Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
  • Sākums
  • Jaunumi
    • Blogs
  • Muzejs
    • Pilsmuiža
    • Limbažu viduslaiku pils
    • Vecais Ungunsdzēsēju Depo
    • Rātsnams
    • Centra kiosks
      • Amatnieku Baumaņu dzimta
      • Vizuāli plastiskā māksla
      • Diena, kas gadu baro
      • Lukturi
      • Teātra spēlēšana
  • Krājums
    • Lietu vēsture
  • Piedāvājums
    • Ekspozīcijas
    • Izstādes
      • Rakstraudzis
    • Skolas soma
    • Muzejpedagoģiskās programmas
    • Telpu noma
    • Ceļojošās izstādes
    • Pamatekspozīcija
  • Pasākumi
    • Muzeju nakts
    • Hanzas svētki
    • Lieldienas
  • Galerija
  • Saloniņš
  • Cenas
  • Kontakti
    • Privātuma politika
    • Sīkdatņu politika

Aritmometrs

12. novembris, 2019 pl. 10:29, 1 komentārs


Mazs, melni krāsots priekšmets ar ciparu skalām un rokturi muzeja plauktā slēpjas starp lielākiem eksponātiem. Pēc izskata tas atgādina kases aparātu, kurš ir tam radniecīgs rīks. Līdz aptuveni 1985.gadam, kad to pakāpeniski izkonkurēja elektroniskie kalkulatori, šo ierīci labi pazina katras Limbažu rajona iestādes un kantora ļaudis, kuru amata pienākumi bija saistīti ar skaitīšanu un matemātiskiem aprēķiniem. Aritmometrs ''Felikss'' ļāva veikt matemātiskas darbības ar deviņu ciparu skaitļiem un iznākumu līdz 13 cipariem. Atšķirībā no elektronikas, tas, kā mehāniska sistēma, nekad nekļūdījās. Padomju Savienībā, kur Brežņeva valdīšanas gados inženieriem un tehniskajiem speciālistiem nācās iztikt ar 120 - 150 rubļu algu, aritmometrs, kurš maksāja 15 rubļus, bija skaitļošanas profesionāļiem krietni pieejamāka ierīce nekā kalkulators. Padomju laika cilvēkam priekšstats par datu apstrādes iestādi bija nedalāmi saistīts ar aritmometra zvaniņa un roktura griešanas skaņām. Visi vecākās paaudzes ļaudis, kam nācies ar to strādāt jaunībā, atceras aritmometru ar labpatiku un turpina augstu vērtēt pat šodienas datortehnikas laikmetā.
Ideja, ka pareizi nostādīta riteņu un zobratu sistēma var veikt skaitīšanas operācijas, radās jau 17.gadsimtā, taču pirmā darbaspējīgā skaitīšanas ierīce tika patentēta Francijā krietni vēlāk, 1820.gadā. Līdz ar rūpniecības attīstību mehāniskie rēķinātāji, kas nepieļautu cilvēku kļūdas, kļuva pieprasīti un laika posmā no 1851. līdz 1883.gadam tos sāka ražot visas vadošās Rietumu valstis. Katrā no tām bija savs izgudrotājs un sava, mazliet atšķirīga sistēma, tāpēc par īstajiem ''aritmometriem'' pēc būtības varētu saukt tikai amerikāņu summējošās mašīnas, kuru nosaukumu 1873.gadā izdomāja inženieris Frenks Boldvins. Viens no aritmometru konstruktoriem bija zviedrs Vilgots Odners, kurš 1885.gadā apmetās Krievijā un atvēra darbnīcu, kas līdz 1917.gadam saražoja 23 tūkstošus tā saucamo Odnera mašīnu. Pēc boļševiku revolūcijas, kad visas idejas kļuva par partijas īpašumu, šī modeļa aritmometru ar nosaukumu Original - Odner 1925.gadā atsāka ražot Suščovas mehāniskā rūpnīca. 1931.gadā rūpnīcu pārdēvēja labi pazīstamā čekista Dzeržinska vārdā un aritmometrs tagad saucās ''Fēlikss''. Kā galveno PSRS mehāniskās skaitīšanas ierīci to vairākos miljonos eksemplāru līdz Padomju Savienības sabrukuma brīdim paguva saražot fabrikas Maskavā, Kurskā un Penzā. Tas joprojām ir plaši pieejams interneta tirdzniecības vietās un ir pietiekami lēts, lai apdomātu tā iegādi.   

Aritmometrs “Fēlikss” ir aplūkojams Limbažu muzeja atklātajā krājumā, Vecajā Ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3.

Juris Pavlovičs, Limbažu muzeja speciālists

 

 

 


1 komentārs - Aritmometrs

adrins - 15. septembris, 2021 pl. 11:17
EEEEe this sucks adfsd

Komentēt







Privātuma politika
Sīkdatņu politika