Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
  • Sākums
  • Jaunumi
    • Blogs
  • Muzejs
    • Pilsmuiža
    • Limbažu viduslaiku pils
    • Vecais Ungunsdzēsēju Depo
    • Rātsnams
    • Centra kiosks
      • Amatnieku Baumaņu dzimta
      • Vizuāli plastiskā māksla
      • Diena, kas gadu baro
      • Lukturi
      • Teātra spēlēšana
  • Krājums
    • Lietu vēsture
  • Piedāvājums
    • Ekspozīcijas
    • Izstādes
      • Rakstraudzis
    • Skolas soma
    • Muzejpedagoģiskās programmas
    • Telpu noma
    • Ceļojošās izstādes
    • Pamatekspozīcija
  • Pasākumi
    • Muzeju nakts
    • Hanzas svētki
    • Lieldienas
  • Galerija
  • Saloniņš
  • Cenas
  • Kontakti
    • Privātuma politika
    • Sīkdatņu politika

Par godu LCP memoranda gada dienai - 17.martam

18. marts, 2021 pl. 13:00, Nav komentāru
Atkal ir pienācis 17.marts - Latvijas Centrālās padomes memoranda pieņemšanas diena, kas atgādināja pasaulei par latviešu tautas apņēmību cīnīties par neatkarību. Par godu šim notikumam ar autora laipnu atļauju publicējam dažus fragmentus no pašlaik ievērojamākā LCP pētnieka Dzintara Ērgļa raksta, lai atsauktu atmiņā šīs organizācijas nozīmību vēsturē.

Vidzemes bēgļi Skultes jūrmalā 1944.gadā

''1943.gada 13.augustā Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās - IV Saeimas četru lielāko politisko partiju - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), Zemnieku savienības, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku un katoļu pārstāvji Latvijas Universitātes profesora Konstantīna Čakstes (1901-1945) vadībā izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kuras mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934.gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu un koordinēt cīņu pret nacistu un nākotnē iespējamo atkārtoto padomju okupāciju.
Uz demokrātiskām vērtībām orientētā LCP bija viens no nozīmīgākajiem nacionālās pretošanās kustības politiskajiem spēkiem Otrā pasaules kara Latvijā. Objektīvu apstākļu dēļ LCP nespēja kļūt par visas nacionālās pretošanās kustības centru Latvijā nacistu okupācijas laikā un tika iznīcināta 1945.gadā padomju režīma apstākļos.
Otrā pasaules kara laikā izveidojušos apstākļu dēļ LCP vadību pārstāvēja tikai latviešu tautības politiķi, jo Latvijas Republikas laika skaitliski lielāko minoritāšu politiski aktīvais slānis līdz 1943.gadam jau bija sagrauts. Nav ziņu, ka LCP būtu meklējusi sakarus ar Latvijas etniskajām minoritātēm, tomēr tās dalībnieku un atbalstītāju vidū bija minoritāšu pārstāvji.
LCP bija vienīgā no Latvijā pastāvošām nacionālās pretošanās kustības organizācijām, kas uzturēja regulārus sakarus gan ar līdzīga rakstura organizācijām Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijas Republikas diplomātiem Rietumvalstīs. Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. LCP laivu akcijas uzdevums bija pārcelt uz Zviedriju LCP veidojošo politisko partiju pārstāvjus ar viņu ģimenēm, taču izvesti tika arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri par organizācijas eksistenci pat nezināja. Atšķirībā no privāto laivu īpašniekiem LCP laivas bēgļus uz Zviedriju pārcēla bez maksas. LCP pārveda vairāk nekā 2000 cilvēku no 4500 kopumā Zviedrijā nonākušajiem Latvijas bēgļiem."


Nav komentāru

Komentēt







Privātuma politika
Sīkdatņu politika