja arī liktenīgo 1940. gadu. Atsākot mācības Cēsu ģimnāzijā, jaunietis iesaistījies skolnieku nacionālajā apvienībā, kuras viens no uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar Limbažu ģimnāzistiem. 1941. g. janvārī Eleveriju Vanagu arestēja - it kā par to, ka norāvis no sienas plakātu, kas vēstīja par gaidāmajām PSRS Austākās padomes vēlēšanām. Cēsu Tautas tiesas krimināllietā 1941. gada 17. februārī tas tika kvalificēts kā huligānisms. Spriedums - gads cietumā. Par šo pārkāpumu Cēsu ģimnāzijas pedagoģiskā padome izslēdza E. Vanagu no skolas. Realitātē viņš Latvijā atgriezās tikai 1947. gadā pēc izsūtījumā Gulaga nometnē pavadītajiem 7 gadiem. Taču čeka vēl ilgi un modri sekoja E. Vanaga darbībai, tāpēc viņam bieži nācās mainīt darba vietas. Pamatā darbs bija saistīts ar zīmēšanu un noformēšanu.

Tā nopietnāk gleznošanai E. Vanags, pievērsās Valmierā 20. gs. piecdesmitajos gados, kad sieva Elvīra viņam uzdāvināja krāsas un otas. Lai papildināti zināšanas, tika apmeklēti kursi Mākslas akadēmija pie K. Sūniņa, E. Kalniņa un P. Upīša. Vēlāk Eleverijs Vanags regulāri sadarbojās ar Valmieras Tautas tēlotājas mākslas un Cēsu studijām. Mākslinieks ar saviem darbiem piedalījies vairākās izstādēs. 1989 .g. Valmieras Sīmaņa baznīcā bija apskatāma 25 gadu radošas darbības jubilejas izstāde. Limbažos sadarbībā ar režisoru Dailoni Vanagu tapušas skatuves dekorācijas vairākām Tautas teātra izrādēm. Limbažu muzejā E. Vanaga darbi bija apskatāmi 1990. un 1995. g. Mākslinieks Eleverijs Vanags – amatieris, gleznojis vienīgi dabu – ainavas, ziedus. No viņa darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena.

Kopumā izstādē eksponēti 15 darbi, kas būs apskatāmi līdz 2019. gada 5. novembrim.

Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu

17. sep. 2019, Nav komentāru

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaidīs krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Bagātajā eksponātu klāstā īpaši vēlamies izcelt trimdas latviešu kolekciju, ko veidojusi limbažniece E. Vīlipsone. Anglijas “Latviešu etnogrāfiskā materiāla krātuve” apkopoja līdzaizvesto: tautas tērpus, lielos lakatus, dvieļus, u.c., kā arī atmiņu pierakstus, kas nu atraduši mājvietu Limbažu muzejā.

Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Mēģināsim pārsteigt pieredzējušos ar augstvērtīgiem darbiem. Zinātkārajiem iespēja salīdzināt reti eksponētus priekšmetus. Radošajiem uzreiz izmēģināt krāsu un simbolu saspēli.

Izstādes idejas autore un veidotāja Aija Brikmane.

Izstādes "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" atklāšana 2019. gada 20. septembrī plkst. 16.00. Visi laipni aicināti!

Sīpolu pasūtījumu izsniegšana Limbažu muzejā

16. sep. 2019, Nav komentāru

Liliju audzētāju biedrība "Lilium Balticum" aicina izņemt liliju sīpolu pasūtījumus šo sestdien, 21. septembrī no plkst. 10.00 – 16.00 Limbažu muzejā. Būs iespēja ne tikai saņemt izstādes laikā pasūtītos sīpolus, bet iegādāties šķirnes ar koši dzelteniem (Eldivo, Yellow Diamand, Liepājas Dzintars), ugunīgi sarkaniem (Rīdzene, Vulkāns), maigi rozā (Brindisi, Indian Summerset, Mēnesgaisma) un tīri baltiem ziediem (Bach, Sonora). Savukārt klasiska skaistuma piekritējiem sarūpēti karaliskās lilijas (Lilium regale) sīpoli, kas ir viena no populārākajām lilijām dārzos, kāzās un iesvētībās ar lieliem, smaržīgiem, mirdzoši baltiem ar rozā ārpusi ziediem.

Antra Balode, biedrības "Lilium Balticum" valdes priekšsēdētāja, audzētāja un selekcionāre atbildēs uz jautājumiem par liliju stādīšanu un kopšanu, kā arī palīdzēs izvēlēties piemērotākās šķirnes.

Mārtiņrožu dejas

13. sep. 2019, Nav komentāru

Dzejas dienu izskaņā kāds rudenīgs dzejolis no Limbažu muzejnieces Sarmītes Tušinskas.

Mārtiņrožu dejas

Četras dienas un naktis, debesis raud,

Kaimiņš saka, sēņu lietus, lai aug,

Sētas mieti un akmeņi, sēnēs raug.

Dienas četras bez mitas, debesis raud,

Kurpītēs baltās, vasara bēg, uz citu vietu,

Nevajag asaru, atvasara jau klāt.

Dienas četras un naktis,

Degs pīlādzis, saules glāstīts,

Un debesis katram mums stāstīs,

Par ko, par ko, tās asaras,

Četras dienas un naktis. 

Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā

10. sep. 2019, Nav komentāru

2019. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, piedāvājam 16. un 17. septembrī Vecajā Rātsnamā, Burtnieku ielā 4, nodarbību - Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā.
Vecā Rātsnama otrā (mansarda) stāva Pelēkajā, ielas puses zālē būs iespēja piedalīties senu gleznojumu sakopšanā jeb brūču sadakterēšanā. Darbus ierādīs un vadīs restauratore Madara Rasiņa. Tiks apgūta arī dekoratīvā zīmējuma/ornamenta izveide ar trafaretu (gatavie darbiņi kā suvenīrs).
Paralēli šiem darbiem bērni uzzinās ne tikai meistaru/restauratoru knifus, bet arī iepazīs savulaik turīga limbažnieka – tirgotāja Braunšveiga greznās telpas/balles zāles, to iekārtojumu un pilsētas vēstures ainas.

Aicinām pieteikt Limbažu pirmsskolu izglītības iestāžu vecāko grupu bērnus.
Vēlamais laiks no plkst. 9.00 līdz 12.00. Nodarbība ilgs aptuveni 1 stundu.

Lai pieteiktos programmai, zvanīt pa tālr.: 28622379

2019. GADA EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS

4. sep. 2019, Nav komentāru

Vecā Rātsnama mansarda stāva zālēs, Limbaži, Burtnieku iela 4, 13. septembrī, plkst. 17.00 – Priekšlasījums/ Restaurācijas procesa demonstrēšana (18. gs. beigu sienu gleznojumi), restauratore Madara Rasiņa. Plkst. 18.00 – Kamerkoncerts Laikmeta noskaņas

No 2019. gada 12.-15. septembrim norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kas Eiropā norisinās kopš 1991. gada, aktualizējot kultūras mantojuma nozīmi sabiedrībai. Šī gada tēma ir “Restaurācija”, kas izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, aicinātu uz dialogu ar plašu sabiedrību, veicinātu oriģinālas, vēsturiskas substances informatīvās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu. Kā arī Lai popularizētu objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija.
Ar Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes finansiālu atbalstu Rātsnama telpās notiek 18. gadsimta gleznojumu sakopšana un restaurācija, kas iekļauj arī apjomīgus vēsturiskā apmetuma nostiprināšanas darbus. Restaurācijas darbus veic restauratore Madara Rasiņa, turpinot iepriekšējo gadu restauratoru veikumu un novēršot ēkas konstrukciju radītās deformācijas sekas.
Aicinām interesentus apmeklēt Veco Rātsnamu 13. septembrī plkst. 17.00, lai piedalītos restauratores Madaras Rasiņas priekšlasījumā, kā arī restaurācijas procesa demonstrēšanā.
Pēc tam izbaudīt senās mūzikas koncertu (plkst. 18.00). Tā programmā iekļauta baroka laika populārāko komponistu - Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi mūzika, turpretī Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikas lappuses traversflautai un klavesīnam iezīmēs 18. gadsimta Latvijas teritorijai piederīgas mūzikas tradīcijas. Mūziķi: Anete Viļuma (soprāns), Maija Kļaviņa (traversflauta), Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs, asoc.prof. Māris Kupčs
Vecā Rātsnama Mansarda zāles (Burtnieku iela 4, 3.stāvs) un sienu gleznojumi būs apskatāmi ikvienam interesentam piektdien 13. septembrī no plkst. 10.00 – 17.00 ieeja no Burtnieka ielas pa renovētajām ART DECO stila kāpnēm.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā

23. aug. 2019, Nav komentāru

2019. gada 22.augustā Limbažu muzeja darbinieki viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā Skolas ielā 6 un šī gada jūlijā atklātajā atvērtajā mākslas krājumā – patstāvīgajā Cēsu pilsētas un novada mākslinieku darbu ekspozīcijā, kas aplūkojama Cēsu Izstāžu nama Piebūvē, Pils laukumā 3. Liels paldies Cēsu Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģei Evitai Muceniecei par uzņemšanu un dalīšanos pieredzē.

Baltijas ceļam - 30

22. aug. 2019, Nav komentāru

Pirms trīsdesmit gadiem – 1989.gada 23.augustā, aptuveni divi miljoni triju Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās 670 kilometrus garā cilvēku ķēdē no Viļņas līdz Tallinai lai protestētu pret Molotova – Ribentropa paktu un tam sekojušo Baltijas okupāciju. Krietna daļa šīs ķēdes gāja caur Vidzemi un vietējo ļaužu dalība tās veidošanā bija īpaši svarīga. Izteikt savu viedokli devās arī Limbažu novada ļaudis, tai skaitā ne mazāk kā četri tūkstoši toreizējā Limbažu rajona tautfrontiešu, kuru vidū īpaši pamanāmas bija ceļu remonta, mežsaimniecības un sadzīves pakalpojumu darbinieku kopas no Limbažiem. Vēl lielākā mērā kā citur Latvijā, vietējie patrioti izpildīja savu pienākumu pret Dzimteni un tās brīvību, negaidot kādu vadošu pamudinājumu, bet tikai un vienīgi pašu pārliecības vadīti. 1989.gada 23. augusta patriotiskās stājas pieredze deva limbažniekiem spēku jau rudenī Tautas Frontes konferencē pieņemt lēmumus, kuru rezultāti šodien ir Limbažu muzejs pilsētas centrā un Baumaņu Kārļa piemineklis skvērā Cēsu un Dailes ielas stūrī.

Foto: 1991. gada 23. augustā "Liesmojošais Baltijas ceļš" - Limbažu rajona iedzīvotāji pie Valmieras. Ar ģitāru - Normunds Ķietis. Autors: G.Pīlāgs, Limbažu muzeja krājuma materiāls

Muzejpedagoga vakance

20. aug. 2019, Nav komentāru

LIMBAŽU MUZEJS izsludina amata vakanci – MUZEJPEDAGOGS/-ĢE (uz nenoteiktu laiku nepilna slodze, bruto mēnešalga 290,50,-EUR)

Lasīt tālāk »

Muzikāla pasaku izrāde "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona"

15. aug. 2019, Nav komentāru

Ar Latvijas valsts atbalstu biedrība "MANTOJUMS" rīko bērnu vasaras nometni Lādezera pamatskolā. Nometnē piedalās 15 bērni no Limbažu 3. vidusskolas folkloras kopas Kamolītis un 30 bērni no latviešu diasporas kopienām 13 valstīs (Krievija, Igaunija, Turcija, Anglija, ASV, Norvēģija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Beļģija, Spānija un Francija). Nometnes laikā bērni apgūst latviešu valodu, iepazīst folkloru un kultūrvēsturiskās vērtības un iestudē muzikālu pasaku izrādi "Sprīdīša pasaka. Otrā sezona", kas tiks demonstrēta 2019. gada 20. augustā Limbažu viduslaiku pilsdrupu estrādē un pilskalna teritorijā.

Viduslaiku svētki

29. jūl. 2019, Nav komentāru

Limbažu pilsētas svētkos 3. augustā līksmot, izdzīvot un apgūt viduslaiku iemaņas un gudrības varēsiet Limbažu pilskalnā, kur norisināsies Viduslaiku svētki. Pērn 3 gadus pēc kārtas šeit noritēja Hanzas svētki, kas šogad pārtop par Viduslaiku svētkiem, nezaudējot savu šarmu un īpašo viduslaiku noskaņu!

Liliju izstādes pēdējā diena 21.jūlijs

21. jūl. 2019, Nav komentāru

Liliju izstāde svētdien 21.jūlijā būs apskatāma no plkst. 10.00 līdz 18.00. Aicinām sākot no plkst. 17.00 izvēlēties jebkuru no izstādē esošajiem liliju ziediem un ņemt sev līdzi uz mājām!

Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti