1941. gada 14. jūnija deportācijas pieminot
Vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā tika paļauti deportācijām. To mērķis bija apcietināt un pēc tam arī daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Arestiem un izsūtīšanai bija pakļauti daudzi cilvēki arī mūsu novadā.
Maizes ceptuves īpašnieku, tirgotāju, Limbažu aizsargu nodaļas priekšnieku, Vingrošanas un militārās apmācības skolotāju, aktīvu skautu atbalstītāju Limbažu ģimnāzijā, Jāni Zeidmani ar sievu un trīs bērniem arestēja 1941. gada 14. jūnijā. Nesagaidot Ziemasvētkus, Jānis Zeidmanis mirst Molotovas Usoļlagā. Ģimeni izsūtīja uz Novosibirskas apgabala Parabelas rajona Belkas ciema Kirilovku. Bērni 1946. gadā aizbēg, bet 1950. gadā atkal tiek apcietināti. Māti un meitu Ināru atbrīvoja 1956. gadā, dēlus - Ivaru un Andri 1954. gadā.
No I. Zeidmanes atmiņām.....Atceros ceļu uz Aloju – augšā smagajā mašīnā. Piebraucot pie stacijas, viss laukums pilns ar cilvēkiem, malā mantas sakrāmētas divstāvu mājas augstumā. Alojas stacijā mūs sadalīja, mazā brālīša drēbītes palika pie tēva, toreiz vēl nezinājām, ka nebūsim kopā. Mums gāja ļoti smagi, nebija ne ko ēst, ne padzerties, tikai tik daudz, ko iedeva pa ceļam. Vagonā bijām 32 cilvēki – no Limbažu rajona, Nīcmaņu kundze, Liepiņas kundze, no Ainažiem – Mejeres kundze ar pieciem bērniem. Šausmīgi grūti. Braucām trīs nedēļas līdz Novosibirskai, tad pa Obas upi ar baržu līdz Parabelei.