Muzeju nakts programma 2023 Limbažos

Izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšana

Baumaņu Kārļa 188 dzimšanas dienā, 2023.gada 11.maijā plkst. 16:18, aicinām uz izstādes “Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā” atklāšanu Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7.

Limbažu muzejā rekonstruēta ekspozīcija “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, izveidojot Dziesmu svētkiem veltītu izstādi, kas iekļauj vairākas savstarpēji saistītas tēmas - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi Limbažu novadā un pirmo aktīvāko novada koru darbība, Baumaņu Kārļa sasaiste ar Dziesmu svētku rīkošanu, repertuāra atlasi un citām aktivitātēm, kā arī ieskicēti Baumaņu Kārļa dzīves mazāk zināmie fakti un publiskā tēla atspoguļojums. Baumaņu Kārlis uzģērba laikmetu kā uzvalku.

Izstādes vizuālais ietvars - stilizēts 19. gs. II puses jeb eklektikas perioda interjers, ko var sasaistīt gan ar Baumaņu Kārļa Pēterburgas apartamentiem, gan turīga limbažnieka īres nama dzīvokli. Interjera lielākā mēbele, Baumaņu Kārļa sievas baroneses Marijas fon Vites ģimenes liecība - bufete no Sāruma muižas.

Jāņa Steika atgriešanās

1923.gada martā Limbažu luterāņu draudze ievēlēja par savu mācītāju nesen no Amerikas pārbraukušo novadnieku Jāni Steiku. Uz turpmākajiem diviem gadiem Steiks kļuva par ja ne slavenāko, tad vismaz visvairāk aprunāto Limbažu novada iedzīvotāju un vēl tagad tiek turēts vietējo ļaužu atmiņā. Šodien piedāvājam jums pirmo pārbaudīto Jāņa Steika dzīves stāstu līdz 1923.gada pavasarim un viņa ievērojamāko dīvainību iespējamo izskaidrojumu.

Foto: J.Steiks - mācītāja palīgs Limbažos 1887.g.

Šie kauli, šī miesa

Visās pasaules ciltīs un tautās pa laikam dzimst ļaudis, kas veltī savu mūžu lai plēstu jokus un sprediķotu tikai viņiem saprotamas lietas. Ja šādi cilvēki zina mēru un apvalda kaislības, viņi kļūst par saviesīgās dzīves dvēselēm un to izdarības tiek atzītas par mīļām anekdotēm. Diemžēl, pārāk bieži tie izrādās ņirgas, kas pagūst ļauni apvainot vai pusi pasaules. Kā vieni tā otri atšķiras no nervu un gara slimniekiem, kam šādas izdarības ir nekontrolējamas lēkmes, ar to, ka lieliski apzinās ko dara. Tāds ievads bija vajadzīgs, lai paskaidrotu - Jānis Steiks vismaz līdz Limbažu mācītāja gaitu noslēgumam bija garīgi vesels cilvēks kaut vai tiktāl, ka viņa rīcībspēja nav apstrīdama. Laikmetā, kad milzums latviešu sirga ar juku gados iemantotām nervu kaitēm, Steika prāta stāvoklis bija vismaz ne sliktāks kā citiem. Kā redzēsim turpmāk, viņš bija augsti mācīts vīrs, ko vienu brīdi dēvēja par gudrāko latvieti Amerikā, un pārspēja izglītībā daudzus sava laika tautas darbiniekus. Drīzāk ir iemesls šaubīties, ka Steiks uzskatīja sevi par dzejnieku. Viņš prata dzejot, taču ļoti drīz rindas ar atskaņām kļuva par piedēkli aizvien dīvainākajām runām. Ja mūsdienu valodnieki vēlas redzēt šo vārdu kaudzi par savu laiku apsteigušu abstrakto dzeju, nevaram viņiem to liegt, taču nekas neliecina, ka Steiks kaut daļu dzīves ziedotu tikai rīmju kalšanai, kā īstam ''poētam'' pienākas.

Kas dara Jānim Steikam godu un nekad nav ticis ņemts vērā, ir viņa spēja no jaunības pašam pelnīt savu iztiku. Ne mazums izcilāko latviešu pa laikam dzīvojuši žēlastības maizē, tādēļ Steiks izceļas ne tikai ar prasmi vienmēr turēt pie rokas naudu pieticīgai izdzīvošanai, bet arī ar apņēmību pabalstīt un ievest dzīvē savus pusbrāļus Pēteri un Kārli. Par paša finansēm viņš centās nerunāt. Divas Jāņa Steika vājās vietas bija reliģija un politika. Liktenis bija lēmis Steikam būt par luterāņu mācītāju un nav šaubu, ka viņš prata veikt šī darba rituālo un saimniecisko pusi. Taču nekas neliecina, ka viņš bija kristietis vismaz tai mērā, kādu no Dieva kalpiem prasa Lutera baznīca, un pat kā senlatviešu pagāns visticamāk gadu gaitā bija radījis prātā pats savu gara pasauli. Tomēr, ja bezdievīgais 20.gadsimta sākums spēja piedot gandrīz visus ticības maldus, pavisam cita lieta bija politika. Steikam pilnībā trūka mācītājam tik nepieciešamās pūļa izjūtas un izpratnes, ka vienlaikus būt par un pret nav iespējams. No vienas puses, savos saietos viņš pieļāva pilnīgi atšķirīgu un pat naidīgu uzskatu ļaužu uzaicināšanu, apsteidzot savu laiku par gadiem piecdesmit. No otras, vismaz četras reizes mūžā nonāca nepatikšanās, izsakot radikālus vai pretvalstiskus politiskos apvainojumus. Domāju, Jāņa Steika dzīves lielākā nelaime bija talants iepatikties aci pret aci, ja viņš to gribēja, kopā ar pilnīgu neprasmi paveikt to pašu auditorijas priekšā.  

Savāds rīts

Jānis Steiks piedzima 1855.gada 29.jūnijā Tiegažu Piķu (Pikke) māju apsaimniekotāja Pētera ģimenē. Zēns bija stiprs un vesels un varētu viegli strādāt arī zemes darbus, taču, pēc nostāsta, Umurgas mācītājs Juris Neikens ap 1868.gadu esot pamudinājis viņu skoloties. Par laimi, vecāku rīcībā tam bija pietiekami līdzekļi un pēc Limbažu pilsētas skolas nobeigšanas Jānis devās uz Valku, kur mācījās Cimzes skolotāju seminārā. No 1876.gada viņš sāka strādāt par palīgskolotāju Skultes lielmātes Leokadijas fon Freitāg - Loringhofenas privātskolā, kas gatavoja jauniešus ģimnāzijai. Šeit viņu ņem gādībā vietējais mācītājs Jānis Neilands un Steiks izmanto iespēju arī pašam apgūt ģimnāzijas kursu, bez kura augstākā izglītība tolaik nav iespējama. Lai cik dīvaini tas nebūtu, šķietamais nacionālists Jānis Steiks visu mūžu atbalstīja vāciešus, ja vien tie bija luterāņi. 1879.gada decembrī viņš Rīgā nokārtoja ļoti sarežģītos ģimnāzijas eksterna eksāmenus, ko togad neizturēja gandrīz puse censoņu, un no nākamā gada sāka studēt teoloģiju Tērbatā. 1880.gada septembrī Steiks Tērbatā iestājas latviešu rakstniecības vakaru biedrībā, kas divus gadus vēlāk saņem no vācu studentiem atļauju kļūt par korporāciju Lettonia līdz ar tiesībām publiski iedzert un paukoties. Jānis Steiks nejaušības dēļ kļūst par vienu no galvenās latviešu korporācijas dibinātājiem un tā ir viņa mūža lielākā veiksme. Piedaloties letoņu pasākumos tikai kā dziesmu krājuma sastādītājs, viņš iegūst milzumu vēlāk ietekmīgu draugu un paziņu, kas pabalsta Steiku viņa mūža beigu grūtajos brīžos.

Jāņa Steika sabiedriskā darbība sākas 1881.gada oktobrī, kad viņu uzaicina par vienu no galvenajiem runātājiem Jāņa Cimzes bērēs. Nākamajā gadā pirmais latviešu žurnāls ''Pagalms'' publicē viņa dzejoli ''Šie kauli, šī miesa'', ar kuru Steiks tiek atzīts par dzejnieku. 1885.gada oktobrī viņš nokārto Vidzemes konsistorijas palīgmācītāja eksāmenu un ap to pašu laiku saņem Tērbatas teoloģijas diplomu, kas atbilstu mūsdienu bakalauram. Te sākas Steika problēmas. Viņš vēlas būt pilntiesīgs mācītājs, taču mācīties par kandidātu (maģistru) vairs nav spēka. Kārdinājums kļūst vēl lielāks, kad, strādājot par palīgmācītāju jeb adjunktu Limbažos un Mazsalacā, Steiks nereti aizvieto novada mācītājus visā amata godībā. No 1887.gada beigām, ar Kokneses latviešu vadoņa Jāņa Stučkas atbalstu, viņš cenšas iegūt atbrīvojušos mācītāja vietu šai novadā, taču lieta nonāk strupceļā. Beidzot, 1889.gada jūnijā, Steiku ieceļ par mācītāju latviešu zemnieku Lauru kolonijā pie Pleskavas. Viņš uzsāk ļoti aktīvu darbību, ieskaitot vietējās skolas veidošanu, taču saduras ar tiešā priekšnieka nevēlēšanos uzskatīt viņu par ko vairāk kā palīgmācītāju un krievu ierēdņu apsūdzībām. Starp 1891. un 1897. gadu Steiks dzīvo Lauros un Pleskavā, atcelts vispirms no mācītāja, pēc tam skolotāja pienākumiem. Tikai Krievijas ģenerālkonsistorijas viceprezidenta Konrāda Freifelda atbalsts ļauj Steikam kļūt par pagaidu mācītāju Tbilisi, kur viņš kopā ar vienu no brāļiem nodzīvo līdz 1902. gadam.

Savāds vakars

1902.gadā Jānim Steikam, kurš Latvijā jau tiek uzskatīts par Pirmās atmodas cīnītāju, izdodas atgriezties un sākt strādāt par privātskolas pārzini Tukumā, pa laikam noturot dievkalpojumus Jelgavā. Nekādu ziņu par viņa dīvainībām šai laikā nav. 1905.gada pavasarī, atsaucoties uz Bostonas, ASV latviešu uzaicinājumu, Steiks dodas emigrācijā pirms sākušies nopietnākie Piektā gada nemieri. Gadu vēlāk viņam Bostonā piebiedrojas abi Tērbatā studējušie pusbrāļi - 1879.gadā dzimušais Pēteris un 1884.gadā dzimušais Kārlis. Kā izrādījās, Bostonā 1901.gadā bija notikusi latviešu luterāņu šķelšanās un Steiks nonāca pa vidu divu kopienu sadzīviskajiem kašķiem, tiklīdz uzņēmās vadīt atdalījušos draudzi. Gribēdams būt īsti amerikānisks, Steiks sāka vārda tiešā nozīmē trakot, izdodot dīvainu avīzi ''Dieva Sveiksme'' un noturot lekcijas ar vārdu spēlēm. Par nelaimi viņam, reliģija ASV jau toreiz bija drīzāk bizness un tajā darbojās īsti lielmeistari, ko Steikam nebija cerību pārspēt. 1906.gada maijā viņu neatzina par mācītāju un neuzņēma Misūrī luterāņu sinodē. Steikam izdevās salīgt ar daudz pieticīgāko Pensilvānijas vācu sinodi un turpmāk nācās dēvēties necilajā reverenda (sludinātāja) titulā. Jau 1908.gadā sākās runas par viņa draudzes sarukšanu un 1910.gada vasarā Steiks izgāzās Čikāgā, kur bija mēģinājis veidot jaunu draudzi no latviešu baptistiem. Ap 1918.gadu Bostonas draudzē bija palikuši ne vairāk par 10 locekļu un tiek apgalvots, ka jau togad Steiks to pametis. Pa to laiku ASV bija iestājusies karā pret Vāciju un 1918.gada 30.augustā Steiks tika apcietināts kā vācu piekritējs.

Foto: Atbrīvošanas kara cīnītāju pieminekļa atklāšana 1923.gada 1.jūlijā. Pieminekli iesvētīja Jānis Steiks

Turpmāk Steikam nācās darboties kā brīvmācītājam Bostonas un Ņujorkas apkārtnē. Vienīgās dzīves gaišās puses bija brāļa Kārļa ķīmiķa karjera un Pensilvānijas sinodes iestāšanās Apvienotajā baznīcā, kas kļuva par lielāko luterāņu organizāciju ASV. Pēdējos piecos gados Amerikā viņš paguva ieviest Latvijas karogu ar Lettonijas krāsām, sacerēt tekstu ko dēvēja par operu, dziesmu prezidentam Vilsonam, un pieprasīt, lai Jānis Čakste iekļauj viņa pantus Satversmē. Būdams apdomīgs, Steiks izbrauca uz Latviju 1922.gada augustā, tūlīt pēc Latvijas atzīšanas no ASV puses. Pēc ierašanās Liepājā viņš paziņoja divus lielus melus - ka ir Apvienotās luterāņu baznīcas oficiāls pārstāvis un uztur attiecības ar bagātiem ASV uzņēmējiem, kas gatavi pabalstīt Latviju. Sajūsminātie Rīgas kungi 24.septembrī ļāva ASV luterāņu ''sūtnim'' teikt īpašu dievkalpojumu Jēkaba baznīcā. Vēl esot Amerikā, Steiks bija pieprasījis, lai Lauru un Pečoru zemes Igaunija atdod Latvijai, tādēļ viņa brauciens pie igauņiem pēc nostāstiem esot beidzies nepatīkami. Kā zināms, naudu no ārzemju tautiešiem latvieši gatavi gaidīt pat gadiem, tādēļ Steika ākstības Rīgā apnika tikai ap 1923.gada februāri, pēc diviem priekšnesumiem Lielajā ģildē par visas cilvēces izcelšanos no latviešiem. Limbažos, turpretim, vajadzība pēc naudas un dzelzceļa bija krietni spiedīgāka un 1923.gada 26.martā Latvija uzzināja par Jāņa Steika ievēlēšanu Limbažu luterāņu mācītāja godā. 13.maijā Valmieras prāvests Eduards Pavasars ievadīja viņu amatā un 1.jūlijā Steiks, kopā ar priekšgājēju Ludi Bērziņu un prezidentu Čaksti stāvēja kopā pie Atbrīvošanas cīņās kritušo pieminekļa tā atklāšanas dienā. Tā bija Jāņa Steika zvaigžņu stunda Limbažos pirms ilga un sāpīga norieta.   

Vēsturnieks Juris Pavlovičš

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" IV daļa

IV daļa Pdf formātā

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" III daļa

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" II daļa

II daļa Pdf formātā

Lasīt tālāk »

Izdevums "Brežņeva laiki Limbažos" I daļa

I daļa Pdf formātā

Lasīt tālāk »

Muzejā apskatāma jauna izstāde “Brežņeva laiki Limbažos, 1965-1982”

Kā otrā daļa no pētījuma par ikdienas dzīvi Limbažos pēdējo divsimt gadu laikā, Limbažu muzejā tikko atvērta izstāde par Brežņeva laikiem - periodu no 1965. līdz 1982.gadam.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīties gan ar Limbažu pilsētas vēstures faktiem un attēliem, gan arī materiāliem par pusgadsimtu senu pagātni, kas piemēroti visdažādāko interešu ļaudīm, bērniem un pieaugušajiem. Jums būs iespēja ieskatīties tā laika pastā, frizētavā un sadzīves pakalpojumu kombinātā, aplūkot modes apģērbu un dzīvokļu iekārtojumu.

Īpašu limbažnieku interesi un sajūsmu jau izraisījusi izstādē demonstrētā 1972.gada satīriskā īsfilma ''Jūlis Mūlis Limbažos'' un tās turpinājums, ko var vērot īsta padomju laika televizora ekrānā. Jums būs iespēja redzēt, par ko toreiz smējās Limbažos, kas pilsētā mainījies un kas palicis pa vecam.

Vienlaicīgi ar izstādi, muzeja mājas lapā tiks publicēta neliela grāmata par šo tēmu, kas sākotnēji būs pieejama digitālā, bet no rudens arī papīra izdevumā.

Izstāde ''Brežņeva laiki Limbažos'' būs apskatāma līdz 2022.gada rudenim.

Muzeju nakts 2022

Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00

Programma

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

·         19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)

·         19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”

·         20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”

·         20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”

·         21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”

Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija

·         Tematiskās skices “Rati un riteņi”

·         Panorāmas skatu tornis

·         18.00 Gogelmogels saldējums

·         20.00 Skābeņzup’, lai ir spēks. Paņem mak’ līdz’ ar.

·         22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”

·         23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.

Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži

·         Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”

·         Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”

·         Depo torņa apmeklējums

18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.

Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.

Plecu lakati no muzeja krājuma

Vakance - Ekskursiju gids

LIMBAŽU MUZEJS izsludina amata vakanci – EKSKURSIJU GIDS/-E (uz laiku no 17.05.2022.-17.10.2022, pilna slodze, bruto mēnešalga 614,00,-EUR) ar darba vietu Torņa iela 3, Limbaži (Vecais ugunsdzēsēju depo).

Galvenie amata pienākumi:

·         Laipni un kulturāli sagaidīt apmeklētājus, vadīt ekskursijas izstādēs, ekspozīcijā, torņa un atklātā krājuma telpās;

·         Savas kompetences ietvaros atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem un sniegt papildus informāciju par izstādēm un ekspozīcijām;

·         Pārzināt Limbažu muzeja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas un pārdot apmeklētājiem ieejas biļetes;

·         Sekot tīrībai, sakārtot telpas pasākumiem.

Prasības pretendentam/-tei:

·         Vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, vai augstākā izglītība;

·         Valsts valodas prasme un vismaz viena svešvaloda;

·         Spēja patstāvīgi organizēt savu darbu un uzņemties atbildību.

Piedāvājam:

·         Iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu kultūras mantojuma nozarē;

·         Iespēju papildināt zināšanas un profesionālās iemaņas tālākizglītības kursos;

·         Sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu.

Pieteikuma vēstuli, CV, lūdzam iesniegt līdz 2022.gada 12.maija plkst.12.00 Limbažu muzejā Burtnieku ielā 7 slēgtā aploksnē ar norādi “Ekskursiju gida amata vakancei”, vai nosūtīt pa pastu (Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbažu novads, LV-4001) vai, uz e-pastu limbazu.muzejs@limbazunovads.lv

Tālrunis uzziņām 64070632

Muzeju nakts 2022 programma

Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00

Programma

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

·         19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)

·         19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”

·         20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”

·         20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”

·         21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”

Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija

·         Tematiskās skices “Rati un riteņi”

·         Panorāmas skatu tornis

·         22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”

·         23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.

Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži

·         Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”

·         Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”

·         Depo torņa apmeklējums

18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.

Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.

PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve

LIMBAŽU MUZEJĀ APSKATĀMA JAUNA EKSPOZĪCIJA “PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve”

Ekspozīcija ir izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs.

Katra no ekspozīcijas zālēm stāsta par vairākām tēmām, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā. Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanās 13.-15.gadsimtā. Saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu. Industrializācija Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā.

Ekspozīcijas vienojošais tēls – Rats. Tas ir atpazīstams pilsētas senajā plānojumā, mūžīgo ūdensdzirnavu mehānismā, restaurētajā torņa pulkstenī, tvaika dzinējā un citos mehānismos.

Katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.

Ekspozīcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu novada pašvaldības atbalstu. Koncepcija, dizains: Limbažu muzeja speciālisti. Dekorators: Aija Brikmane. Tehniskie risinājumi: Didzis Bērziņš, Ēvalds Butāns. Koka darbi: Sia Daworks, Dainis Lūsis, Andris Vimba, A.Roze, Sia Wooden Frog. Metālapstrāde, kalumi: Kaspars Auza, SIA FN serviss.

IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

NO 2021.GADA 31.JŪLIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”

Rīgas arhibīskapa pils Limbažos ir viena no senākajām nocietinājumu būvēm Latvijā, kuras celtniecība aizsākta jau 13.gadsimta pirmajā pusē. Arhibīskapa pils piedzīvojusi vairākus celtniecības posmus, pārbūves, kara postījumus un atjaunošanas darbus. Visnopietnākie postījumi pilij tika nodarīti sākot ar 1944.gadu, aviācijas uzlidojuma un vēlākās padomju iestāžu nevērības rezultātā.

Vairāku izrakumu laikā pils drupās atrastas liecības par tās iemītnieku dzīvi viduslaikos – dakstiņi, krāsns podiņi, muskešu un lielgabalu lodes un dažādi vienkārši sadzīves priekšmeti. Muzeja arheoloģijas kolekcija glabā ne tikai lietas, kas iegūtas pilsdrupu izpētes un izrakumu laikā, bet arī nejaušus atradumus pils teritorijā, kas bieži ir ne mazāk interesanti. Izstādes centrā būs muzeja glabātuves skapis, ko mūsu apmeklētāji drīkstēs atvērt un, apskatot atvilknītes ar krājuma priekšmetiem, iepazīties ar senajām lietām, kas palīdzēs saprast, kāda patiesībā bija arhibīskapa svītas un poļu un zviedru garnizonu karavīru dzīve Limbažu pilī pirms vairākiem gadsimtiem. 

Izstāde ”Pils un pelikāns. Arheoloģiskās liecības par dzīvi Limbažu pilskalnā” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 2.oktobrim.

IZSTĀDE “1941.GADS LIMBAŽOS”

NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.

Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.

3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.

Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.

Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās

Sestdien, 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažu muzeja teritorijā (Burtnieku ielā 7) norisināsies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”,  veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.

Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret Latvijas iedzīvotājiem. Partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24. teritoriālā korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara spilgtākajām epizodēm, kad 170–180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju jūrnieku vienībām 1941. gada 4./5. jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās ieņemt Limbažus. Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana.

Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām. Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā.  Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941. gada 10. jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941. gada 20. jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju.

1941. gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kas plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku.

Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Jānis Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.

Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941. gads Limbažos”, kā arī apmeklēt novadpētnieka Ulda Bērziņa un gides Ievas Leimanes sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām (sākums plkst. 15.30). Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.

Informāciju sagatavoja Uldis Neiburgs (e-pasts: uldis.neiburgs@lu.lv)

1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot

Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.

Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.

No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem”

NO 2021.GADA 12.JŪNIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “KAULS ŠĶĒRSĀM UPEI. MĀKSLĪGIE EZERI UN LAUKU AINAVAS TRANSFORMĀCIJA NO LIVONIJAS PERIODA LĪDZ 20.GS. 20.GADIEM”.

Izstādē aplūkoti vairāk kā trīsdesmit objekti - ezeri, kas lielākoties saistīti ar bijušo muižu saimnieciskajām aktivitātēm un dzirnavu uzpludinājumu izveidi Limbažu novada teritorijā. Izstādē dots ezeru izcelsmes laiks, analizēta to lokācijas izvēle un dzirnavu dambju/ aizsprostu ietekme uz novada ceļu struktūru. Skarti arī apkārtējās ainavas pārveides un tās izmaiņu jautājumi.

Šis process,  kas sākās jau no 15.gadsimta, ienesa labā nozīmē drastiskas lauku ainavas izmaiņas. Pie senākiem piemēriem, atzīmējamas - muižas Pālē, Liepupē, Ozolos u.c., kā arī mūsdienās ar pilsētas apbūvi saplūdušās Limbažu pilsmuižas struktūras. Ja apkārtnes reljefs pieļāva, mākslīgie ezeri varēja sasniegt iespaidīgus izmērus, piemēram, Ungurpilī, Bīriņos, Ķirbižos u.c. Liela daļa no dzirnavu ezeriem mūsdienās ir zuduši.

Ezeru dalīšana, slūžu ierīkošana, to uzpludināšana saistīta ar daudziem interesantiem notikumiem arī Livonijas bruņniecības vēsturē, kuru pārstāstus joprojām glabā senās muižnieku dzimtas. Piemēram nostāsts par Āsteres (Poikern) ezera dalīšanu un brāļu Koškuļu (Koszkull) sanaidošanos.

Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada beigām.

Muzeju nakts 2021

Atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam un citu Latvijas muzeju gatavībai atzīmēt ikgadējo akciju Muzeju nakts, Limbažu muzejs 15.maija vakarā no 19.00-22.00 uzburs atmosfēru Torņa ielā un Limbažu Viduslaiku pilsdrupu teritorijā.

Birģermeistara Rota nama fasāde, Cēsu ielā 1 tiks iedzīvināta ar krāsu un gaismu. Kopējo atmosfēru papildinās fokstrota, svinga un 20.gs. 30.to gadu mūzikas skaņas no Vecā ugunsdzēsēju depo torņa.

Centra kioskā būs nopērkams Limbažu muzeja izdevums “Ulmaņlaiku Limbaži”, kas tapis gatavojot izstādi par ikdienas dzīvi trīsdesmito gadu Limbažos no dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas brīža līdz neatkarības zaudēšanai.

Pilsdrupās būs skatāma Muzeju nakts retrospekcija attēlos par Muzeju nakti Limbažos 15 gadu laikā, kā arī, atceroties senos laikus, būs nopērkami kazas piena gardumi – saldējums un kazas siers.

2021. gadā Muzeju nakts pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Eiropas akcijas Muzeju nakts norise šī gada 15. maijā plānota ar vienojošu devīzi “Robežas”. Ņemot vērā esošo situāciju, savu piedāvājumu apmeklētājiem muzeji var plānot tikai tiešsaistē vai muzeju brīvdabas teritorijās un muzeju apkārtnē.

Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži

Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379

E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv

Par godu LCP memoranda gada dienai - 17.martam

Vidzemes bēgļi Skultes jūrmalā 1944.gadā

''1943.gada 13.augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās - IV Saeimas četru lielāko politisko partiju - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901-1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934.gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.
Uz demokrātiskām vērtībām orientētā LCP bija viens no nozīmīgākajiem nacionālās pretošanās kustības politiskajiem spēkiem Otrā pasaules kara Latvijā. Objektīvu apstākļu dēļ LCP nespēja kļūt par visas nacionālās pretošanās kustības centru Latvijā nacistu okupācijas laikā un tika iznīcināta 1945.gadā padomju režīma apstākļos.
Otrā pasaules kara laikā izveidojušos apstākļu dēļ LCP vadību pārstāvēja tikai latviešu tautības politiķi, jo Latvijas Republikas laika skaitliski lielāko minoritāšu politiski aktīvais slānis līdz 1943.gadam jau bija sagrauts. Nav ziņu, ka LCP būtu meklējusi sakarus ar Latvijas etniskajām minoritātēm, tomēr tās dalībnieku un atbalstītāju vidū bija minoritāšu pārstāvji.
LCP bija vienīgā no Latvijā pastāvošām nacionālās pretošanās kustības organizācijām, kas uzturēja regulārus sakarus gan ar līdzīga rakstura organizācijām Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijas Republikas diplomātiem Rietumvalstīs. Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. LCP laivu akcijas uzdevums bija pārcelt uz Zviedriju LCP veidojošo politisko partiju pārstāvjus ar viņu ģimenēm, taču izvesti tika arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri par organizācijas eksistenci pat nezināja. Atšķirībā no privāto laivu īpašniekiem LCP laivas bēgļus uz Zviedriju pārcēla bez maksas. LCP pārveda vairāk nekā 2000 cilvēku no 4500 kopumā Zviedrijā nonākušajiem Latvijas bēgļiem."