Muzejā apskatāma jauna izstāde “Brežņeva laiki Limbažos, 1965-1982”
Kā otrā daļa no pētījuma par ikdienas dzīvi Limbažos pēdējo divsimt gadu laikā, Limbažu muzejā tikko atvērta izstāde par Brežņeva laikiem - periodu no 1965. līdz 1982.gadam.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīties gan ar Limbažu pilsētas vēstures faktiem un attēliem, gan arī materiāliem par pusgadsimtu senu pagātni, kas piemēroti visdažādāko interešu ļaudīm, bērniem un pieaugušajiem. Jums būs iespēja ieskatīties tā laika pastā, frizētavā un sadzīves pakalpojumu kombinātā, aplūkot modes apģērbu un dzīvokļu iekārtojumu.
Īpašu limbažnieku interesi un sajūsmu jau izraisījusi izstādē demonstrētā 1972.gada satīriskā īsfilma ''Jūlis Mūlis Limbažos'' un tās turpinājums, ko var vērot īsta padomju laika televizora ekrānā. Jums būs iespēja redzēt, par ko toreiz smējās Limbažos, kas pilsētā mainījies un kas palicis pa vecam.
Vienlaicīgi ar izstādi, muzeja mājas lapā tiks publicēta neliela grāmata par šo tēmu, kas sākotnēji būs pieejama digitālā, bet no rudens arī papīra izdevumā.
Izstāde ''Brežņeva laiki Limbažos'' būs apskatāma līdz 2022.gada rudenim.
Muzeju nakts 2022
Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00
Programma
Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
· 19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)
· 19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”
· 20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”
· 20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”
· 21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”
Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija
· Tematiskās skices “Rati un riteņi”
·
Panorāmas skatu tornis
· 18.00 Gogelmogels saldējums
· 20.00 Skābeņzup’, lai ir spēks. Paņem mak’ līdz’ ar.
· 22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”
· 23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.
Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži
· Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”
· Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”
· Depo torņa apmeklējums
18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.
Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.
Plecu lakati no muzeja krājuma
Vakance - Ekskursiju gids
LIMBAŽU MUZEJS izsludina amata vakanci – EKSKURSIJU GIDS/-E (uz laiku no 17.05.2022.-17.10.2022, pilna slodze, bruto mēnešalga 614,00,-EUR) ar darba vietu Torņa iela 3, Limbaži (Vecais ugunsdzēsēju depo).
Galvenie amata pienākumi:
· Laipni un kulturāli sagaidīt apmeklētājus, vadīt ekskursijas izstādēs, ekspozīcijā, torņa un atklātā krājuma telpās;
· Savas kompetences ietvaros atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem un sniegt papildus informāciju par izstādēm un ekspozīcijām;
· Pārzināt Limbažu muzeja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas un pārdot apmeklētājiem ieejas biļetes;
· Sekot tīrībai, sakārtot telpas pasākumiem.
Prasības pretendentam/-tei:
· Vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, vai augstākā izglītība;
· Valsts valodas prasme un vismaz viena svešvaloda;
· Spēja patstāvīgi organizēt savu darbu un uzņemties atbildību.
Piedāvājam:
· Iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu kultūras mantojuma nozarē;
· Iespēju papildināt zināšanas un profesionālās iemaņas tālākizglītības kursos;
·
Sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu.
Pieteikuma vēstuli, CV, lūdzam iesniegt līdz 2022.gada 12.maija plkst.12.00 Limbažu muzejā Burtnieku ielā 7 slēgtā aploksnē ar norādi “Ekskursiju gida amata vakancei”, vai nosūtīt pa pastu (Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbažu novads, LV-4001) vai, uz e-pastu limbazu.muzejs@limbazunovads.lv
Tālrunis uzziņām 64070632
Muzeju nakts 2022 programma
Muzeju nakts “Mūžīgie dzinēji” 2022.gada 14.maijs, 18.00 – 24.00
Programma
Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
· 19.00 – Tvaika dampja iedarbināšana (muzeja ieejas zona)
· 19.30, 21.30 – Stāstījums “Brežņeva laiki Limbažos un novadā”
· 20.00, 22.00 – Stāstījums “Viduslaiku pilsēta”
· 20.30, 22.30 – Stāstījums “Perpetuum mobiles”
· 21.00, 23.00 – Stāstījums “Fabrikas svilpe”
Limbažu muzejs, Viduslaiku pilskalna teritorija
· Tematiskās skices “Rati un riteņi”
· Panorāmas skatu tornis
· 22.00 Koncerts, muzicēs “Billy B and his Sonic Rockets”
· 23.30 Filma “Jūlis Mūlis Limbažos”, 1972/1973.
Limbažu muzejs, Vecais ugunsdzēsēju depo, Torņa iela 3, Limbaži
· Ekspozīcija “Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsture”
· Atklātais krājums “Tehnisko ierīču kolekcija”
· Depo torņa apmeklējums
18.00 – 23.30 Ceļojums ar autobusu gida pavadībā pa Limbažu novada muzejiem: Salacgrīvas muzejs, Staiceles Lībiešu muzejs "Pivālind", Pāles novadpētniecības muzejs, Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi”, Limbažu muzejs. Iepriekšēja pieteikšanās.
Lai pieteiktos braucienam, jāizņem Ceļojuma žetons Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbažos. Žetonu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties savlaicīgi.
PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve
LIMBAŽU MUZEJĀ APSKATĀMA JAUNA EKSPOZĪCIJA “PERPETUUM MOBILES. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve”
Ekspozīcija ir izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs.
Katra no ekspozīcijas zālēm stāsta par vairākām tēmām, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā. Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanās 13.-15.gadsimtā. Saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu. Industrializācija Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā.
Ekspozīcijas vienojošais tēls – Rats. Tas ir atpazīstams pilsētas senajā plānojumā, mūžīgo ūdensdzirnavu mehānismā, restaurētajā torņa pulkstenī, tvaika dzinējā un citos mehānismos.
Katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.
Ekspozīcija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Limbažu
novada pašvaldības atbalstu. Koncepcija, dizains: Limbažu muzeja speciālisti.
Dekorators: Aija Brikmane. Tehniskie risinājumi: Didzis Bērziņš, Ēvalds Butāns. Koka darbi: Sia Daworks, Dainis Lūsis, Andris Vimba, A.Roze, Sia Wooden Frog. Metālapstrāde, kalumi: Kaspars Auza, SIA FN serviss.
IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”
NO 2021.GADA 31.JŪLIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “PILS UN PELIKĀNS. ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR
DZĪVI LIMBAŽU PILSKALNĀ”
Rīgas arhibīskapa pils Limbažos ir viena no senākajām nocietinājumu būvēm Latvijā, kuras celtniecība aizsākta jau 13.gadsimta pirmajā pusē. Arhibīskapa pils piedzīvojusi vairākus celtniecības posmus, pārbūves, kara postījumus un atjaunošanas darbus. Visnopietnākie postījumi pilij tika nodarīti sākot ar 1944.gadu, aviācijas uzlidojuma un vēlākās padomju iestāžu nevērības rezultātā.
Vairāku izrakumu laikā pils drupās atrastas liecības par tās iemītnieku dzīvi viduslaikos – dakstiņi, krāsns podiņi, muskešu un lielgabalu lodes un dažādi vienkārši sadzīves priekšmeti. Muzeja arheoloģijas kolekcija glabā ne tikai lietas, kas iegūtas pilsdrupu izpētes un izrakumu laikā, bet arī nejaušus atradumus pils teritorijā, kas bieži ir ne mazāk interesanti. Izstādes centrā būs muzeja glabātuves skapis, ko mūsu apmeklētāji drīkstēs atvērt un, apskatot atvilknītes ar krājuma priekšmetiem, iepazīties ar senajām lietām, kas palīdzēs saprast, kāda patiesībā bija arhibīskapa svītas un poļu un zviedru garnizonu karavīru dzīve Limbažu pilī pirms vairākiem gadsimtiem.
Izstāde ”Pils un pelikāns. Arheoloģiskās liecības par dzīvi Limbažu pilskalnā” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 2.oktobrim.
IZSTĀDE “1941.GADS LIMBAŽOS”
NO 2021.GADA 3.JŪlIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “1941.gads Limbažos”.
Pagājuši jau 80 gadi kopš notikuma, kas iegājis vēsturē kā Limbažu kauja. 1941.gada 4. - 5.jūlijā latviešu Teritoriālā korpusa karavīri un Vidzemes partizāni Limbažu ielās cīnījās pret padomju karaspēku, miliciju un to vietējiem atbalstītājiem. Kauja un tās sekas noveda pie cilvēku upuriem un palika tautas atmiņā. Lai atcerētos un izvērtētu pilsētai tik svarīgo notikumu, 3.jūlijā pilskalnā pie Limbažu muzeja notiks zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās” ar tēmas vadošo pētnieku piedalīšanos.
3.jūlijā, ievadot zinātnisko lasījumu atklāšanu, Limbažu muzejs atver jaunu izstādi ''1941.gads Limbažos''. Limbažnieku un pilsētas viesu acu priekšā tiks izvērsta 1941.gada sarežģīti daudzveidīgo notikumu panorāma. Jūs uzzināsiet, kāpēc Limbažu kauja un tai sekojošā 1941.gada vasaras traģēdija nebija atsevišķs notikums, bet izrietēja no nepielūdzamās laikmeta pārmaiņu gaitas. Visiem, kas to vēlēsies, būs iespēja atkārtot Limbažu kaujas norises uz īpaši sagatavotas kartes. Atnāciet, lai kopā ar mums veidotu savu viedokli par šo neviennozīmīgi vērtēto laiku.
Izstāde ”1941.gads Limbažos” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada 30.jūlijam.
Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās
Sestdien, 3. jūlijā plkst. 11.00 Limbažu muzeja teritorijā (Burtnieku ielā 7) norisināsies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskie lasījumi “Limbaži padomju un nacistu okupācijas varu krustpunktā (1941): cerības un vilšanās”, veltīti 1941. gada 4. jūlija Limbažu kaujas 80-gadei un holokaustā nogalināto Limbažu ebreju piemiņai.
Pēc
Vācijas-PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā daudzos Latvijas pagastos sākās
nacionālo partizānu kustība, kas vērsās pret padomju militārajiem formējumiem
un centās pārņemt varu, un novērst vai atriebt komunistiskā režīma teroru pret
Latvijas iedzīvotājiem. Partizānu vienības veidoja bijušās Latvijas armijas
militārpersonas, aizsargi, kā arī no 24. teritoriālā korpusa atvaļinātie vai
dezertējušie karavīri. Limbažu kauja bija viena no nacionālo partizānu kara
spilgtākajām epizodēm, kad 170–180 latviešu partizāniem pulkveža-leitnanta
Arvīda Rekes vadībā pēc cīņām ar strādnieku gvardes, milicijas un padomju
jūrnieku vienībām 1941. gada 4./5. jūlijā bez vācu karaspēka līdzdalības izdevās
ieņemt Limbažus. Kopumā partizānu cīņas mērķi tomēr palika nesasniegti, jo
nacistu okupācijas varas interesēs nebija Latvijas suverenitātes atjaunošana.
Pēc padomju okupācijas varas likvidēšanas daudzviet provincē veidojās latviešu pašaizsardzības komandantūras, kas centās uzturēt kārtību un vērsās pret padomju aktīvistiem un citām nevēlamām personām. Limbažos represijas aktīvi veica īpaša “lauka kara tiesa” ar virsleitnantu Fridrihu Švēdi, policijas priekšnieku Arnoldu Lubavu un mācītāju Edmundu Maču priekšgalā. Pēc Limbažu nonākšanas vācu militārās pārvaldes kontrolē ap 1941. gada 10. jūliju īpaši traģisks izvērtās pirms tam apcietināto ebreju liktenis. Saskaņā ar nacistu drošības dienesta norādījumiem un vietējo pašaizsardzības vienību aktīvu līdzdalību ap 1941. gada 20. jūliju Nabes un Umurgas pagastā, bet septembrī Vidrižu pagastā masveida iznīcināšanas akcijās tika nogalināti vairāk nekā 100 Limbažu ebreju.
1941. gada vasaras notikumi vēsturiskajā atmiņā iegūluši pretrunīgi vai ir pat noklusēti. Limbažos un to apkārtnē vienlaikus sadzīvo arī pēckara laikā un mūsdienās veidotas piemiņas vietas, kas pauž atšķirīgu izpratni par pagātni, kas plašākai publikai šodien jau ir kļuvusi maz zināma. Tādēļ ir svarīgi par šiem jautājumiem diskutēt, veicināt sabiedrības interesi un izpratni, tiecoties panākt līdzsvarotākas un zinātnisko pētījumu atziņās balstītas zināšanas par šo sarežģīto laiku.
Zinātniskie lasījumi norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros. To gaitā notiks priekšlasījumi un zinātnieku diskusijas par Vācijas-PSRS kara sākumu, bezvaras periodu un okupācijas varu maiņu 1941. gada jūnijā-jūlijā; nacionālajiem partizāniem un Limbažu kauju; pašaizsardzības komandantūrām un to iesaisti holokaustā; 1941. gada vasaras notikumu pieminēšanu un nospiedumiem Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā. Lasījumos un diskusijā piedalīsies vēsturnieki Dzintars Ērglis, Valdis Kuzmins, Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Juris Pavlovičs, Jānis Tomaševskis, sociālās atmiņas pētnieki Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns un citi.
Zinātniskos lasījumus organizē LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību, Limbažu muzeju un Limbažu Galveno bibliotēku. Pasākuma apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar Limbažu muzeja izstādi “1941. gads Limbažos”, kā arī apmeklēt novadpētnieka Ulda Bērziņa un gides Ievas Leimanes sagatavoto ekskursiju pa Limbažu kaujas vietām (sākums plkst. 15.30). Lasījumu laikā tiks ievēroti visi ar epidemioloģisko drošību saistītie pasākumi.
Informāciju sagatavoja Uldis Neiburgs (e-pasts: uldis.neiburgs@lu.lv)
1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot
Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.
Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.
No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.
Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem”
NO 2021.GADA 12.JŪNIJA LIMBAŽU MUZEJĀ BŪS APSKATĀMA IZSTĀDE “KAULS ŠĶĒRSĀM UPEI. MĀKSLĪGIE EZERI UN LAUKU AINAVAS TRANSFORMĀCIJA NO LIVONIJAS PERIODA LĪDZ 20.GS. 20.GADIEM”.
Izstādē aplūkoti vairāk kā trīsdesmit objekti - ezeri, kas lielākoties saistīti ar bijušo muižu saimnieciskajām aktivitātēm un dzirnavu uzpludinājumu izveidi Limbažu novada teritorijā. Izstādē dots ezeru izcelsmes laiks, analizēta to lokācijas izvēle un dzirnavu dambju/ aizsprostu ietekme uz novada ceļu struktūru. Skarti arī apkārtējās ainavas pārveides un tās izmaiņu jautājumi.
Šis process, kas sākās jau no 15.gadsimta, ienesa labā nozīmē drastiskas lauku ainavas izmaiņas. Pie senākiem piemēriem, atzīmējamas - muižas Pālē, Liepupē, Ozolos u.c., kā arī mūsdienās ar pilsētas apbūvi saplūdušās Limbažu pilsmuižas struktūras. Ja apkārtnes reljefs pieļāva, mākslīgie ezeri varēja sasniegt iespaidīgus izmērus, piemēram, Ungurpilī, Bīriņos, Ķirbižos u.c. Liela daļa no dzirnavu ezeriem mūsdienās ir zuduši.
Ezeru dalīšana, slūžu ierīkošana, to uzpludināšana saistīta ar daudziem interesantiem notikumiem arī Livonijas bruņniecības vēsturē, kuru pārstāstus joprojām glabā senās muižnieku dzimtas. Piemēram nostāsts par Āsteres (Poikern) ezera dalīšanu un brāļu Koškuļu (Koszkull) sanaidošanos.
Izstāde ”Kauls šķērsām upei. Mākslīgie ezeri un lauku ainavas transformācija no Livonijas perioda līdz 20. gs. 20.gadiem” Limbažu muzejā būs apskatāma līdz 2021.gada beigām.
Muzeju nakts 2021
Atsaucoties Kultūras ministrijas aicinājumam un citu Latvijas muzeju gatavībai atzīmēt ikgadējo akciju Muzeju nakts, Limbažu muzejs 15.maija vakarā no 19.00-22.00 uzburs atmosfēru Torņa ielā un Limbažu Viduslaiku pilsdrupu teritorijā.
Birģermeistara Rota nama fasāde, Cēsu ielā 1 tiks iedzīvināta ar krāsu un gaismu. Kopējo atmosfēru papildinās fokstrota, svinga un 20.gs. 30.to gadu mūzikas skaņas no Vecā ugunsdzēsēju depo torņa.
Centra kioskā būs nopērkams Limbažu muzeja izdevums “Ulmaņlaiku Limbaži”, kas tapis gatavojot izstādi par ikdienas dzīvi trīsdesmito gadu Limbažos no dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas brīža līdz neatkarības zaudēšanai.
Pilsdrupās būs skatāma Muzeju nakts retrospekcija attēlos par Muzeju nakti Limbažos 15 gadu laikā, kā arī, atceroties senos laikus, būs nopērkami kazas piena gardumi – saldējums un kazas siers.
2021. gadā Muzeju nakts pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Eiropas akcijas Muzeju nakts norise šī gada 15. maijā plānota ar vienojošu devīzi “Robežas”. Ņemot vērā esošo situāciju, savu piedāvājumu apmeklētājiem muzeji var plānot tikai tiešsaistē vai muzeju brīvdabas teritorijās un muzeju apkārtnē.
Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv
Par godu LCP memoranda gada dienai - 17.martam
Vidzemes bēgļi Skultes jūrmalā 1944.gadā
''1943.gada 13.augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās - IV Saeimas četru lielāko politisko partiju - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901-1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934.gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.
Uz demokrātiskām vērtībām orientētā LCP bija viens no nozīmīgākajiem nacionālās pretošanās kustības politiskajiem spēkiem Otrā pasaules kara Latvijā. Objektīvu apstākļu dēļ LCP nespēja kļūt par visas nacionālās pretošanās kustības centru Latvijā nacistu okupācijas laikā un tika iznīcināta 1945.gadā padomju režīma apstākļos.
Otrā pasaules kara laikā izveidojušos apstākļu dēļ LCP vadību pārstāvēja tikai latviešu tautības politiķi, jo Latvijas Republikas laika skaitliski lielāko minoritāšu politiski aktīvais slānis līdz 1943.gadam jau bija sagrauts. Nav ziņu, ka LCP būtu meklējusi sakarus ar Latvijas etniskajām minoritātēm, tomēr tās dalībnieku un atbalstītāju vidū bija minoritāšu pārstāvji.
LCP bija vienīgā no Latvijā pastāvošām nacionālās pretošanās kustības organizācijām, kas uzturēja regulārus sakarus gan ar līdzīga rakstura organizācijām Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijas Republikas diplomātiem Rietumvalstīs. Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. LCP laivu akcijas uzdevums bija pārcelt uz Zviedriju LCP veidojošo politisko partiju pārstāvjus ar viņu ģimenēm, taču izvesti tika arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri par organizācijas eksistenci pat nezināja. Atšķirībā no privāto laivu īpašniekiem LCP laivas bēgļus uz Zviedriju pārcēla bez maksas. LCP pārveda vairāk nekā 2000 cilvēku no 4500 kopumā Zviedrijā nonākušajiem Latvijas bēgļiem."
Izstāde "Skolas laiks"
Izstāde "Svētku rotājumi - puzuri"
Izstādē būs apskatāmi Latvijas un Igaunijas meistaru salmu un niedru rotājumi - gan etnogrāfisko paraugu interpretācijas, gan jaunrade tradicionālajās tehnikās, apbrīnojams mežģīņu smalkums meistarīgi vērtajās sīkajās detaļās un senā rotājuma simboliskā arhitektūra reti eksponētajos lielformāta darbos.
Ekspozīciju veido starptautiska semināra - izstādes "Zīme un skaņa" meistardarbi, kā arī šajā rudenī tapuši darbi. Ejot cauri gada tumšākajam laikam, aicinām katru pacelt acis uz sauli un zvaigznēm, kuras mēs spējam radīt un saskatīt.
Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri” būs apskatāma līdz 2021.gada 20.februārim.
Ulmaņlaiku Limbaži 7. speciālizlaidums
Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 7.speciālizlaidums veltīts 1939.gadam.
Rakstu sērijas 7.daļa PDF formātā šeit...
IZSTĀDE “87 LĀČPLĒŠI. AR LĀČPLĒŠA KARA ORDENI APBALVOTIE NOVADNIEKI”
1920. gada 18. septembrī Satversmes sapulce ar likumu apstiprināja Lāčplēša Kara ordeni, kas bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. Ordeni piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai kā citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem Limbažu muzejā būs apskatāma izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotie novadnieki”. Šo varonīgo cilvēku likteņi ir dažādi. Vieni dzimuši Limbažu pusē, citiem šeit piešķirtas jaunsaimniecības, bet daži no viņiem atdusas Limbažu rajona kapsētās.
Bērnu un jauniešu grupām izstādē piedāvājam iepazīt Limbažu novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņus un iegūt zināšanas par ordeņa rašanās vēsturi un nozīmi. Izmantojot iegūtās zināšanas un iedvesmu, bērniem un jauniešiem būs iespēja izveidot sava dizaina medaļas un piemiņas apbalvojumus.
Izstāde “87 Lāčplēši. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotie novadnieki” būs apskatāma līdz 2020.gada 28.novembrim.
Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
Pieteikumi bērnu un jauniešu grupām pa tālr.: 29514089, Ēvalds
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv
Ulmaņlaiku Limbaži 5. speciālizlaidums
ROLANDA BRUNO BUTĀNA IZSTĀDE “AR ZĪMULI CAUR LIMBAŽIEM…”
No 2020. gada 16. septembra Limbažu muzejā būs apskatāma Rolanda Bruno Butāna Izstāde “Ar zīmuli caur Limbažiem…”
Izstādē būs aplūkojami vairāk kā 40 mākslinieka darbi. Tajos attēloti Limbažu pilsētas gan zināmākie, gan nomaļākie, bet iedvesmu raisoši arhitektūras un dabas skati.
ROLANDS BRUNO BUTĀNS
Rolanda Bruno Butāna izstāde atspoguļo mākslinieka personīgo skatījumu un sajūtas par savu vidi, savu zemi. Mākslinieks glezno savu tēvzemi – savu pilsētu, savas tuvās vietas, cilvēkus un ainavas. Izstāde ir kā skaists ievads vērtībās, kurām ikdienā netiek pievērsts daudz uzmanības – skaistums, tradīcijas un lepnums par savu valsti – izvirzās priekšplānā. Autora daiļrade šajā kontekstā lieliski iederas ar savu estētiku un klasiski komponētajām ainavām.
Rolands Bruno Butāns izveidojis savu glezniecisko rokrakstu, strādā eļļas, akrila, akvareļu un pasteļa tehnikās. Viņa tematika ir plaša – Latvijas ainavas, pilsētas ainavas, Vecrīgas un Rīgas motīvi, klusās dabas, portreti un ziedi.
Interesanta parādība mākslinieka daiļradē ir „grafiskā glezniecība” – pilsētas ainavas, gleznotas akrila tehnikā, izmantojot tikai grafiskās melnā – baltā attiecības, kā arī pastozā glezniecības maniere. Krāsas reljefs veido akcentu uz telpas izjūtu, kas atkārtojas vairākos gleznotāja darbos. Rolands Butāns ir mākslinieks, kurš redz un veido skaistumu ap sevi. Atspoguļojot ikdienišķo, viņš tam piešķir jaunas kvalitātes un iemūžina savu Latviju tādu, kādu to redz tikai viņš – mākslinieks.
Māksliniekam bijušas personālizstādes Latvijā, ASV, piedalījies grupas izstādēs Vācijā, Krievijā, Tālajos Austrumos. Daudzi viņa darbi ir privātkolekcijās gan pie mūsu tautiešiem, gan viņa daiļrades cienītājiem Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā, Izraēlā un ASV. 2013.gadā notikusi izstāde Limbažu kultūras namā „Mana Tēvzeme – Latvija”.
Apmeklējot izstādi ar bērnu un jauniešu grupām, būs iespēja iepazīties un izmēģināt dažādas ainavu un zīmējumu pārnešanas tehnikas. Uzzināt, kas ir perspektogrāfs, pantogrāfs un epidiaskops. Un vismazākie mākslinieki paši varēs pabeigt pilsētas skices sev vēlamos krāsu toņos!
Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
Tālrunis: (+371) 64070632, (+371) 28622379
Pieteikumi bērnu un jauniešu grupām pa tālr.: 29514089, Ēvalds
E-pasts: limbazu_muzejs@limbazi.lv