Ulmaņlaiku Limbaži 3. speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 3.speciālizlaidums veltīts 1935.gadam.

Rakstu sērijas 3.daļa PDF formātā šeit...

Ulmaņlaiku Limbaži 2.speciālizlaidums

Turpinām stāstīt par Ulmaņlaikiem Limbažos. 2.speciālizlaidums veltīts 1934.gadam.

Rakstu sērijas 2.daļa PDF formātā šeit...

Veselības un drošības pasākumi muzejā saistībā ar COVID 19 izplatību

Saistībā ar Covid-19 izplatību pasaulē un Latvijā aicinām būt atbildīgiem un ievērot piesardzības pasākumus.

• Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.

• Muzejs ir atvērts  individuālajiem apmeklētājiem un apmeklētāju grupām (vienas  mājsaimniecības locekļiem), saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par pulcēšanos un publiskajiem pasākumiem.

• Limbažu muzejā un Vecajā ugunsdzēsēju depo maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkās - 25, Limbažu pilsdrupu skatu tornī - 5.

• Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs , kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus.

• Aicinām veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes.

#TiekamiesTagad

Izstāde ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''

Atkal atverot durvis apmeklētājiem, Limbažu muzejs no 22.maija piedāvā apmeklētājiem izstādi ''Ulmaņlaiki Limbažos 1934 - 1939''. Izstāde iepazīstinās jūs ar sešiem gadiem Limbažu vēsturē - tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, par kuru nozīmi Latvijai joprojām diskutē vēsturnieki. Vēlamies parādīt un pamatot, kāpēc Limbažiem un krietnai daļai Vidzemes tas bija saimnieciskā uzplaukuma un labklājības laiks pateicoties nevis Kārlim Ulmanim personiski, bet Latvijas valstij Ulmaņa vadībā. Labvēlīgo pārmaiņu pamatā bija dzelzceļa līnija no Rīgas, kas 1934.gadā sasniedza Limbažus, bet 1937.gadā Rūjienu, padarot abas pilsētas par savu novadu ekonomiskajiem centriem.

Izstādē dzelzceļam ir atvēlēta īpaša vieta. Uz dzelzceļa maketa ar sarežģītu pārmiju infrastruktūru, būs atveidotas zināmākās Ulmaņlaikos celtās ēkas Limbažos mērogā 1:100. Pie dzelzceļa maketa varēs darboties arī apmeklētāji, vadot  trīsdesmito gadu lokomotīvi.

Eksponātu vidū ir daudzi sīki sadzīves priekšmeti, kas bija daļa no limbažnieku parastās ikdienas dzīves un ļaus jums iztēloties laikmeta ainu. Muzeja darbinieki pielikuši visas pūles, lai palīdzētu vēstures mīļotājiem un katram, kas tur sava novada pagātni godā, saprast un paturēt atmiņā Ulmaņlaikus.

Ulmaņlaiku Limbaži

Ievadot izstādi “Ulmaņlaiki Limbažos 1934-1939”, kas būs skatāma Limbažu muzejā no 2020.gada 22.maija, sākot no šodienas, dažas turpmākās nedēļas publicēsim rakstu sēriju, kur apskatīsim dzīves gaitu un ikdienas īpatnības Limbažos un tuvākajā apkārtnē no 1934. līdz 1939.gadam, jeb, citiem vārdiem, no dzelzceļa ienākšanas Limbažu pilsētā līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Rakstu sērijas 1.daļa PDF formātā šeit...

2020.gada 17.martā plkst. 15.00 vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekcija ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses''

17.martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943.gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944.gada 17.martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17.martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944.gada 17.marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā ''Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses'' viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17.martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7.

Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture.

Ieeja bez maksas.

Izstāde "Sapnis par jūru"

Gadu miju gaidot

Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcas

Limbažu muzejs aicina piedalīties Ziemassvētku apsveikumu kartiņu radīšanas darbnīcās laikā no 2019. gada 17. līdz 20. decembrim.

Ziemassvētku kartiņa no Limbažu muzeja krājuma

Darbnīcā gan mazajiem, gan lielajiem dalībniekiem būs iespēja radīt, izmantojot trafaretus un krāsas, unikālu dāvanu sev mīļiem cilvēkiem - personiski gatavotu apsveikuma kartīti, un to turpat no notikuma vietas nosūtīt apsveikuma saņēmējam!

Darbnīcā tiks gaidīts ikviens, kam patīk Ziemassvētkos dāvāt kaut ko paša gatavotu un no sirds.

Iemaņas zīmēšanā nav nepieciešamas.

Dalībniekiem lūdzam sagatavot un ņemt līdzi kartītes saņēmēja adresi (vārds, uzvārds, iela, mājas un dzīvokļa numurs). Neaizmirstiet pievienot arī pasta indeksu!

Nodarbības izmaksas: 0.50 Eur

Skolēnu grupu pieteikšanās: rakstīt uz e-pastu:evalds.butans@gmail.com vai zvanīt pa tālr.: 299514089

Skolēnu grupu nodarbības laiki: Otr. Cet. Pk. 10.00-13.00

Visiem interesentiem: Muzeja darba laikā.

Māris Subačs. Adventa tikšanās

     Mākslinieks Māris Subačs dzimis Rīgā 1963. gadā. 1988. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, ir Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1997. gada raksta grāmatas un ilustrē. Tās tapušas sadarbībā ar izcilo teologu un rakstnieku  Juri Rubeni. Bez tam, grafiķis Māris Subačs uzskatāms arī par gleznotāju, plakātistu un vairāku citu tēlotājmākslas žanru adeptu.
    Mākslinieks un literāts Māris Subačs ir domātājs, kuru var saprast tikai pēc kāda laika. Viņa šķietami vienkāršos domu graudus, pasakas un tēlojumus par Dieva un cilvēka attiecībām spēj izlasīt ikviens, tomēr vēlāk atklājas, ka šķietami bērnišķīgajos teikumos atrodami vēl kādi noslēpumi un dimensijas. Māris savos stāstos un zīmējumos strādā ar ļoti ierastiem simboliem - mājas, tētis, mamma, pagalms, zvaigznes, Saule, Ēģipte, ceļojums u.c. Tam visam līdztekus it kā spēlējas un piedalās Dievs, Dievmāte, Kristus, eņģeļi, kas ir pašsaprotami tēli tad, kad runājam par ticības lietām.
Mākslinieks Māris Subačs saskarsmē ir ārkārtīgi vienkāršs, dziļi pazemīgs un pat askētisks. Viņš manās acīs ir tāds kā mūsdienu mistiķa paraugs. Viņa domas tiešums trāpa pat tiem, kuri varbūt nekad nav dziļāk aizdomājušies par Mūžības lietām. Meistara īpašais,  šķietami bērnišķīgais rokraksts ļauj viņu atpazīt starp daudziem citiem māksliniekiem. Šie un varbūt vēl citi aspekti, - piemēram, Dieva ikoniska attēlošana ārpus dogmatiskiem rāmjiem un Viņa attēlošana pasaku žanrā mākslinieku Māri Subaču ir konfrontējusi ar tradicionālo baznīcu. Katoļu baznīca viņu salīdzinoši nesen izslēgusi no sava vidus. Gan filozofiski teoloģiskā, gan institucionālā izpratnē. Tāpēc es atļaujos mākslinieku uztvert ne tikai kā vienu no pašiem redzamākajiem modernās mākslas jomā, bet arī brīvticīgās latviešu inteliģences vidū, ja ar vārdu “brīvticība” saprotam ticīgu cilvēku kopienu ārpus jebkādām reliģiskām organizācijām, kas apzināti nevēlas tādās iestāties, un ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kas pazīst Dieva klātbūtni savā dzīvē. Jo tikai Dieva pa īstam piemeklētie spēj pa īstam pretī stāvēt pūlim un reizē būt neatdarinoši radoši un mierīgi.  

  Māris Subačs manā skatījumā ir ne tikai Latvijas, bet pasaules klases mākslinieks, bez kura nebūtu iedomājam šī laikmeta mākslas un filozofiskās vai pat teoloģiskās domas vēsture.
Mācītājs VALTERS KORĀLIS

Limbažu muzejs sadarbībā ar mācītāju Valteru Korāli piedāvā satikšanos ar mākslinieku Māri Subaču I Adventā - 1. decembrī plkst. 12:00  Vecajā Rātsnamā, 2.stāvā Limbažos, Burtnieku ielā 4.
Pirmajā daļā lekcija un saruna ar mākslinieku, bet otrajā - praktiska iespēja pamēģināt zīmēt pašiem mākslinieka vadībā. Aicināti lieli un mazi klausītāji un zīmētāji, neatkarīgi no reliģiskās piederības un neatkarīgi no prasmes zīmēt vai gleznot. Mācīsimies kopā! Un kopā ar vecākiem īpaši gaidīti bērni!

Dalības maksa no personas:  EUR 3,-  (piesakoties un apmaksājot dalību līdz 30.novembrim), pasākuma dienā EUR 5,-

Pieteikšanās rakstot uz e-pastu: limbazu_muzejs@limbazi.lv vai zvanot pa tālruni: (+371) 64070632, (+371) 28622379, vai Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7, Limbaži

Īpašā akcijā par ļoti pieejamām cenām būs  iespēja iegādāties arī mākslinieka Māra Subača darbus.

Latvija un Limbaži pirms 100 gadiem

Izstāde "Zīļu vainagi"

Muzejpedagoģiskā programma “Ar simboliem caur gadsimtiem"

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā apskatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaida krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Par laikmetu mainību krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Tēma: Ar simboliem caur gadsimtiem

Mērķis: sniegt zināšanas par Latvijas teritorijā sastopamiem simboliem dažādos laikmetos un materiālos

Mācību uzdevums: Ar iedoto fotogrāfiju fragmentu palīdzību atrast simbolus muzeja eksponātos

Mērķauditorija: bērni un jaunieši

Nodarbības plāns: Ievads (5min), iepazīšanās

Teorētiskā nodarbības daļa (10 min): Iepazīties ar muzeja ekspozīciju, faktiem un vēsturi.

Praktiskā nodarbības daļa (30min): Grupa vai individuāli saņem izdrukas ar fotogrāfijām un mēģina atrast attēlotos simbolus izstādes ekspozīcijā.

Atrodot visus simbolus, tie jāattēlo stellēs ar koka klucīšu palīdzību imitējot rakstu.

Grupas lielums: līdz 20 bērniem, jauniešiem

Nodarbības ilgums: 45min

Nodarbības vieta: Burtnieku iela 7, Limbažu muzeja telpas

Darba formas: grupu darbs, individuālais darbs

Programmas cena: Viena persona -0,50 Eur (Limbažu novada skolniekiem bez maksas)

Lai pieteiktos programmai, lūdzu, rakstīt uz e-pastu: evalds.butans@limbazi.lv vai zvanīt pa tālr.: 29514089

NOVADNIEKA ELEVERIJA VANAGA 100 GADIEM VELTĪTA GLEZNU IZSTĀDE LIMBAŽU MUZEJĀ

Eleverijs Vanags

Dzimis 1919. gada Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē.
Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā. Vēlēšanās zīmēt zēnam radusies jau agrā bērnībā. Zīmēšanai bieži izmantojis mātes dziju krāsas, jo veikalā pirktās - eļļas - ilgus gadus bijis tikai sapnis. Vasaras brīvdienas Eleverijs pavadīja brāļa saimniecībā Umurgā pie lauku darbiem. Tur viņš sagaidīja arī liktenīgo 1940. gadu. Atsākot mācības Cēsu ģimnāzijā, jaunietis iesaistījies skolnieku nacionālajā apvienībā, kuras viens no uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar Limbažu ģimnāzistiem. 1941. g. janvārī Eleveriju Vanagu arestēja - it kā par to, ka norāvis no sienas plakātu, kas vēstīja par gaidāmajām PSRS Austākās padomes vēlēšanām. Cēsu Tautas tiesas krimināllietā 1941. gada 17. februārī tas tika kvalificēts kā huligānisms. Spriedums - gads cietumā.  Par šo pārkāpumu Cēsu ģimnāzijas pedagoģiskā padome izslēdza E. Vanagu no skolas.   Realitātē viņš Latvijā  atgriezās tikai 1947. gadā pēc izsūtījumā Gulaga nometnē pavadītajiem 7 gadiem. Taču čeka vēl ilgi un modri sekoja E. Vanaga darbībai, tāpēc viņam bieži nācās mainīt darba vietas. Pamatā darbs bija saistīts ar zīmēšanu un noformēšanu.

Tā nopietnāk gleznošanai E. Vanags, pievērsās Valmierā 20. gs. piecdesmitajos gados, kad sieva Elvīra viņam uzdāvināja krāsas un otas. Lai papildināti zināšanas, tika apmeklēti kursi Mākslas akadēmija pie K. Sūniņa, E. Kalniņa un P. Upīša. Vēlāk Eleverijs Vanags regulāri sadarbojās ar Valmieras Tautas tēlotājas mākslas un Cēsu studijām. Mākslinieks ar saviem darbiem piedalījies vairākās izstādēs. 1989 .g. Valmieras Sīmaņa baznīcā bija apskatāma 25 gadu radošas darbības jubilejas izstāde.  Limbažos sadarbībā ar režisoru Dailoni Vanagu tapušas skatuves dekorācijas vairākām  Tautas teātra izrādēm. Limbažu muzejā E. Vanaga darbi bija apskatāmi 1990. un 1995. g. Mākslinieks Eleverijs Vanags – amatieris, gleznojis vienīgi dabu – ainavas, ziedus. No viņa darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena.

Kopumā izstādē eksponēti 15 darbi, kas būs apskatāmi līdz 2019. gada 5. novembrim.

Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu

No 2019. gada 20. septembra līdz 2020. gada 11. maijam Limbažu muzejā būs skatāma izstāde "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu".

Izstādē sagaidīs krāšņi stāsti vienā valodā: daudzus gadsimtus senas rotas, rūpīgi gatavoti tautastērpi, krāsainas segas u.c. meistardarbi. Šo valodu veido raksti, krāsas, kopīgais veidols - tas ko dēvējam par latvisku. Šī valoda ir mainīga un izziņas vērta.

Bagātajā eksponātu klāstā īpaši vēlamies izcelt trimdas latviešu kolekciju, ko veidojusi limbažniece E. Vīlipsone. Anglijas “Latviešu etnogrāfiskā materiāla krā­tuve” apkopoja līdzaizvesto: tautas tērpus, lielos lakatus, dvieļus, u.c., kā arī atmiņu pierakstus, kas nu atraduši mājvietu Limbažu muzejā.

Par laikmetu mainību  krāsaini stāsta novada dziedātāju tērpi Dziesmu svētkiem, kas kopš 1928.gada piedzīvojuši daudz pārvērtību. Arheoloģiskās kolekcijas seno rotu rakstu zīmes aicina sekot līdz mūsdienu sudrablietām. Izsmalcināta formas un faktūras valoda priecē mālā un kokā: simtgadīgu trauku glazūra, vanaga nadziņu raksti, smalku klūgu vēderainie grozi. Kopīgo stāstu šodienas rokām turpina jostas, puzuri, kalumi u.c.

Mēģināsim pārsteigt pieredzējušos ar augstvērtīgiem darbiem. Zinātkārajiem iespēja salīdzināt reti eksponētus priekšmetus. Radošajiem uzreiz izmēģināt krāsu un simbolu saspēli.

Izstādes idejas autore un veidotāja Aija Brikmane.

Izstādes "Mantojums. Tautas māksla - krāsa, veidols, raksts - kopīgais ceļš uz šodienu" atklāšana 2019. gada 20. septembrī plkst. 16.00. Visi laipni aicināti!

Sīpolu pasūtījumu izsniegšana Limbažu muzejā

Liliju audzētāju biedrība "Lilium Balticum" aicina izņemt liliju sīpolu pasūtījumus šo sestdien, 21. septembrī no plkst. 10.00 – 16.00 Limbažu muzejā.  Būs iespēja ne tikai saņemt izstādes laikā pasūtītos sīpolus, bet iegādāties šķirnes ar koši dzelteniem (Eldivo, Yellow Diamand, Liepājas Dzintars), ugunīgi sarkaniem (Rīdzene, Vulkāns), maigi rozā (Brindisi, Indian Summerset, Mēnesgaisma) un tīri baltiem ziediem (Bach, Sonora). Savukārt klasiska skaistuma piekritējiem sarūpēti karaliskās lilijas (Lilium regale) sīpoli, kas ir viena no populārākajām lilijām dārzos, kāzās un iesvētībās ar lieliem, smaržīgiem, mirdzoši baltiem ar rozā ārpusi ziediem.

Mārtiņrožu dejas

Gleznu dakterēšana Vecajā Rātsnamā

2019. GADA EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DIENAS

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātajā krājumā